The Seventh Year
(Deuteronomy 15.1-11)1 The Lord spoke to Moses on Mount Sinai and commanded him 2 to give the following regulations to the people of Israel. When you enter the land that the Lord is giving you, you shall honor the Lord by not cultivating the land every seventh year. 3 You shall plant your fields, prune your vineyards, and gather your crops for six years. 4 But the seventh year is to be a year of complete rest for the land, a year dedicated to the Lord. Do not plant your fields or prune your vineyards. 5 Do not even harvest the grain that grows by itself without being planted, and do not gather the grapes from your unpruned vines; it is a year of complete rest for the land. 6 Although the land has not been cultivated during that year, it will provide food for you, your slaves, your hired men, the foreigners living with you, 7 your domestic animals, and the wild animals in your fields. Everything that it produces may be eaten.
The Year of Restoration
8 Count seven times seven years, a total of forty-nine years. 9 Then, on the tenth day of the seventh month, the Day of Atonement, send someone to blow a trumpet throughout the whole land. 10 In this way you shall set the fiftieth year apart and proclaim freedom to all the inhabitants of the land. During this year all property that has been sold shall be restored to the original owner or the descendants, and any who have been sold as slaves shall return to their families. 11 You shall not plant your fields or harvest the grain that grows by itself or gather the grapes in your unpruned vineyards. 12 The whole year shall be sacred for you; you shall eat only what the fields produce of themselves.
13 In this year all property that has been sold shall be restored to its original owner. 14 So when you sell land to an Israelite or buy land, do not deal unfairly. 15 The price is to be set according to the number of years the land can produce crops before the next Year of Restoration. 16 If there are many years, the price shall be higher, but if there are only a few years, the price shall be lower, because what is being sold is the number of crops the land can produce. 17 Do not cheat an Israelite, but obey the Lord your God.
The Problem of the Seventh Year
18 Obey all the Lord's laws and commands, so that you may live in safety in the land. 19 The land will produce its crops, and you will have all you want to eat and will live in safety.
20 But someone may ask what there will be to eat during the seventh year, when no fields are planted and no crops gathered. 21 The Lord will bless the land in the sixth year so that it will produce enough food for two years. 22 When you plant your fields in the eighth year, you will still be eating what you harvested during the sixth year, and you will have enough to eat until the crops you plant that year are harvested.
Restoration of Property
23 Your land must not be sold on a permanent basis, because you do not own it; it belongs to God, and you are like foreigners who are allowed to make use of it.
24 When land is sold, the right of the original owner to buy it back must be recognized. 25 If any of you Israelites become poor and are forced to sell your land, your closest relative is to buy it back. 26 If you have no relative to buy it back, you may later become prosperous and have enough to buy it back yourself. 27 In that case you must pay to the one who bought it a sum that will make up for the years remaining until the next Year of Restoration, when you would in any event recover your land. 28 But if you do not have enough money to buy the land back, it remains under the control of the one who bought it until the next Year of Restoration. In that year it will be returned to its original owner.
29 If you sell a house in a walled city, you have the right to buy it back during the first full year from the date of sale. 30 But if you do not buy it back within the year, you lose the right of repurchase, and the house becomes the permanent property of the purchasers and their descendants; it will not be returned in the Year of Restoration. 31 But houses in unwalled villages are to be treated like fields; the original owner has the right to buy them back, and they are to be returned in the Year of Restoration. 32 However, Levites have the right to buy back at any time their property in the cities assigned to them. 33 If a house in one of these cities is sold by a Levite and is not bought back, it must be returned in the Year of Restoration, because the houses which the Levites own in their cities are their permanent property among the people of Israel. 34 But the pasture land around the Levite cities shall never be sold; it is their property forever.
Loans to the Poor
35 If any Israelites living near you become poor and cannot support themselves, you must provide for them as you would for a hired worker, so that they can continue to live near you. 36 Do not charge Israelites any interest, but obey God and let them live near you. 37 Do not make them pay interest on the money you lend them, and do not make a profit on the food you sell them. 38 This is the command of the Lord your God, who brought you out of Egypt in order to give you the land of Canaan and to be your God.
