Laws of Holiness and Justice
1 The Lord told Moses 2 to say to the community of Israel, “Be holy, because I, the Lord your God, am holy. 3 Each of you must respect your mother and your father, and must keep the Sabbath, as I have commanded. I am the Lord your God.
4 “Do not abandon me and worship idols; do not make gods of metal and worship them. I am the Lord your God.
5 “When you kill an animal for a fellowship offering, keep the regulations that I have given you, and I will accept the offering. 6 The meat must be eaten on the day the animal is killed or on the next day. Any meat left on the third day must be burned, 7 because it is ritually unclean, and if anyone eats it, I will not accept the offering. 8 Any who eat it will be guilty of treating as ordinary what is dedicated to me, and they will no longer be considered my people.
9 “When you harvest your fields, do not cut the grain at the edges of the fields, and do not go back to cut the heads of grain that were left. 10 Do not go back through your vineyard to gather the grapes that were missed or to pick up the grapes that have fallen; leave them for poor people and foreigners. I am the Lord your God.
11 “Do not steal or cheat or lie. 12 Do not make a promise in my name if you do not intend to keep it; that brings disgrace on my name. I am the Lord your God.
13 “Do not rob or take advantage of anyone. Do not hold back the wages of someone you have hired, not even for one night. 14 Do not curse the deaf or put something in front of the blind so as to make them stumble over it. Obey me; I am the Lord your God.
15 “Be honest and just when you make decisions in legal cases; do not show favoritism to the poor or fear the rich. 16 Do not spread lies about anyone, and when someone is on trial for his life, speak out if your testimony can help him. I am the Lord.
17 “Do not bear a grudge against others, but settle your differences with them, so that you will not commit a sin because of them. 18 Do not take revenge on others or continue to hate them, but love your neighbors as you love yourself. I am the Lord.
19 “Obey my commands. Do not crossbreed domestic animals. Do not plant two kinds of seed in the same field. Do not wear clothes made of two kinds of material.
20 “If a slave woman is the recognized concubine of a man and she has not been paid for and freed, then if another man has sexual relations with her, they will be punished, but not put to death, since she is a slave. 21 The man shall bring a ram to the entrance of the Tent of my presence as his repayment offering, 22 and with it the priest shall perform the ritual of purification to remove the man's sin, and God will forgive him.
23 “When you come into the land of Canaan and plant any kind of fruit tree, consider the fruit ritually unclean for the first three years. During that time you must not eat it. 24 In the fourth year all the fruit shall be dedicated as an offering to show your gratitude to me, the Lord. 25 But in the fifth year you may eat the fruit. If you do all this, your trees will bear more fruit. I am the Lord your God.
26 “Do not eat any meat with blood still in it. Do not practice any kind of magic. 27 Do not cut the hair on the sides of your head or trim your beard 28 or tattoo yourselves or cut gashes in your body to mourn for the dead. I am the Lord.
29 “Do not disgrace your daughters by making them temple prostitutes; if you do, you will turn to other gods and the land will be full of immorality. 30 Keep the Sabbath, and honor the place where I am worshiped. I am the Lord.
31 “Do not go for advice to people who consult the spirits of the dead. If you do, you will be ritually unclean. I am the Lord your God.
32 “Show respect for old people and honor them. Reverently obey me; I am the Lord.
33 “Do not mistreat foreigners who are living in your land. 34 Treat them as you would an Israelite, and love them as you love yourselves. Remember that you were once foreigners in the land of Egypt. I am the Lord your God.
35 “Do not cheat anyone by using false measures of length, weight, or quantity. 36 Use honest scales, honest weights, and honest measures. I am the Lord your God, and I brought you out of Egypt. 37 Obey all my laws and commands. I am the Lord.”
1 Un tas Kungs runāja ar Mozu, sacīdams:
2 „Saki visai Israēla bērnu draudzei un ru, nā ar tiem: Topiet svēti, tāpēc, ka Es tas Kungs, jūsu Dievs, esmu svēts!
3 Ikviens lai bīstas savu māti un savu tēvu un lai ietur manas sabata dienas; —Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs! —
4 Nezemojieties svešu elku priekšā, nedariet sev izlietus elku tēlus; Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs! —
5 Un kad jūs gribat upurēt tam Kungam pateicības upuri, tad jums to būs upurēt no laba prāta.
6 Tanī dienā, kad jūs to upurējat, un nākošā dienā jums to būs ēst, bet kas atliek līdz trešai dienai, tas ir jāsadedzina ugunī.
7 Bet ja kas no tā vēl ēstu trešājā dienā, tad tas ir netīrs ēdiens un nav labpatīkams.
8 Bet kas tādu ēd, nes savu noziegumu, jo viņš ir sagānījis to, kas tam Kungam ir svēts, un šai dvēselei ir jātop izdeldētai no savas tautas vidus.
9 Un kad jūs pļaujat savas zemes ražu, tad tev nebūs pilnīgi nopļaut sava tīruma stūpus, un pļaujas pārpalikumi—atlikušās vārpas—tev nav pilnīgi jāsalasa.
