Jonah Obeys the Lord
1 Once again the Lord spoke to Jonah. 2 He said, “Go to Nineveh, that great city, and proclaim to the people the message I have given you.” 3 So Jonah obeyed the Lord and went to Nineveh, a city so large that it took three days to walk through it. 4 Jonah started through the city, and after walking a whole day, he proclaimed, “In forty days Nineveh will be destroyed!”
5 The people of Nineveh believed God's message. So they decided that everyone should fast, and all the people, from the greatest to the least, put on sackcloth to show that they had repented.
6 When the king of Nineveh heard about it, he got up from his throne, took off his robe, put on sackcloth, and sat down in ashes. 7 He sent out a proclamation to the people of Nineveh: “This is an order from the king and his officials: No one is to eat anything; all persons, cattle, and sheep are forbidden to eat or drink. 8 All persons and animals must wear sackcloth. Everyone must pray earnestly to God and must give up their wicked behavior and their evil actions. 9 Perhaps God will change his mind; perhaps he will stop being angry, and we will not die!”
10 God saw what they did; he saw that they had given up their wicked behavior. So he changed his mind and did not punish them as he had said he would.
1 Un otrreiz atklājās tā Kunga vārds Jonam, un tas skanēja:
2 „Celies, eji uz lielo pilsētu Ninivi un sludini tai, ko Es tev teikšu!“
3 Tad Jona cēlās un devās uz Ninivi, kā tas Kungs bija teicis. Ninive bija liela pilsēta Dieva priekšā; lai tai apietu apkārt un to kurmet izstaigātu, bija vajadzīgas trīs dienas.
4 Jona iesāka staigāt pa pilsētu, un paveica veselas dienas gājumu, viņš sludināja un teica: „Vēl tikai četrdesmit dienas, tad Ninive tiks galīgi nopostīta!“
5 Tad Ninives ļaudīs radās ticība Dievam, viņi izsludināja gavēni, un liels un mazs uzvilka mugurā maisus.
6 Un kad tas kļuva zināms Ninives ķēniņam, viņš uzcēlās no sava troņa, novilka savu purpuru, ietērpa savu miesu maisa drānās, sajozās un apsēdās pelnos.
7 Tad pat viņš lika Ninivē ar uzsaukumu zināmu darīt: „Pēc ķēniņa un augstāko varas nesēju pavēles stājas spēkā šāds rīkojums: Ne cilvēki, ne lopi, nc vērši, nedz avis nedrīkst nekādu ēdienu nedz ēdamo baudīt; lopus nedrīkst dzīt ganos nedz arī viņus dzirdīt ar ūdeni;
8 Bet cilvēki un lopi lai tērpjas maisu drānās, un lai jo gauži piesauc Dievu, un lai ikviens atgriežas no sava ļaunā ceļa un no varas lietošanas, kāda ir nodota viņa rokās!
9 Kas gan lai zina? —Varbūt Dievam paliek mūsu žēl, un Viņš ļaujas novērst Sevi no savām bargajām dusmām, tā ka mēs nepazūdam!“
10 Un kad Dievs redzēja viņu darbus, —redzēja, ka viņi atgriezušies no sava ļaunā ceļa, tad Viņam kļuva žēl tā ļaunuma, ko Viņš bija teicies viņiem nodarīt, un Viņš viņiem to nenodarīja.