Release of Slaves
39 If any Israelites living near you become so poor that they sell themselves to you as a slave, you shall not make them do the work of a slave. 40 They shall stay with you as hired workers and serve you until the next Year of Restoration. 41 At that time they and their children shall leave you and return to their family and to the property of their ancestors. 42 The people of Israel are the Lord's slaves, and he brought them out of Egypt; they must not be sold into slavery. 43 Do not treat them harshly, but obey your God. 44 If you need slaves, you may buy them from the nations around you. 45 You may also buy the children of the foreigners who are living among you. Such children born in your land may become your property, 46 and you may leave them as an inheritance to your children, whom they must serve as long as they live. But you must not treat any Israelites harshly.
47 Suppose a foreigner living with you becomes rich, while some Israelites become poor and sell themselves as slaves to that foreigner or to a member of that foreigner's family. 48 After they are sold, they still have the right to be bought back. A brother 49 or an uncle or a cousin or another close relative may buy them back; or if they themselves earn enough, they may buy their own freedom. 50 They must consult the one who bought them, and they must count the years from the time they sold themselves until the next Year of Restoration and must set the price for their release on the basis of the wages paid hired workers. 51-52 They must refund a part of the purchase price according to the number of years left, 53 as if they had been hired on an annual basis. Their master must not treat them harshly. 54 If they are not set free in any of these ways, they and their children must be set free in the next Year of Restoration. 55 Israelites cannot be permanent slaves, because the people of Israel are the Lord's slaves. He brought them out of Egypt; he is the Lord their God.
1 Un tas Kungs runāja ar Mozu Sinaja kalnā, sacīdams:
2 „Paziņo Israēla bērniem un saki tiem: Kad jūs nāksit tanī zemē, ko Es jums došu, tad lai arī tur zeme ietur sabatu, atpūzdamās tam Kungam.
3 Sešus gadus tev būs apsēt savu tīrumu un sešus gadus tev būs apgriezt savu vīna kalnu un ievākt tā ražu.
4 Bet septītajā gadā lai zeme pūstin atpūšas un turēt tur sabatu, kas ir sabats tam Kungam; tavs tīrums lai paliek neapsēts, un tavs vīna kalns lai paliek neapgriezts.
5 Savas pjaujas nesēto graudu ataugu tev nebūs nopļaut, un arī nekopti augošie vīnogu ķekari lai paliek nenolasīti; lai tas ir zemei lielais sabata gads.
6 Bet tas, ko zeme sabata gadā izdod, tas lai ir jums par barību, tev, tavam kalpam un kalponei, tavam algādzim ir tavam piedzīvotājam, kas kā svešinieks mājo pie tevis;
7 Un arī tavam lopam, ir tam lauku zvēram, kas dzīvo tavā zemē, lai visi šie augļi ir uzturam.
8 Un tad tev būs noskaitīt pie sevis septiņus tādus sabata gadus, —septiņus gadus septiņas reizes, tā, —ka tev viss septiņu sabata gadu laiks iznāk četrdesmit deviņi gadi.
9 Un gaviļu taures skaņa lai atskan septītā mēneša desmitā dienā; salīdzināšanās svētku dienā lai šo bazūni dzird visa zeme.
10 Un jums jāsvēti piecdesmitais gads, un jāpasludina tanī zemē visiem tās iedzīvotājiem atlaišana brīvībā; tas lai jums ir gaviļu gads, un jūs ikviens atgūsit atpakaļ savu īpašumu, un ikviens atgriezīsies atpakaļ savā ciltī.
11 Piecdesmitais gads lai jums ir gaviļu gads; tanī jums nav nedz jāsēj, nedz jāpļauj brīvi augošā atauga, nedz jāsalasa vīnogas, kas aug bez apgriešanas vīna kalnā.
12 Jo šis ir gaviļu gads, tas lai ir jums svēts; ēdiet no sava tīruma, ko tas pats no sevis ienes bez apstrādāšanas.
13 Šādā gaviļu gadā lai ikviens iegūst atpakaļ savu īpašumu.
