Laws concerning Gifts to the Lord
1 The Lord gave Moses 2 the following regulations for the people of Israel. When any of you have been given to the Lord in fulfillment of a special vow, you may be set free by the payment of the following sums of money, 3-7 according to the official standard:
–adult male, twenty to sixty years old: 50 pieces of silver–adult female: 30 pieces of silver–young male, five to twenty years old: 20 pieces of silver–young female: 10 pieces of silver–infant male under five: 5 pieces of silver–infant female: 3 pieces of silver–male above sixty years of age: 15 pieces of silver–female above sixty: 10 pieces of silver8 If any of you make a vow and are too poor to pay the standard price, you shall bring the person to the priest, and the priest will set a lower price, according to your ability to pay.
9 If your vow concerns an animal that is acceptable as an offering to the Lord, then every gift made to the Lord is sacred, 10 and you may not substitute another animal for it. If you do, both animals belong to the Lord. 11 But if your vow concerns a ritually unclean animal, which is not acceptable as an offering to the Lord, you shall take the animal to the priest. 12 The priest shall set a price for it, according to its good or bad qualities, and the price will be final. 13 If you wish to buy it back, you must pay the price plus an additional 20 percent.
14 When any of you dedicate your house to the Lord, the priest shall set the price according to its good or bad points, and the price will be final. 15 If you wish to buy your house back, you must pay the price plus an additional 20 percent.
16 If any of you dedicate part of your land to the Lord, the price shall be set according to the amount of seed it takes to sow it, at the rate of ten pieces of silver per bushel of barley. 17 If you dedicate the land immediately after a Year of Restoration, the full price applies. 18 If you dedicate it any time later, the priest shall estimate the cash value according to the number of years left until the next Year of Restoration, and set a reduced price. 19 If you wish to buy your field back, you must pay the price plus an additional 20 percent. 20 If you sell the field to someone else without first buying it back from the Lord, you lose the right to buy it back. 21 At the next Year of Restoration the field will become the Lord's permanent property; it shall belong to the priests.
22 If you dedicate to the Lord a field that you have bought, 23 the priest shall estimate its value according to the number of years until the next Year of Restoration, and you must pay the price that very day; the money belongs to the Lord. 24 At the Year of Restoration the field shall be returned to the original owner or to the descendants.
25 All prices shall be set according to the official standard.
26 The first-born of an animal already belongs to the Lord, so no one may dedicate it to him as a freewill offering. A calf, a lamb, or a kid belongs to the Lord, 27 but the first-born of an unclean animal may be bought back at the standard price plus an additional 20 percent. If it is not bought back, it may be sold to someone else at the standard price.
28 None of you may sell or buy back what you have unconditionally dedicated to the Lord, whether it is a human being, an animal, or land. It belongs permanently to the Lord. 29 Not even human beings who have been unconditionally dedicated may be bought back; they must be put to death.
30 One tenth of all the produce of the land, whether grain or fruit, belongs to the Lord. 31 If you wish to buy any of it back, you must pay the standard price plus an additional 20 percent. 32 One of every ten domestic animals belongs to the Lord. When the animals are counted, every tenth one belongs to the Lord. 33 You may not arrange the animals so that the poor animals are chosen, and you may not make any substitutions. If you do substitute one animal for another, then both animals will belong to the Lord and may not be bought back.
34 These are the commands that the Lord gave Moses on Mount Sinai for the people of Israel.
1 Un tas Kungs runāja ar Mozu, teikdams:
2 „Saki Israēla bērniem, tiem piekodinādams: Ja kāds dod solījumu, ārkārtēju zvērestu zvērēdams, tad viņa dvēsele lai pieder tam Kungam pēc tava novērtējuma.
3 Un tavs vērtējums vīrietim starp divdesmit un sešdesmit gadiem lai irpiecdesmit sudraba seķeļi pēc svētnīcas svara.
4 Bet ja tā ir sieviete, tad tavs novērtējums lai ir: trīsdesmit seķeļi.
5 Bet ja vecums ir no pieciem līdz divdesmit gadiem, tad lai tavs novērtējums ir: par vīrieti divdesmit seķeļi, bet par sievieti—desmit seķeļi.
6 Bet par bērniem, vecumā no viena mēneša līdz pieciem gadiem, tavam novērtējumam ir jābūt: par zēnu pieci sudraba seķeļi, bet par meitem—trīs sudraba seķeļi.
7 Bet ja tas ir sešdesmit gadus vecs vai vairāk, tad lai tavs novērtējums par vīrieti ir: piecdesmit seķeļi, bet ja tā ir sieviete, —tad desmit seķeļi.
8 Bet ja tas nav spējīgs tikdaudz maksāt, cik tu esi nospriedis, tad tādu būs novest priestera priekšā, un tas lai viņu novērtē; tad pēc tā, cik pati zvēresta devēja roka spēj nopelnīt, lai priesteris to novērtē.
9 Bet ja kaut ko no liellopiem ir iespējams kā dāvinājuma upuri pievest tam Kungam, tad ikviens lops, kas tiek dots tam Kungam, ir svēts.
