The Inheritance of Married Women
1 The heads of the families in the clan of Gilead, the son of Machir and grandson of Manasseh son of Joseph, went to Moses and the other leaders. 2 They said, “The Lord commanded you to distribute the land to the people of Israel by drawing lots. He also commanded you to give the property of our relative Zelophehad to his daughters. 3 But remember, if they marry men of another tribe, their property will then belong to that tribe, and the total allotted to us will be reduced. 4 In the Year of Restoration, when all property that has been sold is restored to its original owners, the property of Zelophehad's daughters will be permanently added to the tribe into which they marry and will be lost to our tribe.”
5 So Moses gave the people of Israel the following command from the Lord. He said, “What the tribe of Manasseh says is right, 6 and so the Lord says that the daughters of Zelophehad are free to marry anyone they wish but only within their own tribe. 7 The property of every Israelite will remain attached to his tribe. 8 Every woman who inherits property in an Israelite tribe must marry a man belonging to that tribe. In this way all Israelites will inherit the property of their ancestors, 9 and the property will not pass from one tribe to another. Each tribe will continue to possess its own property.”
10-11 So Mahlah, Tirzah, Hoglah, Milcah, and Noah, the daughters of Zelophehad, did as the Lord had commanded Moses, and they married their cousins. 12 They married within the clans of the tribe of Manasseh son of Joseph, and their property remained in their father's tribe.
13 These are the rules and regulations that the Lord gave the Israelites through Moses in the plains of Moab across the Jordan River from Jericho.
1 Un dzimšu vecākie no Gileāda bērnu cilts, no Manases dēla Machīra pēcnācējiem un Jāzepa dēlu ciltīm piegāja klāt Mozum un virsaišiem, Israēla bērnu vadītājiem,
2 Un sacīja: „Tas Kungs ir pavēlējis manam kungam ar meslu palīdzību nodot zemi par īpašumu Israēla bērniem, un manam kungam ir ari no tā Kunga pavēlēts mūsu ciltsbrāļa Celofehada īpašumu nodot viņa meitām.
3 Kad nu tās tagad kļūtu sievas kādam no Israēla bērnu ciltsdēliem, tad viņu mantojuma daļa tiktu atrauta no mūsu ciltstēvu īpašuma un tiktu pievienota tās ciltstēvu īpašumam, pie kuras tās sevi pievieno, bet mums mūsu īpašuma gabals tiktu atrauts.
4 Un ja nu Israēla bērniem nāk gaviļu gads, tad šī īpašuma daļa tiktu pievienota tās cilts īpašumiem, kurai tās ir pievienojušās, un tā no mūsu sentēvu īpašuma viņām piederīgā daļa tiktu nogriezta.“
5 Tad Mozus aizrādīja Israēla bērniem, kā tas Kungs viņam bija licis, sacīdams: „Ir taisnība, ko Jāzepa cilts pēcnācēji saka.
6 Lūk, vārds, ko tas Kungs dod kā pavēli, zīmējoties uz Celofehada meitām, teikdams: Lai tās kļūst par sievām tam, kas viņu acīm labi patīk, bet lai tās kļūst par sievām tikai kādam no sava tēva cilts,
7 Ka Israēla bērnu īpašums nepāriet no vienas cilts otrai ciltij, jo ikvienam Israēla bērnam būs cieši turēties pie savu tēvu cilts īpašuma.
8 Un ikviena meita no Israēla bērnu cilšu vidus, kufa manto kādu īpašumu, lai kļūst sieva vīram vienīgi no savas tēva cilts tādēļ, lai ikviens israēlietis patur sava tēva īpašumu,
9 Un tā lai neviens īpašums nepāriet no vienas cilts otrai ciltij; ikviena no Israēla bērnu ciltīm lai cieši turas pie sava ciltstēva īpašuma.“
10 Kā tas Kungs Mozum bija pavēlējis, tā tad arī Celofehada meitas darīja;
11 Jo Machlija, Tirca, Hogla, Milka un Noga, Celofehada meitas, kļuva sievas sava tēva brāļa dēliem;
12 Tās izgāja pie vīriem no Jāzepa dēla Manases cilts; tā viņu mantojums palika viņu tēvu cilts īpašumā.
13 Šīs ir tās pavēles un tie noteikumi, ko tas Kungs pavēlēja ar Mozus starpniecību Israēla bērniem Moāba klajumā pie Jardānas pretim Jērikai.
