Laws concerning Skin Diseases
1 The Lord gave Moses and Aaron these regulations. 2 If any of you have a sore on your skin or a boil or an inflammation which could develop into a dreaded skin disease, you shall be brought to the Aaronite priest. 3 The priest shall examine the sore, and if the hairs in it have turned white and the sore appears to be deeper than the surrounding skin, it is a dreaded skin disease, and the priest shall pronounce you unclean. 4 But if the sore is white and does not appear to be deeper than the skin around it and the hairs have not turned white, the priest shall isolate you for seven days. 5 The priest shall examine you again on the seventh day, and if in his opinion the sore looks the same and has not spread, he shall isolate you for another seven days. 6 The priest shall examine you again on the seventh day, and if the sore has faded and has not spread, he shall pronounce you ritually clean; it is only a sore. You shall wash your clothes and be ritually clean. 7 But if the sore spreads after the priest has examined you and pronounced you clean, you must appear before the priest again. 8 The priest will examine you again, and if it has spread, he shall pronounce you unclean; it is a dreaded skin disease.
9 If any of you have a dreaded skin disease, you shall be brought to the priest, 10 who will examine you. If there is a white sore on your skin which turns the hairs white and is full of pus, 11 it is a chronic skin disease. The priest shall pronounce you unclean; there is no need to isolate you, because you are obviously unclean. 12 If the skin disease spreads and covers you from head to foot, 13 the priest shall examine you again. If he finds that it actually has covered the whole body, he shall pronounce you ritually clean. If your whole skin has turned white, you are ritually clean. 14 But from the moment an open sore appears, you are unclean. 15 The priest shall examine you again, and if he sees an open sore, he shall pronounce you unclean. An open sore means a dreaded skin disease, and you are unclean. 16 But when the sore heals and becomes white again, you shall go to the priest, 17 who will examine you again. If the sore has turned white, you are ritually clean, and the priest shall pronounce you clean.
18 If any of you have a boil that has healed 19 and if afterward a white swelling or a reddish-white spot appears where the boil was, you shall go to the priest. 20 The priest shall examine you, and if the spot seems to be deeper than the surrounding skin and the hairs in it have turned white, he shall pronounce you unclean. It is a dreaded skin disease that has started in the boil. 21 But if the priest examines it and finds that the hairs in it have not turned white and that it is not deeper than the surrounding skin, but is light in color, the priest shall isolate you for seven days. 22 If the spot spreads, the priest shall pronounce you unclean; you are diseased. 23 But if it remains unchanged and does not spread, it is only the scar left from the boil, and the priest shall pronounce you ritually clean.
24 In case any of you have been burned, if the raw flesh becomes white or reddish-white, 25 the priest shall examine you. If the hairs in the spot have turned white and it appears deeper than the surrounding skin, it is a dreaded skin disease that has started in the burn, and the priest shall pronounce you unclean. 26 But if the hairs in it have not turned white and it is not deeper than the surrounding skin, but is light in color, the priest shall isolate you for seven days. 27 The priest shall examine you again on the seventh day, and if it is spreading, it is a dreaded skin disease, and the priest shall pronounce you unclean. 28 But if the spot remains unchanged and does not spread and is light in color, it is not a dreaded skin disease. The priest shall pronounce you ritually clean, because it is only a scar from the burn.
29 When any of you, male or female, have a sore on your head or chin, 30 the priest shall examine it. If it seems to be deeper than the surrounding skin and the hairs in it are yellowish and thin, it is a dreaded skin disease, and he shall pronounce you unclean. 31 If, when the priest examines you, the sore does not appear to be deeper than the surrounding skin, but there are still no healthy hairs in it, he shall isolate you for seven days. 32 The priest shall examine the sore again on the seventh day, and if it has not spread and there are no yellowish hairs in it and it does not seem to be deeper than the surrounding skin, 33 you shall shave the head except the area around the sore. The priest shall then isolate you for another seven days. 34 On the seventh day the priest shall again examine the sore, and if it has not spread and does not seem to be deeper than the surrounding skin, he shall pronounce you ritually clean. You shall wash your clothes, and you will be clean. 35 But if the sore spreads after you have been pronounced clean, 36 the priest shall examine you again. If the sore has spread, he need not look for yellowish hairs; you are obviously unclean. 37 But if in the priest's opinion the sore has not spread and healthy hairs are growing in it, the sore has healed, and the priest shall pronounce you ritually clean.
