Bildad
1-2 Are you finally through with your windy speech?
3 God never twists justice;
he never fails to do what is right.
4 Your children must have sinned against God,
and so he punished them as they deserved.
5 But turn now and plead with Almighty God;
6 if you are so honest and pure,
then God will come and help you
and restore your household as your reward.
7 All the wealth you lost will be nothing
compared with what God will give you then.

8 Look for a moment at ancient wisdom;
consider the truths our ancestors learned.
9 Our life is short, we know nothing at all;
we pass like shadows across the earth.
10 But let the ancient wise people teach you;
listen to what they had to say:

11 “Reeds can't grow where there is no water;
they are never found outside a swamp.
12 If the water dries up, they are the first to wither,
while still too small to be cut and used.
13 Godless people are like those reeds;
their hope is gone, once God is forgotten.
14 They trust a thread—a spider's web.
15 If they lean on a web, will it hold them up?
If they grab for a thread, will it help them stand?”

16 Evil people sprout like weeds in the sun,
like weeds that spread all through the garden.
17 Their roots wrap around the stones
and hold fast to every rock.
18 But then pull them up—
no one will ever know they were there.
19 Yes, that's all the joy evil people have;
others now come and take their places.

20 But God will never abandon the faithful
or ever give help to evil people.
21 He will let you laugh and shout again,
22 but he will bring disgrace on those who hate you,
and the homes of the wicked will vanish.
1 Un šuachietis Bildads atbildēja un sacīja:
2 „Cik ilgi vēl tu gribi turpināt šādas runas, un cik ilgi vēl plūdīs no tavas mutes vārdi, kas līdzīgi vētrai?
3 Vai lai Dievs pārgrozītu tiesu? Un Visuvarenais lai maina taisnību?
4 Tikai ja tavi bērni pret Viņu grēkoja, tad Viņš ir licis ciest viņiem savu pārkāpumu sekas.
5 Bet ja tu nopietni Dievu meklē, un ja tu esi nācis žēlastību lūgties pie Visuvarenā,
6 Ja esi šķīsts un taisns, tad tādā brīdī Viņš atkal atvērs pār tevi savas acis un atjaunos tavu mitekli kā taisnības mājokli.
7 Tad tavs iepriekšējais laimes līmenis tev izliksies niecīgs salīdzinājumā ar tavu stāvokli vēlāk.
8 Tādēļ pajautā taču aizgājušai audzei un ievēro nopietni, ko tavi tēvi ir izdibinājuši,
9 Jo mēs paši esam te tikai kopš vakardienas un nenieka nezinām: mūsu dienas ir tikai kā ēna virs zemes;
10 Bet viņi gan varēs tevi droši pamācīt, varēs to tev skaidri pateikt. No saviem atziņu dziļumiem viņi liks izraisīties vārdiem:
11 Vai niedre aug, kur nav purva, vai ašķi aug, kur nav ūdens?
12 Kādu brīdi tās vēl ir svaigā plaukumā, tās vēl nav ienākušās nogrie-šanai, un tomēr tās sakalst ātrāk par jebkuļru citu zāli.
13 Tādas ir arī pēdējās gaitas visiem tiem, kas Dievu aizmirsuši, un negodīga viltnieka cerība izgaist,
14 Jo viņa paļāvība ir kā atvasaras tīklojums pļavās, un tas, uz ko viņš cer un balstās, ir līdzīgs zirnekļa tīklam.
15 Viņš atslienas pret savu namu, bet tas nestāv stingri, viņš gan stipri pie tā turas, bet tas nenoturas.
16 Kā augs pilns augsmas spēka viņš ir saulei spīdot, un pāri paša dārzam izplešas tā asni,
17 Tā saknes vijas apkārt akmens kaudzēm, tās urbjas iekšā pat akmens mūŗos,
18 Bet tiklīdz Dievs to iznīdē no viņa vietas, tad tā viņu noliedz: Es tevi nekad neesmu redzējusi!
19 Redzi, tāds ir viņa dzīves ceļa prieks, un no pīšļiem ātri vien citi izaug viņa vietā.
20 Saproti, Dievs neatmet sirdsskaidro, bet Viņš nesniedz savu palīga roku nevienam bezdievīgajam un ļaundarim.
21 Līdz kamēr atkal reiz Viņš tavu muti piepildīs ar smiekliem un tavas lūpas ar skaļām gavilēm,
22 Tavi ienaidnieki un pretinieki stāvēs ietērpti kaunā, un bezdievīgo telts vairs nepastāvēs.“