10 Arī sava vīna kalna augļus tev nebūs pilnīgi nolasīt nedz uzlasīt sava vīna kalna nobirušās ogas; trūcīgam un svešiniekam tās tev būs atstāt; —Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs! —
11 Jums nebūs zagt un nebūs melot, nedz krāpt savu tuvāku.
12 Jums nebūs nepatiesi zvērēt pie mana vārda, ka tu neapgāni sava Dieva vārdu; —Es esmu tas Kungs! —
13 Tev nebūs pievilt savu tuvāku un nebūs viņu aplaupīt; tava algādža algai nebūs pie tevis palikt pa nakti līdz rītam.
14 Tev nebūs kurlu lādēt nedz aklajam likt šķērsli ceļā, bet tev būs bīties savu Dievu; —Es esmu tas Kungs!
15 Jums nebūs pielaist tiesā netaisnību; tev nebūs zemākā vaigu nievāt un tev nav godbijībā jābīstas lielais, bet tiesā taisnīgi savu tuvāku.
16 Nestaigā apkārt ar nolūku celt ļaunu slavu savā tautā un netīko pēc sava tuvāka dzīvības; —Es esmu tas Kungs! —
17 Tev nebūs savu brāli ienīst savā sirdī, bet pamācīdams pamāci savu tuvāku, lai tev nav viņa dēl jānes grēks.
18 Tev nebūs atriebties nedz nemitīgi dusmas turēt pret savas tautas bērniem, bet tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu; —Es esmu tas Kungs!
19 Manus nolikumus jums būs turēt; saviem lopiem tev nebūs likt sajaukties ar lopiem no citas kārtas; savu tīrumu tev nebūs apsēt ar divējādu sēklu un apģērbu no maisīta vilnas un nātna auduma nevelc uz savu miesu.
20 Kad vīrs guļ pie kādas sievietes un to pieguļ, kas ir kalpone, citam vīram saderēta, bet nav nedz atpirkta, nedz atlaista svabada, tad tāda vispār vairs nevar tikt izpirkta, nedz tai var dot iespēju paslēpties, bet viņiem abiem jāmaksā sods; bet viņiem nav jāmirst, jo viņa nav bijusi brīva.
21 Un viņam būs pienest tam Kungam savas vainas izpirkšanas upuri pie saiešanas telts durvīm, auns tam ir jāatnes vainas izpirkšanai.
22 Un ar to vainas izpirkšanas upura aunu priesterim būs izlīdzināt tā Kunga priekšā viņa grēku, ar ko viņš ir apgrēkojies; viņš lai saņem piedošanu par savu grēku, ar ko tas bija apgrēkojies.
23 Un kad jūs būsit nonākuši tanī zemē un sāksit dēstīt visādus augļu kokus ēšanai, tad jums viņi ir jātur it kā mežeņi neapgraizīti ar mežeņu augļiem; trīs gadus tie lai jums paliek neapgraizīti, un jums nebūs no tiem ēst.
24 Bet ceturtajā gadā visiem viņu augļiem būs būt svētiem par gaviļu dienas upuri tam Kungam.
25 Bet piektajā gadā jums būs ēst no viņu augļiem, lai turpmāk jums tie kļūst par bagātu ražu; —Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs! —
26 Jums nebūs neko ēst, kas satur asinis. —Jums nebūs zīlēt nedz burt.
27 Jums nebūs apaļi apcirpt galvas matus, un nesamaitājiet savas bārdas malas.
28 Par piemiņu mirušiem jums nebūs iegriezt zīmes savā miesā nedz savās miesās iededzināt rakstus; —Es esmu tas Kungs! —
29 Tev nebūs apgānīt savu meitu, ļaujot viņai piekopt netiklību, lai zeme netop netikla, un lai zeme nepildās ar negantību.
30 Turiet manus sabatus un bīstieties manus svētos iestādījumus; —Es esmu tas Kungs! —
31 Negriezieties pie pareģiem, netaujājiet zīlniekus; nemeklējiet tos, ka jūs ar tiem nesagānāties; —Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs!
32 Sirmas galvas priekšā tev būs piecelties, un godini vecu cilvēku, bīsties savu Dievu; —Es esmu tas Kungs! —
33 Bet ja jūsu zemē pie jums piemājo svešinieks, tad jums nebūs viņu apspiest.
34 Lai jums būtu svešinieks, kas jūsu vidū piemīt, kā viens no jums pašiem iedzimtajiem; tev viņu būs mīlēt kā sevi pašu, jo jūs esat bijuši svešinieki Ēģiptes zemē; —Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs!
35 Nedariet tiesā netaisnību nedz ar olekti, nedz ar svaru, nedz ar tilpuma mēru.
36 Jums būs turēt taisnu svaru, atsvari lai ir pareizi, arī taisnus labības un šķidrumu mērus; —Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes.
37 Un pildiet visus manus nolikumus, dariet pēc manām taisnām tiesām, izpildiet tos; —Es esmu tas Kungs!“