38 When any of you, male or female, have white spots on the skin, 39 the priest shall examine you. If the spots are dull white, it is only a blemish that has broken out on the skin; you are ritually clean.
40-41 If you lose your hair at the back or the front of your head, this does not make you unclean. 42 But if a reddish-white sore appears on the bald spot, it is a dreaded skin disease. 43 The priest shall examine you, and if there is a reddish-white sore, 44 the priest shall pronounce you unclean, because of the dreaded skin disease on your head.
45 If you have a dreaded skin disease, you must wear torn clothes, leave your hair uncombed, cover the lower part of your face, and call out, “Unclean, unclean!” 46 You remain unclean as long as you have the disease, and you must live outside the camp, away from others.
Laws concerning Mildew
47 When there is mildew on clothing, whether wool or linen, 48 or on any piece of linen or wool cloth or on leather or anything made of leather, 49 if it is greenish or reddish, it is a spreading mildew and must be shown to the priest. 50 The priest shall examine it and put the object away for seven days. 51 He shall examine it again on the seventh day, and if the mildew has spread, the object is unclean. 52 The priest shall burn it, because it is a spreading mildew which must be destroyed by fire.
53 But if, when he examines it, the priest finds that the mildew has not spread on the object, 54 he shall order that it be washed and put away for another seven days. 55 Then he shall examine it, and if the mildew has not changed color, even though it has not spread, it is still unclean; you must burn the object, whether the rot is on the front or the back. 56 But if, when the priest examines it again, the mildew has faded, he shall tear it out of the clothing or leather. 57 Then, if the mildew reappears, it is spreading again, and the owner shall burn the object. 58 If he washes the object and the spot disappears, he shall wash it again, and it will be ritually clean.
59 This, then, is the law about mildew on clothing, whether it is wool or linen, or on linen or wool cloth or on anything made of leather; this is how the decision is made as to whether it is ritually clean or unclean.
1 Un tas Kungs runāja ar Mozu un Aronu, sacīdams:
2 „Ja kāda cilvēka miesas ādā metas tūkums vai augonis, vai balti ādas plankumi, kas norāda uz spitālību, un viņa miesas āda liktos slima, tad lai tādu ved pie priestera Ārona vai viņa dēliem priesteriem.
3 Un priesteris lai apskata miesas ādas vainu: ja mati virs slimās vietas ir kļuvuši balti, un slimā vieta liekas dziļāka, salīdzinot to ar pārējo miesas ādu, tad tā ir spitālības pazīme; priesteris lai to apskata un atzīst tādu par nešķistu.
4 Bet ja viņa ādā ir balti plankumi, bet ādā padziļinājumi nav saskatāmi, un ari mati vainā nav kļuvuši balti, tad priesteris lai to iesloga uz septiņām dienām.
5 Un septītajā dienā lai priesteris viņu apskata un, lūk, ja vaina ādā palikusi tāda pati un nerādās izplētusies, tad lai priesteris viņu iesloga vēl uz nākamajām septiņām dienām.
6 Un pēc šīm septiņām dienam lai priesteris to apskata otru reizi, un, lūk, ja vaina ir sadzijusi un slimība ādā nav izplētusies, tad lai priesteris viņu atzīst par šķīstu; tas ir bijis kāds parasts izsitums, bet viņš pats lai mazgā savas drēbes, un tad viņš ir šķīsts.
7 Bet ja balto plankumu vieta ādā ir izplētusies pēc tam, kad tas ir ticis priestera apraudzīts, lai viņu šķīstītu, tad lai to parāda priesterim otru reizi.