14 Tad nu, ja tu ko pārdosi savam tuvākam, vai arī tu kaut ko no sava tuvāka pērc, tad nedariet viens otram pāri.
15 Pēc gadu skaita no gaviļu gada tev būs pirkt no sava tuvāka, bet pēc augļu ražas gadu skaita, kādiem vēl ir jānāk, lai viņš tev pārdod.
16 Pēc lielāka gadu skaita pavairo maksu par zemes gabalu un samērā ar sajūkošo gadu skaitu pazemini tā cenu, jo ienesuma laiks lai noteic maksu.
17 Tad nu nedariet pāri viens otram, bīstieties savu Dievu, jo Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs.
18 Un izpildiet manus nolikumus, rīkojieties saskaņā ar maniem aizrādījumiem, sargait un izpildiet tos, tad jūs varēsit tanī zemē dzīvot drošībā.
19 Un zeme izdos savus augļus, un jūs ēdīsit, un būsit paēduši, un dzīvosit tanī zemē drošībā.
20 Bet ja jūs prātosit: Ko mēs ēdīsim septītajā gadā? —Redzi, nedz mēs sējam, nedz savācam kopā savas zemes augļu ražu? —
21 Es likšu savai svētībai būt tik lielai sestajā gadā, ka tā dos ražu trijiem gadiem.
22 Un kad jūs sēsit astotajā gadā, tad jūs ēdīsit no iepriekšējo gadu ražas—pat līdz devītajam gadam; tiekāms jaunā raža ienāksies, jūs vēl ēdīsit iepriekšējo gadu augļus.
23 Un zemi lai neviens nepārdod par dzimtīpašumu: zeme pieder Man, bet jūs esat svešinieki un piemājotāji pie Manis.
24 Tāpēc visā jums piederīgā zemē jums jāatļauj zemes izpirkšana.
25 Ja tavs brālis panīkst un grib ko pārdot no savas zemes, tad lai kāds viņa tuvs radinieks nāk viņam par izpircēju un to izpērk, ko viņa brālis pārdevis.
26 Bet ja kādam izpircēja nav, bet viņa roka ir spējīga rast to maksu, kas izpirkšanai ir vajadzīga,
27 Tad lai viņš skaita gadus, kad viņš pārdevis, un to, kas pāri palicis gadu maksā, lai tas atdod tam vīram, kam viņš bija pārdevis, un lai viņš pats atgriežas savā īpašumā.
28 Bet ja viņa rocība nesniedzas tik tālu, cik viņam nāktos tam atdot, tad pārdotais īpašums lai paliek pircēja rokā līdz gaviļu gadam; bet gaviļu gadā lai tas kļūst brīvs, un lai viņš atkal tiek pie sava īpašuma.
29 Un ja kas pārdod dzīvojamu ēku pilsētā, kurai mūp ir apkārt, tad izpirkšanas laiks notek gada laikā no pārdošanas dienas; tas ir viņa izpirkšanas laiks.
30 Bet ja tas netop izpirkts, kamēr gads apkārt, tad nams pilsētas mūros lai nāk pircēja dzimtīpašumā un viņa ciltij; un tas netiek brīvs arī gaviļu gadā.
31 Bet namus ciemos, kam nav mūri visapkārt, būs pielīdzināt lauku tīrumam: tos ir iespējams izpirkt, un tie nāk brīvi gaviļu gadā.
32 Bet Ievītu pilsētās uz pilsētas namiem, kas viņiem pieder īpašumā, Ievītiem paliek mūžīgas tiesības tos izpirkt.
33 Bet ja kāds ko pircis no Ievītiem, tad nopirktais nams viņu pilsētā kļūst brīvs gaviļu gadā, jo nami Ievītu pilsētās ir tikai viņu daļa Israēla bērnu vidū.
