In Praise of Wisdom
1 There are mines where silver is dug;
There are places where gold is refined.
2 We dig iron out of the ground
And melt copper out of the stones.
3 Miners explore the deepest darkness.
They search the depths of the earth
And dig for rocks in the darkness.
4 Far from where anyone lives
Or human feet ever travel,
They dig the shafts of mines.
There they work in loneliness,
Clinging to ropes in the pits.
5 Food grows out of the earth,
But underneath the same earth
All is torn up and crushed.
6 The stones of the earth contain sapphires,
And its dust contains gold.
7 No hawk sees the roads to the mines,
And no vulture ever flies over them.
8 No lion or other fierce beast
Ever travels those lonely roads.
9 Miners dig the hardest rocks,
Dig mountains away at their base.
10 As they tunnel through the rocks,
They discover precious stones.
11 They dig to the sources of rivers
And bring to light what is hidden.
12 But where can wisdom be found?
Where can we learn to understand?
13 Wisdom is not to be found among mortals;
No one knows its true value.
14 The depths of the oceans and seas
Say that wisdom is not found there.
15 It cannot be bought with silver or gold.
16 The finest gold and jewels
Cannot equal its value.
17 It is worth more than gold,
Than a gold vase or finest glass.
18 The value of wisdom is more
Than coral or crystal or rubies.
19 The finest topaz and the purest gold
Cannot compare with the value of wisdom.
20 Where, then, is the source of wisdom?
Where can we learn to understand?
21 No living creature can see it,
Not even a bird in flight.
22 Even death and destruction
Admit they have heard only rumors.
23 God alone knows the way,
Knows the place where wisdom is found,
24 Because he sees the ends of the earth,
Sees everything under the sky.
25 When God gave the wind its power
And determined the size of the sea;
26 When God decided where the rain would fall,
And the path that the thunderclouds travel;
27 It was then he saw wisdom and tested its worth—
He gave it his approval.
28 God said to us humans,
“To be wise, you must have reverence for the Lord.
To understand, you must turn from evil.”
1 „Tiešām, sudrabam ir savas atradnes, kur to rok, un zeltam sava vieta, kur to skalo.
2 Dzelzi rok no zemes, un vara iezi pārkausē tīrā varā.
3 Tumsai cilvēks saskatījis īpašu uzdevumu, un līdz visgalējākiem dziļumiem cilvēks pētī naktī un tumsā apslēptos iežus.
4 Tālu no gaismā dzīvojošiem citi ļaudis izlauž zemē stāvas ieejas; aizmirsti un dziļi zem to kājām, kas viņiem staigā pāri, karājas viņi un virmo virvēs tālu no ļaudīm.
5 Un zeme, tā pati, no kuras izaug zaļā labība, tagad tiek savos pamatos apgriezta otrādi kā uguns laikmetā.
6 Iežos ir safīri, un zemes putekļos ir zelta graudi.
7 Teku uz turieni nepazīst ērglis, tā apslēpta ari vērīgā vanaga acij.
8 Lepnie meža zvēri neizmanto šo ceļu, arī zvēru ķēniņš lauva neiet pa to.
9 Tikai cilvēks pieliek savu roku cietajiem iežiem un izrakņā kalnus no pašiem to pamatiem.
10 Klintīs viņš izcērt ejas, un visādi dārgumi atklājas viņa acij.
11 Viņš aizver apakšzemes ūdens dzīslas, lai no tām nekas neraso un nesūcas cauri, un tā izceļ gaismā apslēptās bagātības.
12 Bet gudrība, kur to atrod, un kur mājo atziņa?
13 Neviens cilvēks nezina ceļus pie tās, un velti to meklēt dzīvo zemē.
14 Un jūras dzelme saka: Manī tās nav, un jūras viļņi runā: Ar mums kopā tā nedzīvo.
15 Pat par tīrāko zeltu to nenopirkt, un sudrabs kā pretvērtība par to ir nesasverams.
16 To nevar iegūt ne par Ofīras smalkā zelta vērtību, nedz arī pret karneoliem (oniksiem) un safīriem.
17 To nevar salīdzināt ne ar zeltu, nedz ar spīdošiem akmeņiem, to nevar iemainīt pret augstvērtīga zelta izstrādā-jumiem.
18 Par pērlēm un kristallu nav ko runāt, jo iegūta gudrība ir pārāka par pērlēm.
19 To nevar pielīdzināt Aitiopijas dzeltenajam topazam, un tā nav pārdo-dama par vistīrāko zeltu.
20 Bet gudrība, —no kurienes tā nāk, un kur mājo atziņa?
21 Tā ir apslēpta katra dzīvā radījuma acīm, un pat debesu putniem tā paliek noslēpta.
22 Elles un nāves dziļumi saka par to: Tikai baumas par tās lielo slavu ir nonākušas līdz mūsu ausīm.
23 Tikai vienīgi Dievam ir zināmi ceļi pie tās, un Viņš labi zina tās uzturēšanās vietu,
24 Jo tikai Viņš vienīgi redz līdz zemes galiem, un Viņš skata visu to, kas ir atrodams zem debesīm.
25 Kad Viņš reiz deva vējam sparu, un kad Viņš lika noteiktu mēru ūdeņiem,
26 Kad Viņš deva savus priekšrakstus lietum un ierādīja ceļu pērkonam un zibeņiem,
27 Tad Viņš to redzēja, iedarbināja to, nodibināja tās pamatus, attīstīja, izdibināja un arī izpētīja to.
28 Bet cilvēkam Viņš teica tikai vienu: Redzi, bijība tā Kunga priekšā, tā ir gudrība, un vairīties no ļauna, tā ir atzīšana!“