8 Un ja nu priesteris redz, lūk, tā vieta ādā ar baltiem plankumiem ir izplētusies, tad lai priesteris viņu atzīst par nešķīstu: tā ir patiesi spitālība.
9 Ja kāds cilvēks saslimst ar spitālību, tad tas ir jāved rādīt pie priestera.
10 Un priesteris to apraudzīs, un, lūk, ja ādā iemeties balts tūkums, kas matus virs tā pārvērtis baltus, un tūkumā ir ieaugusi lieka gaļa,
11 Tad tā ir nelaimes nesēja spitālība, kas iemetusies viņa miesas ādā, un priesteris lai viņu atzīst par nešķīstu; taču tas lai viņu neiesloga, jo tas ir nešķists.
12 Un ja spitālības slimība, caur ādu lauzdamās laužas uz āru tā, ka spitālība sāk pārņemt visu ādu, sākot ar viņa galvu līdz tā kājām, visu ķermeni, cik tālu to priesteris redz,
13 Un priesteris redz, ka, lūk, spitālība sāk pārklāt it visu viņa miesu, tad tā ir visu viņa slimumu iztīrījusi, un tas, kam tā vaina, ir jāatzīst par šķīstu, un viņš ir viss kļuvis balts, viņš ir šķīsts.
14 Bet tiklīdz kādā dienā viņam uzmetas lieka gaļa, tad tas tūdaļ ir pasludināms par nešķīstu.
15 Un kad priesteris ierauga lieko gaļu, tad tas tūdaļ atzīst slimnieku par nešķīstu, jo liekā gaļa pati par sevi ir nešķīsta, tā ir spitālības pazīme.
16 Bet ja liekā gaļa izzūd un pārvēršas baltās miesās, tad lai viņš nāk pie priestera.
17 Un priesteris viņu aplūkos un redzēs, lūk, slimā vieta atkal ir kļuvusi balta, tad priesterim tas, kam šī vaina ir bijusi, ir jāatzīst par šķīstu; un viņš patiesi ir šķīsts.
18 Bet ja miesas ādā ir bijis kāds augonis, kas ir sadzijis,
19 Bet ja parādās augoņa vietā vai nu balts uztūkums, vai baltas pūtes, kuras krāsojas iesarkanas, tad lai viņu parāda priesterim.
20 Un priesteris viņu apskatīs, un, lūk, ja viņa paskats uzrāda iegrimi, salīdzinot ar pārējo ādu, un mati virs tās vietas kļuvuši balti, tad lai priesteris viņu atzīst par nešķistu, jo tad tā ir spitālības vaina, kas sitas ārā caur augoni.
21 Bet ja priesteris, to apskatīdams, tanī neierauga baltus matus, nedz ari kādi ādas padziļinājumi ir saskatāmi, un augoņa vieta sadzīst, tad lai priesteris viņu iesloga septiņas dienas.
22 Bet ja tā ādā lauzdamās laužas uz āru, tad priesterim viņš ir jāatzīst par nešķīstu, jo tā ir spitālības slimība.
23 Bet ja zem ādas paliek pūtītes un tās neizlaužas ādai cauri, tad, ja tā dzīst, tad tā ir tūkuma iezīme, un priesterim būs viņu atzīt par šķīstu.
24 Vai arī, ja miesas ādā ir palikuši sadzijumi no uguns apdeguma, un apdeguma vietā ir baltas pūtes, kas krāsojas iesarkanas vai arī paliek baltas,
25 Tad tādu lai priesteris apskata, un, lūk, ja mati tanī pūtītēm apklātā vietā ir kļuvuši balti un pēc paskata šī vieta ir kļuvusi rētaina, ar dobumiem, salīdzinot ar pārējo ādu, tad tā ir spitālības slimība, kas, lauzdamās uz āru, parādās sadzijuma vietā; tādu lai priesteris atzīst par nešķīstu, jo tā ir spitālības slimība.