10 Tas nav jāaizstāj, tas nav jāiz-maina labs pret nelabu vai nelabs pret labu, bet ja lops pret lopu ir mītm iemīts, tad tikpat pirmais, kā arī iemītais lai ir tam Kungam svēti.
11 Bet ja tas ir no nešķīstiem lopiem, ko tam Kungam nedrīkst pievest par dāvinājuma upuri, tad to lopu būs novest pie priestera.
12 Un tad lai priesteris to novērtē, cik labs vai nederīgs tas ir, un kā priesteris to novērtē, tā lai paliek.
13 Bet ja to kāds pirktin izpērk, tad lai tas pieliek klāt piekto daļu pie novērtējuma.
14 Bet ja kas savu namu veltī, lai nams būtu tam Kungam svētīts, tad priesterim to būs novērtēt, cik labs, vai cik nelabs tas ir, un kā priesteris pār to ir savu spriedumu teicis, tā lai paliek.
15 Bet ja tas, kas licis savu namu svētīt, to grib tagad izpirkt, tad lai viņš pieliek piekto daļu naudā pie novērtētās cenas, un tad lai tas viņam pieder.
16 Bet ja kas grib savu dzimto tīrumu svētīt tam Kungam, tad novēr-tējums ir pēc sējas platības; kur viens homērs miežu tiek izsēts, tur novērtē-jumam ir jābūt—piecdesmit sudraba seķeļu naudā.
17 Bet ja viņš savu tīrumu veltī pirms gaviļu gada, tad viņa maksa būs nosakāma pēc pilna novērtējuma.
18 Bet ja viņš savu tīrumu svētī pēc gaviļu gada, tad priesterim jāaplēš viņam tīruma maksa pēc gadu skaita, kas atlikusies līdz gaviļu gadam, un lai attiecīgi tas atvelk no novērtējuma.
19 Bet ja viņš savu tīrumu, ko ir svētījis, grib izpirkt, tad lai viņš pie novērtējuma cenas pieliek piekto daļu naudā, un tad lai tas viņam pieder.
20 Bet ja viņš tīrumu neizpirks un ja šo tīrumu pārdos citam, tad tas vairs nav izpērkams.
21 Bet tad notiks, kad šāds tīrums kļūs brivs no izpirkšanas gaviļu gadā, ka tāds tīrums ir it kā novēlēts īpašums tam Kungam; tas lai top priesterim par viņa īpašumu.
22 Bet ja kāds savu pirkto tīrumu, bet ne viņa dzimtīpašuma tīrumu, ir svētījis tam Kungam,
23 Tad priesteris lai aplēš, kāda ir tā vērtība līdz nākamajam gaviļu gadam, un viņam būs tai dienā dot, cik ir nospriests, kad tas to svētī tam Kungam.
24 Bet gaviļu gadā lai tas tīrums atgriežas tā īpašumā, kas to bija pārdevis, kam tas bija bijis par dzimtīpašuma zemes gabalu.
25 Visi priestera novērtējumi lai tiek izdarīti pēc svētnīcas seķeļa svara, kur vienam seķelim ir divdesmit geras.
26 Bet pirmā metiena liellopus, kas jau kā pirmdzimtie pieder tam Kungam, nevienam nebūs svētīt; lai tie būtu vērsis vai auns, —tie pieder tam Kungam.
27 Bet ja tas ir pirmdzimtais no nešķīstiem lopiem, tad lai tas to iegūst pēc novērtējuma, pieliekot piekto daļu klāt; bet ja tas netop izpirkts, tad lai to pārdod pēc novērtējuma.
28 Bet kas tā izņēmuma kārtā ir novēlēts tam Kungam par sevišķu īpa-šumu, —vai kāds cilvēks, vai viss, kas tam pieder, vai lops, vai lauks, kas vien ir bijis tā īpašumā, —to nevar nedz pārdot, nedz izpirkt; viss tas ir sevišķs īpašums, un tas ir pārlieku svēts tam Kungam.
29 Nevienu, kas ir sevišķā īpašumā novēlēts tam Kungam, nevar izpirkt, bet tam ir jāmirst.
30 Un ikviena desmitās tiesas deva no zemes tīrumā sētās sēklas, kā arī no koku augļiem, pieder tam Kungam un ir tam Kungam svēta.
31 Bet ja kas arī no desmitās daļas grib kaut ko izpirkt, tam būs klāt pie likt piekto daļu.
32 Un itin visiem, no kā desmitā tiesa tiek ņemta, —vai no lieliem vai sīkiem lopiem, kas vien krīt zem desmitās tiesas mēra rīkstes, ir jābūt svētiem tam Kungam.
33 Un nekāda izmeklēšana starp labu un nelabu, —tos iemainot, —lai nenotiek, tie lai netiek apmainīti; bet ja apmaina, —tad tas, kas iemainīts, un tas, kas iegūts tanī vietā, lai abi ir svēti; tos nedrīkst izpirkt.“ —
34 Tie ir baušļi, ko tas Kungs pavēlēja Mozum Sinaja kalnā ievērošanai Israēla bērniem.
