The Lord's Universal Reign of Peace
(Isaiah 2.2-4)1 In days to come
the mountain where the Temple stands
will be the highest one of all,
towering above all the hills.
Many nations will come streaming to it,
2 and their people will say,
“Let us go up the hill of the Lord,
to the Temple of Israel's God.
He will teach us what he wants us to do;
we will walk in the paths he has chosen.
For the Lord's teaching comes from Jerusalem;
from Zion he speaks to his people.”
3 He will settle disputes among the nations,
among the great powers near and far.
They will hammer their swords into plows
and their spears into pruning knives.
Nations will never again go to war,
never prepare for battle again.
4 Everyone will live in peace
among their own vineyards and fig trees,
and no one will make them afraid.
The Lord Almighty has promised this.
5 Each nation worships and obeys its own god, but we will worship and obey the Lord our God forever and ever.
Israel Will Return from Exile
6 “The time is coming,” says the Lord, “when I will gather together the people I punished, those who have suffered in exile. 7 They are crippled and far from home, but I will make a new beginning with those who are left, and they will become a great nation. I will rule over them on Mount Zion from that time on and forever.”
8 And you, Jerusalem, where God, like a shepherd from his lookout tower, watches over his people, will once again be the capital of the kingdom that was yours. 9 Why do you cry out so loudly? Why are you suffering like a woman in labor? Is it because you have no king, and your counselors are dead? 10 Twist and groan, people of Jerusalem, like a woman giving birth, for now you will have to leave the city and live in the open country. You will have to go to Babylon, but there the Lord will save you from your enemies. 11 Many nations have gathered to attack you. They say, “Jerusalem must be destroyed! We will see this city in ruins!” 12 But these nations do not know what is in the Lord's mind. They do not realize that they have been gathered together to be punished in the same way that grain is brought in to be threshed.
13 The Lord says, “People of Jerusalem, go and punish your enemies! I will make you as strong as a bull with iron horns and bronze hoofs. You will crush many nations, and the wealth they got by violence you will present to me, the Lord of the whole world.”
1 Bet visu dienu galā kalns, uz kura atrodas tā Kunga nams, stāvēs jo stipri, būdams augstāks nekā visi citi kalni un paceldamies augstu pāri visiem pakalniem, un visas tautas steigsies pie tā.
2 To starpā būs arī daudzas pagānu tautas, tās ies un sacīs: „Nāciet, lai steidzamies augšup tā Kunga kalnā un ejam Jēkaba Dieva namā, lai Viņš mums māca savus ceļus, ka lai mēs staigājam Viņa tekas!“ —Jo no Ciānas izies bauslība un tā Kunga vārds no Jeruzālemes.
3 Viņš spriedīs tiesu daudzu lielu tautu starpā un noteiks likteni stiprām pagānu tautām pat tālās zemēs. Tās pārkais zobenus lemešos un savu šķēpu galus par vīna dārznieku potes nažiem. Neviena tauta nepacels zobenu pret otru un nemācīsies vairs karot.
4 Bet tie ikviens sēdēs un dzīvos bez bailēm zem sava vīna un vīģes koka, jo nebūs neviena, kas tiem iedvestu bailes, jo to tā ir noteikusi tā Kunga, mūsu Dieva Cebaota mute.
5 Jo ikviena tauta staigā sava dieva vārdā, bet mēs lai staigājam tā Kunga, mūsu Dieva, vārdā mūžīgi mūžam!
6 „Tai pašā dienā,“ —saka tas Kungs, —„Es sapulcināšu klibos un savākšu kopā tos, kas bijuši izkaisīti un trimdā, kā arī tos, kam Es esmu uzsūtījis kādu ļaunumu,
7 Un Es pārkārtošu klibos tā, lai viņi kopā ar saviem pēcnācējiem veidotu kādu atlikuma vienību, un izkaisītos pārveidošu lielā tautā, un tas Kungs būs viņu ķēniņš Ciānas kalnā no šā laika un mūžīgi mūžam.“
8 Un tu, ganāmo pulku sargu torni, tu, Ciānas meitas nocietinātais uzkalns, pie tevis nonāks un tevī ieies agrākā pirmatnējā valsts vara, Jeruzālemes meitas ķēniņvalsts.
9 Kāpēc tad tu tagad kliedz tik skaļi? Vai tev nav ķēniņa? Jeb vai tavi padomdevēji ir aizgājuši bojā, ka tevi tā pēkšņi ir sagrābušas sāpes kā dzemdētāju sievieti grūtā stundā?
10 Lokies šais sāpēs, paciet tās un vaidi, Ciānas meita, kā dzemdētāja sieva! Jo tev tagad jādodas prom no pilsētas, tev jādzīvo laukā un jānonāk līdz Bābelei, bet tur tu atradīsi glābiņu, tur tas Kungs tevi atpestīs no tavu ienaidnieku rokas!
11 Bet pašlaik pret tevi pulcējušās daudzas svešas tautas un apspriežas savā starpā: „Viņa jāpazemo, jāizģērbj kaila, jo mēs gribam ar labpatikas prieku noraudzīties viņas negodā!“
12 Bet viņi nezina tā Kunga apslēptos nodomus un neizprot to, kas Viņam padomā, jo Viņš patiesībā viņus savācis kā kūlīšus uz kuļamā klona.
13 Tādēļ celies, Ciānas meita, un sāc kult! Es tevi apveltīšu ar dzelzs ragiem un vajra nagiem, un tu sakulsi smalkās drumstalās daudzas tautas un šo tautu salaupīto veltīsi pateicībā tam Kungam; arī visu viņu mantību tu novēlēsi visas pasaules Kungam.
14 Bet tagad, kajrotāja, bruņojies! —Mēs esam ielenkti, un ar rīksti viņi sitīs pa vaigu Israēla tiesnesi.