26 Bet ja priesteris viņu apskata, un tur virs pūtītēm nav baltu matu, un arī nav nekādu rētu, nav iegrimes ādā, un tā sadzīst, tad lai tādu priesteris iesloga septiņas dienas.
27 Un septītā dienā lai priesteris viņu apskata; ja tā lauzdamās laužas ādai cauri, tad lai tādu priesteris atzīst par nešķīstu, jo tā ir spitālības slimība.
28 Bet ja zem ādas paliek pūtītes, kas nesitas ādai cauri uz āru, bet sadzīst, tad tā ir deguma tūkuma sadzīšanas vieta; tāpēc priesterim viņu būs atzīt par šķīstu, jo tā ir deguma vainas sadzīšanas plēve.
29 Bet ja kādam vīrietim vai sievietei vaina ir metusies galvā vai bārdā,
30 Tad lai priesteris šo vainu apskata, un, lūk, ja vaina ir kā dobums pārējā ādā un mati ir šķidri un iedzelteni, tad tādu lai priesteris atzīst par nešķīstu; tas ir spitālības izsitums galvā vai bārdā.
31 Bet ja priesteris apskata ar izsitumiem saslimušo vietu un tur, lūk, nekāda iedobuma ādā nav, un arī tanī nerādās melni mati, tad tādu lai priesteris iesloga septiņas dienas.
32 Un lai priesteris aplūko vainu septītā dienā, tin, lūk, ja izsitums nav izplatījies tālāk un tanī vietā nav arī atrodami iedzelteni mati un pēc izskata tā vieta nav rētaina, salīdzinot ar pārējo ādu,
33 Tad lai viņam nodzen matus, bet izsituma vietu lai neaizkar, tm tādu lai priesteris iesloga otru reizi septiņas dienas.
34 Un septītajā dienā lai priesteris apskata izsitumu, un, lūk, ja izsitums ādā nav tālāki izplatījies un pēc izskata, salīdzinot ar pārējo ādu, tur nav nekādu iedobumu, tad priesterim viņu būs pasludināt par šķīstu, bet tam pašam ir jāmazgā savas drēbes, un lai viņš ir šķīsts.
35 Bet ja izsitums lauzdamies laužas tālāk cauri ādai pēc viņa pasludināšanas par šķīstu,
36 Un viņu aprauga priesteris, un, lūk, izsitums ādā ir izplēties tālāk, tad lai priesteris sīkāk nepētī, vai mati ir kļuvuši iedzelteni, —tas tik un tā ir nešķīsts.
37 Bet ja tas izsitums, viņam to aplūkojot, ir tādā pat stāvoklī un tanī vietā aug melni mati, tad viņa izsitums ir izārstēts, un viņš ir šķīsts, un ari priesterim viņš ir jāatzīst par šķīstu.
38 Bet ja kādam vīrietim vai kādai sievietei uz viņu miesas ādas mestos gaiši plankumi, plankumi ar baltām pūtēm,
39 Un priesteris viņus apskatītu, un, lūk, viņu miesas ādā ir bālas baltas pūtes, tad tas ir nevainīgs izsitums, kas aug viņa ādā, un viņš ir šķists.
40 Un ja kādam v rietim izkrīt galvas mati, un tas paliek par plikpauri, viņš ir šķīsts;
41 Un arī, ja no viņa galvas deniņiem un virs pieres izzūd mati, un viņš ķlūst plikpauris, tad arī viņš ir šķīsts.
42 Bet ja viņa plikā paurī vai augstā pierē iemetas balts izsitums, kas kļūst iesarkans, tad tā ir spitālība, kas attīstās vai nu viņa plikā paurī, vai kailā galvā.
43 Lai tādu apskata priesteris, un lūk, ja izsituma pacēlumi ir balti un krāsojas iesarkani vai nu viņa kailā paurī, vai ari virs pieres, un tie izskatās kā miesas ādas spitālīgie izsitumi,
44 Tad tāds vīrs ir spitālīgs; viņš ir nešķīsts, un arī priesterim būs viņu atzīt par nešķīstu, jo tam galvā ir spitālības vaina.
