1 Can you catch Leviathan with a fishhook
or tie his tongue down with a rope?
2 Can you put a rope through his snout
or put a hook through his jaws?
3 Will he beg you to let him go?
Will he plead with you for mercy?
4 Will he make an agreement with you
and promise to serve you forever?
5 Will you tie him like a pet bird,
like something to amuse your servant women?
6 Will fishermen bargain over him?
Will merchants cut him up to sell?
7 Can you fill his hide with fishing spears
or pierce his head with a harpoon?
8 Touch him once and you'll never try it again;
you'll never forget the fight!
9 Anyone who sees Leviathan
loses courage and falls to the ground.
10 When he is aroused, he is fierce;
no one would dare to stand before him.
11 Who can attack him and still be safe?
No one in all the world can do it.
12 Let me tell you about Leviathan's legs
and describe how great and strong he is.
13 No one can tear off his outer coat
or pierce the armor he wears.
14 Who can make him open his jaws,
ringed with those terrifying teeth?
15 His back is made of rows of shields,
fastened together and hard as stone.
16 Each one is joined so tight to the next,
not even a breath can come between.
17 They all are fastened so firmly together
that nothing can ever pull them apart.
18 Light flashes when he sneezes,
and his eyes glow like the rising sun.
19 Flames blaze from his mouth,
and streams of sparks fly out.
20 Smoke comes pouring out of his nose,
like smoke from weeds burning under a pot.
21 His breath starts fires burning;
flames leap out of his mouth.
22 His neck is so powerful
that all who meet him are terrified.
23 There is not a weak spot in his skin;
it is as hard and unyielding as iron.
24 His stony heart is without fear,
as unyielding and hard as a millstone.
25 When he rises up, even the strongest are frightened;
they are helpless with fear.
26 There is no sword that can wound him;
no spear or arrow or lance that can harm him.
27 For him iron is as flimsy as straw,
and bronze as soft as rotten wood.
28 There is no arrow that can make him run;
rocks thrown at him are like bits of straw.
29 To him a club is a piece of straw,
and he laughs when men throw spears.
30 The scales on his belly are like jagged pieces of pottery;
they tear up the muddy ground like a threshing sledge.
31 He churns up the sea like boiling water
and makes it bubble like a pot of oil.
32 He leaves a shining path behind him
and turns the sea to white foam.
33 There is nothing on earth to compare with him;
he is a creature that has no fear.
34 He looks down on even the proudest animals;
he is king of all wild beasts.
1 „Redzi, tātad cerība uzveikt viņu izrādās pilnīgi veltīga: jau viņu uzlūkojot vien, cilvēks sabrūk un jūtas pieveikts.
2 Neviens nav tik trakulīgi pārgalvīgs, ka tas gribētu viņu satraukt, un kurš gan ir tas, kas spētu stāties viņam pret! un sveikā palikt?
3 Kupš visā zemes virsū ir tāds? Un kas var kādam likt pieiet tuvu tam klāt, apgalvojot, ka tādam labi klāsies? Un kupš Man būtu kaut ko nodarījis tā, ka Es viņam to piedotu? Manējs ir viss, kas zem debesīm atrodams!
4 Nē! Es negribu klusēt par viņa locekļiem nedz par viņa spēku pārpilnību, nedz arī par ķermeņa veidojuma glītumu.
5 Kas jel kad ir atsedzis virsējo kārtu viņa bruņu tērpam, kas mēģinājis kaut kā izsprausties cauri viņa mutes divkāršo žokļu noslēgumam?
6 Kas ir atvēris viņa rīkles divkāršo aizsprostu? Viss viņa zobu tuvumā ir šausmu pilns.
7 Lepnas ir viņa bruņu zvīņas, žmaugi piegulošas cita citai kā ciešā kalumā.
8 Viena pieslienas jo cieši otrai, un neviena gaisa strūkliņa nevar izspiesties tām cauri.
9 Cita ar citu tās cieši saskārušās, nedalāmi viena cieši iesaistīta otrā.
10 Viņa šķaudīšanās liek uzmirdzēt gaismas atspulgiem, kā pirmie rīta ausmas stari ir viņa acis.
11 No viņa mutes izšaujas liesmas, izsprakšķ veseli dzirksteļu kūļi!
12 Bet no viņa nāsīm paceļas dūmi kā no verdoša katla vai mitru salmu ugunskura.
13 Viņa elpa liek gailēt oglēm, no viņa mutes izverd liesmas un karstums.
14 Viņa skaustā mīt spēks, un viņam pa priekšu traucas baismu pilnas bailes.
15 Viņa miesa daļas saistās cieši kopā, tās it kā uzkaltas viņam un nav kustināmas.
16 Viņa sirds tik cieta kā akmens un tik nekustīga kā apakšējais dzimu akmens.
17 Kad viņš pieceļas kājās, tad izbīstas paši drošsirdīgākie aiz bailēm un pazaudē savas rīcības spējas.
18 Kad viņam cērt, tad zobena asmens skaj viņu tikpat maz kā šķēps, metamais durklis vai bulta.
19 Dzelzs viņam šķiet līdzīga salmiem, un varš līdzīgs sapuvušam kokam.
20 To nepiespiedīs bēgt strēlnieks ar sava loka šautru; kā pelavu pikas tam ir lingas mestie akmeņi.
21 Kā salmiņš tam izliekas pat smagā vāle, un tikai smaidu viņā rada šķēpa trieciens.
22 Zem pašas viņa pavēderes ir asi kasīkļi, un kā platas kuļamās slēpes, viņam guļot, tās iespiežas dūņās,
23 Viņš ir tas, kas liek dzelmei uzvirt kā podam, un jupu tas izmaisa kā zāļu vārāmo trauku.
24 Aiz sevis tas atstāj taku spīdam, tas pārvērš jūjras virsu sudraba vizmā.
25 Virs zemes tam nav līdzinieka; viņš ir radīts, lai būtu bez jebkādām bailēm.
26 Uz visu, kas vien ir augsts, tas noskatās ar nicinājumu: viņš pats ir ķēniņš par katru cildenāku radību!“
