The Value of Proverbs
1 The proverbs of Solomon, son of David and king of Israel.
2 Here are proverbs that will help you recognize wisdom and good advice, and understand sayings with deep meaning. 3 They can teach you how to live intelligently and how to be honest, just, and fair. 4 They can make an inexperienced person clever and teach young people how to be resourceful. 5 These proverbs can even add to the knowledge of the wise and give guidance to the educated, 6 so that they can understand the hidden meanings of proverbs and the problems that the wise raise.
Advice to the Young
7 To have knowledge, you must first have reverence for the Lord. Stupid people have no respect for wisdom and refuse to learn.
8 My child, pay attention to what your father and mother tell you. 9 Their teaching will improve your character as a handsome turban or a necklace improves your appearance.
10 My child, when sinners tempt you, don't give in. 11 Suppose they say, “Come on; let's find someone to kill! Let's attack some innocent people for the fun of it! 12 They may be alive and well when we find them, but they'll be dead when we're through with them! 13 We'll find all kinds of riches and fill our houses with loot! 14 Come and join us, and we'll all share what we steal.”
15 My child, don't go with people like that. Stay away from them. 16 They can't wait to do something bad. They're always ready to kill. 17 It does no good to spread a net when the bird you want to catch is watching, 18 but people like that are setting a trap for themselves, a trap in which they will die. 19 Robbery always claims the life of the robber—this is what happens to anyone who lives by violence.
Wisdom Calls
20 Listen! Wisdom is calling out in the streets and marketplaces, 21 calling loudly at the city gates and wherever people come together:
22 “Foolish people! How long do you want to be foolish? How long will you enjoy making fun of knowledge? Will you never learn? 23 Listen when I reprimand you; I will give you good advice and share my knowledge with you. 24 I have been calling you, inviting you to come, but you would not listen. You paid no attention to me. 25 You have ignored all my advice and have not been willing to let me correct you. 26 So when you get into trouble, I will laugh at you. I will make fun of you when terror strikes— 27 when it comes on you like a storm, bringing fierce winds of trouble, and you are in pain and misery. 28 Then you will call for wisdom, but I will not answer. You may look for me everywhere, but you will not find me. 29 You have never had any use for knowledge and have always refused to obey the Lord. 30 You have never wanted my advice or paid any attention when I corrected you. 31 So then, you will get what you deserve, and your own actions will make you sick. 32 Inexperienced people die because they reject wisdom. Stupid people are destroyed by their own lack of concern. 33 But whoever listens to me will have security. He will be safe, with no reason to be afraid.”
1 Salamana, Israēla ķēniņa, Dāvida dēla, pamācības
2 Piesavināties dzīves ziņu, iekšēju stāju un prātu,
3 Mācīties gudrību, tiesu, taisnību un vienkāršas sirds skaidrību,
4 Lai neprašas kļūtu pratēji un jaunieši prātīgi un apdomīgi.
5 Kas ir gudrs un zinīgs, tas klausās un labojas, un kas ir prātīgs, tas ļaujas sev ko sacīt,
6 Lai viņš šīs pamācības un to īsto izpratni uztvertu pareizi, tāpat arī zinīgo vīru mācības un viņu paraugus.
7 Bijība tā Kunga priekšā ir atziņas sākums. Garīgi bezrūpīgi nebēdnieki nonievā cilvēka īsteno atziņu, cilvēka garīgo satvaru un iekšējo stāju.
8 Mans bērns, palieci uzticīgs sava tēva pamācību tevī izveidotajam gara satvaram un nepamet savas mātes mācības!
9 Jo visas tās kopā ir kā krāšņs vainags tavai galvai un skaista rota tavam kaklam.
10 Mans bērns, ja tevi ļauni grēcinieki vilina, tad neseko viņiem.
11 Ja viņi saka: „Nāc mums līdzi! Mums slāpst pēc citu asinīm, un mēs esam nodomājuši bez kāda iemesla uzbrukt nevainīgiem cilvēkiem!
12 Mēs taisāmies viņus aprīt dzīvus, kā to dara elle, un dievbijīgus cilvēkus pazudināt, it kā viņi jau ar vienu kāju kapā stāvētu!
13 Mēs taisāmies iegūt lielu mantu, mēs taisāmies pildīt mūsu namus ar laupījumu!
14 Saņemies droši un nāc mums līdzi! Mūsu naudas maks būs par mums visiem tikai viens un kopējs!“
15 Mans bērns, neej ar viņiem vienu ceļu, virzi savus soļus projām no viņu tekas!
16 Jo viņu kājas skrien ļaunumam pretī un steidzas, lai izlietu asinis.
17 Ir jau nu gan veltīgi izstiept tīklu pumu acu priekšā,
18 Bet viņi kāro pēc pašu asinīm un tīko paši pēc savas dzīvības.
19 Tā klājas negaušiem, kuri dzenas pēc negoda peļņas; viņu skopums un negausība atņem dzīvību viņiem pašiem.
20 Bet īstā gudrība tomēr skaļi pauž savu nemieru un liek uz ielām atskanēt savai balsij;
21 Tā sauc pie ieejām vārtos, vērs-damās pret tautu; tās balss atskan visā pilsētā:
22 „Cik ilgi jūs gribat palikt neprašas citu neprašu priekšā, cik ilgi paviršiem zobgaļiem būs patika par visu zoboties, un garīgi bezrūpīgie drīkstēs nonievāt dievišķīgās mācības?
23 Veltījiet labāk savu uzmanību maniem norādījumiem par sodu! Redzi, es gribu jums skaidri izpaust sava gara centienus un darīt zināmus savus vārdus.
24 Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis,
25 Un kad jūs nicināt manus padomus un nebēdājat par maniem soda piedraudējumiem,
26 Tad es smiešos par jums, kad jums nelabi klāsies, un zobošos par jums, ja jums pienāks tas, no kā jūs bīstaties,
27 Un kad pār jums nāks kā vētra tas, ko jūs baidāties, un jūsu nelaime jums ies pāri kā negaiss, un kad jūs vispārīgi pārņems likstas un bēdas,
28 Tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs.
29 Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bailes tā Kunga priekšā;
30 Ka viņi negribēja manu padomu un nonicināja manus soda norādījumus;
31 Tad lai nu viņi bauda paši savas dziļākās gara būtības augļus, un lai atēdas paši sava padoma.
32 Jo, ko neprātīgie iekāro, tas viņus nogalina, un darīgi bezrūpīgo laime viņus pašus pazugina; tāpat muļķus pazudina viņu nepamatotā pašpaļāvība.
33 Bet kas man paklausa, paliks drošs un neapdraudēts, viņam visa kā būs diezgan, un viņš nebīsies nekādas nelaimes.“