45 Un kas tādā kārtā ir spitālīgs, tam savas drēbes ir jāsaplēš lupatās, un viņa galva lai ir neapsegta, ar nekoptiem matiem, viņa virslūpa lai ir apsegta un viņš lai sauc: „Nešķīsts! nešķīsts!“
46 Un visu to laiku, kamēr šī spitālības slimība ir viņā, tas ir nešķists; tam ir jādzīvo atsevišķi, un viņa mājas vietai jāatrodas ārpus nometnes.
47 Un kas attiecas uz drēbēm, kas viņam ir, tad lai tās būtu vai nu vilnas, vai nātnas drēbes, spitālība ir ari drēbēs.
48 Lai tās būtu diedziņu audumā austas vai ari adītas, vai no vilnas, vai no liniem, vai ari no ādām un no ādas izstrādājumiem, vienalga,
49 Ja tikai parādās slimības dzelteni iesarkanā iedīgļa krāsa vai pie drēbēm, vai pie ādas uzvalka, vai nu pie diedziņiem, vai pie adāmās vilnas, vai pie kāda ādas trauka vai rīka, tad tā ir spitālības slimība, un tai ir jātiek rādītai priesterim.
50 Un priesteris lai šādu vainu aplūko, un to, kam tāda vaina ir, lai iesloga septiņas dienas.
51 Bet septītajā dienā lai viņš apskata, vai slimība ir tālāk izplatījusies vai nu uz drēbēm, vai uz diedziņiem, vai uz adījuma, vai uz ādas, vai uz jebkādiem ādas izstrādājumiem, kādi vien gadās, un ja tā vaina ir izplētusies tālāk, tad tā ir ļaundabīga spitālības slimība, tāds ir nešķīsts.
52 Un lai viņš sadedzina savas drēbes vai nātnas austas diedziņos, vai vilnas adījumā, vai no vilnas, vai no liniem, kā arī visus ādas izstrādājumus, kādi vien tam būtu, jo tā slimība ir ļaundabīga spitālības slimība, tāpēc tos būs sadedzināt ugunī.
53 Un ja priesteris aplūko, un, lūk, slimība nav izplatījusies nedz uz drēbēm, nedz uz diedziņiem, nedz uz adījumiem, nedz uz jebkādiem ādas izstrādājumiem,
54 Tad priesterim būs pavēlēt, lai mazgā visu, kas tam slimības laikā bijis mugurā, un lai viņu iesloga otrreiz septiņas dienas.
55 Pēc tam, kad viņš ir ticis mazgāts, lai priesteris vainu aplūko, un, lūk, ja viņa acīs slimības pazīmes nav mainījušās, bet arī slimība nav tālāk izplatījusies, tad tomēr tas ir nešķīsts, un drēbes ir sadedzināmas ugunī, jo tā ir spitālības ieēdusies vaina, vai nu uz drēbes mugurpuses, vai uz tās priekš-puses.
56 Un ja priesteris to aplūko un, lūk, pēc mazgāšanas aizdomīgā vieta ir mainījusies, tad lai tas tādu vietu izplēš no drēbēm, vai no ādas, vai no diedziņiem, vai no adījumiem.
57 Bet ja vēl aizvien redz pie drēbēm vai pie diedziņiem, vai pie adījumiem, vai pie kādiem ādas izstrādājumiem kaut ko aizdomīgu, tad lai itin viss tiek sadedzināts ugunī, kas slimniekam ir bijis mugurā.
58 Un drēbes vai diedziņi, vai adījumi, vai ādas dažādie izstrādājumi, kuras jūs esat mazgājuši, ja slimības iezīmes no tām atstājas, ir mazgājamas otru reizi, un tikai tad atzīstamas par šķīstām.“
59 Šie ir bauslības noteikumi par spitālību un drēbēm, ir par vilnainām drēbēm, ir par nātnām, vai nu diedziņos austām, vai adītām un visādiem ādas izstrādājumiem, kā tos turēt: vai par šķīstiem, vai par nešķīstiem.
