1 We may make our plans, but God has the last word.
2 You may think everything you do is right, but the Lord judges your motives.
3 Ask the Lord to bless your plans, and you will be successful in carrying them out.
4 Everything the Lord has made has its destiny; and the destiny of the wicked is destruction.
5 The Lord hates everyone who is arrogant; he will never let them escape punishment.
6 Be loyal and faithful, and God will forgive your sin. Obey the Lord and nothing evil will happen to you.
7 When you please the Lord, you can make your enemies into friends.
8 It is better to have a little, honestly earned, than to have a large income, dishonestly gained.
9 You may make your plans, but God directs your actions.
10 The king speaks with divine authority; his decisions are always right.
11 The Lord wants weights and measures to be honest and every sale to be fair.
12 Kings cannot tolerate evil, because justice is what makes a government strong.
13 A king wants to hear the truth and will favor those who speak it.
14 A wise person will try to keep the king happy; if the king becomes angry, someone may die.
15 The king's favor is like the clouds that bring rain in the springtime—life is there.
16 It is better—much better—to have wisdom and knowledge than gold and silver.
17 Those who are good travel a road that avoids evil; so watch where you are going—it may save your life.
18 Pride leads to destruction, and arrogance to downfall.
19 It is better to be humble and stay poor than to be one of the arrogant and get a share of their loot.
20 Pay attention to what you are taught, and you will be successful; trust in the Lord and you will be happy.
21 A wise, mature person is known for his understanding. The more pleasant his words, the more persuasive he is.
22 Wisdom is a fountain of life to the wise, but trying to educate stupid people is a waste of time.
23 Intelligent people think before they speak; what they say is then more persuasive.
24 Kind words are like honey—sweet to the taste and good for your health.
25 What you think is the right road may lead to death.
26 A laborer's appetite makes him work harder, because he wants to satisfy his hunger.
27 Evil people look for ways to harm others; even their words burn with evil.
28 Gossip is spread by wicked people; they stir up trouble and break up friendships.
29 Violent people deceive their friends and lead them to disaster.
30 Watch out for people who grin and wink at you; they have thought of something evil.
31 Long life is the reward of the righteous; gray hair is a glorious crown.
32 It is better to be patient than powerful. It is better to win control over yourself than over whole cities.
33 People cast lots to learn God's will, but God himself determines the answer.
1 Gan cilvēks apņemas kaut ko savā sirdī, bet no tā Kunga nāk, kas mēlei jāsaka.
2 Ikvienam cilvēkam viņa ceļi šķiet šķīsti, bet tas Kungs sver cilvēka sirdi un garu.
3 Uztici tam Kungam savus darbus, tad tavi nodomi sekmēsies.
4 Tas Kungs visu dara ar noteiktu nolūku; ari bezdievīgo Viņš taupa ļaunai dienai.
5 Lepna sirds tā Kungs acīs ir negantība, un—tik tiešām tas tiesa—tā nepaliks nesodīta.
6 Ar labu un lēnu sirdi un uzticību noziedzīgs nodalījums tiek izlīdzināts, un ar tā Kunga bijāšanu var izvairīties no ļaunuma.
7 Ja kāda ceļi tam Kungam labi patīk, tad Viņš liek izlīdzināties viņam arī ar viņa ienaidniekiem.
8 Labāks ir mazumiņš, iegūts ar taisnību, nekā saņemt daudz ienākumu ar netaisnību.
9 Cilvēka sirds izdomā sev savu ceļu, bet vienīgi tas Kungs pašķir viņa gājumu. —
10 Dieva padomi un nākotnes priekšnoteikšana izpaužas ar ķēniņa muti; viņa mute tādēļ arī nemaldās, tiesu spriezdama.
11 Pareizi svaru kausi un taisnīgs svars ir no paša tā Kunga, un visi atsvari somā ir Viņa darinājumi.
12 Ķēniņu apziņā netaisnības darīšana ir negants noziegums: tikai ar taisnību jo stiprāks kļūst ķēniņu goda krēsls.
13 Ķēniņiem patīk, ja viņiem dod taisnīgu padomu, un visu ķēniņu mīlēts ir tas, kas runā vaļsirdīgi.
14 Ķēniņa niknums ir nāves vēstnesis, bet zinīgs vīrs šo niknumu izlīdzinās.
15 Ja ķēniņa vaigs ir laipns, tad tas ir dzīvības zīme, un viņa žēlastība ir kā vēlīns lietus.
16 Piesavinies īsteno gudrību un pieņemies tajā, jo tā ir labāka par zeltu, un būt apveltītam ar saprātu ir cildenāki nekā apzināties savā īpašumā sudrabu esam.
17 Tiklo ceļš vairās no ļaunuma, un kas savu ceļu ietur pareizi, iegūst dzīvību. —
18 Kam jākļūst pazudinātam, tas papriekšu kļūst lepns, —un augstprātība nāk priekš bojā ejas.
19 Ir labāk būt pazemīgā prātā ar nabagiem nekā dalīties laupījumā ar augstprātīgiem.
20 Kas kādu lietu gudri vada, tas atrod laimi, un svētīts ir tas, kas paļaujas uz to Kungu.
21 Sapratīgu cilvēku daudzina kā zinīgu vīru, un mīlīgas runas un vārdi ir visai pamācīgi.
22 Gudrība ir dzīvības avots tam, kam tā ir, bet vientiesīgu nejēgu gara pamats ir un paliek neizpratne: viņi jau no dabas ir sodīti ar savu muļķīgumu. —
23 Zinīga sirds māca savu muti un vairo uz savām lūpām atzīšanu.
24 Laipnīgas runas ir kā medus kāres, tās nomierina dvēseli un atspir-dzina kaulus kā zāles.
25 Dažam cilvēkam kāds ceļš iesā-kumā visai patīk, bet beigu beigās tas viņu tomēr noved nāvē.
26 Dažs piedzīvo lielu nelaimi savas izsalkušās mutes dēļ; taču izsalkums spiež viņu strādāt un ceļ viņa darbu.
27 Nikns un nesavaldīgs cilvēks ar savu rīcību rokas pēc nelaimes, un no katras viņa runas verd pretī liesmaina svelme.
28 Aplams cilvēks izraisa asu vārdu maiņu un nesaskaņas, un aprunātājs sarīda draugus citu pret citu.
29 Noziedzīgais gan vilina savu tuvāko, bet neizved viņu ne uz kādu labu ceļu.
30 Kas met ar acīm, nedomā neko labu kas lūpas kopā sakož, tas ir gatavs darīt ļaunu darbu.
31 Sirmi mati ir goda vainags, kas iegūstams, ejot pa taisnu ceļu. —
32 Pacietīgais ir labāks nekā stiprais, un kas ir kungs pats pār savu garu un sirdi, tas ir labāks par to, kas iekaro pilsētas.
33 Meslus met klēpī, bet iekrīt tie tur tā, kā to grib tas Kungs. —