34 Bet arī tīrumi ārpus viņu pilsētām nav pārdodami, jo tie ir viņu mūžīgs īpašums.
35 Bet ja tavs brālis panīkst, un viņa roka gurst un zemē noslīd tev līdzās, tad satver to stingri ar savu roku, un lai tas būtu vai svešinieks, vai piedzīvotājs, palīdzi viņam, ka viņš var dzīvot pie tevis.
36 Un neņem no viņa augļus, nedz peļņu, bet bīsties savu Dievu, un lai tavs brālis dzīvo pie tevis.
37 Neaizdod viņam savu naudu pret augļiem un neaizdod viņam barību pret peļņu.
38 Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes, lai jums dotu Kānaāna zemi, un lai būtu jums par Dievu!
39 Un ja tavs brālis pie tevis panīkst un tev tiek pārdots, tad tev nebūs viņu kalpināt kā vergu.
40 Kā algādzis un kā piedzīvotājs lai viņš pie tevis dzīvo līdz gaviļu gadam un pie tevis lai kalpo.
41 Tad lai viņš no tevis aiziet brīvs, viņš pats un viņa bērni līdz ar viņu, lai viņš iet atpakaļ pie savas cilts, un lai atkal atgriežas savu tēvu īpašumā,
42 Jo arī viņi ir mani kalpi, ko Es izvedu no Ēģiptes zemes; un arī viņus nebūs pārdot par vergu naudu.
43 Tev nebūs bargi pār viņu valdīt, bet būs bīties savu Dievu!
44 Bet īstus kalpus un kalpones, kas tev ir, pērc no apkārtnē mītošiem pagāniem; no pēdējiem jums būs pirkt kalpus un kalpones.
45 Arī no piedzīvotāju bērniem, no to pēcnācējiem, kupus viņi ir dzemdinājuši jūsu zemē, pērciet tos no viņu ciltīm, un tie lai ir jums par dzimtīpašumu.
46 Un dodiet tos tālāk kā īpašumu saviem bērniem pēc jums, ka tie ir jums mūžīgi par pastāvīgu īpašumu, lai tie jums vergo; bet uz saviembrāļiem, Israēla bērniem, lai neviens nelūkojas no augšas un nav savā rīcībā varmācīgs!
47 Un ja kāds svešinieks vai piedzīvotājs pie tevis nāk pie rocības, bet tavs brālis pie viņa panīkst un top pārdots tam svešiniekam, kas pie tevis mīt, vai arī kādam no svešas cilts, kas ir kā vergs pie zemes piesaistīts,
48 Tad viņu var atpirkt, pēc tam kad tas ir ticis pārdots; kāds no viņa tuviniekiem var to atpirkt.
49 Vai nu tēva brālis, vai tēva brāļa dēls var viņu atpirkt, vai kāds no viņa cilts asinsradiem pēc miesas var viņu izpirkt, vai, ja viņa paša rocība to atļauj, viņš var arī pats sevi izpirkt.
50 Un tam jāskaita laiks kopā ar viņa pircēju, sākot ar gadu, kad tas tika pārdots, līdz gaviļu gadam; viņa cena lai ir atbilstoša gadu skaitam, cik ilgi viņš kā algādzis ir tam kalpojis.
51 Ja vēl daudz gadu tam jāgaida līdz viņa izpirkšanai, tad lai viņš attiecīgi atmaksā no viņa pārdošanas maksas.
52 Bet ja tikai niecīgs gadu skaits vēl atlicies līdz gaviļu gadam, tad lai tos saskaita, arī tad lai viņš atlīdzina pēc tā, cik vēl gadu tam priekšā stāv, lai to varētu izpirkt.
53 Viņa gadus lai pielīdzina algādžu gadiem un ar varmācību no augšas lai neviens uz viņu nelūkojas tavā—Dievs, priekšā.
54 Un ja viņš tā netop izpirkts, tad lai viņš iziet brīvībā gaviļu gadā, viņš un viņa bērni lidz ar viņu.
55 Jo jūs, Israēla bērni, esat mani kalpi, ko Es esmu izvedis no Ēģiptes zemes, —Es, tas Kungs, jūsu Dievs!“ —
