The Third Dialogue
(22.1—27.23)Eliphaz
1-2 Is there anyone, even the wisest,
who could ever be of use to God?
3 Does your doing right benefit God,
or does your being good help him at all?
4 It is not because you stand in awe of God
that he reprimands you and brings you to trial.
5 No, it's because you have sinned so much;
it's because of all the evil you do.
6 To make a brother repay you the money he owed,
you took away his clothes and left him nothing to wear.
7 You refused water to those who were tired,
and refused to feed those who were hungry.
8 You used your power and your position
to take over the whole land.
9 You not only refused to help widows,
but you also robbed and mistreated orphans.
10 So now there are pitfalls all around you,
and suddenly you are full of fear.
11 It has grown so dark that you cannot see,
and a flood overwhelms you.
12 Doesn't God live in the highest heavens
and look down on the stars, even though they are high?
13 And yet you ask, “What does God know?
He is hidden by clouds—how can he judge us?”
14 You think the thick clouds keep him from seeing,
as he walks on the dome of the sky.
15 Are you determined to walk in the paths
that evil people have always followed?
16 Even before their time had come,
they were washed away by a flood.
17 These are the ones who rejected God
and believed that he could do nothing to them.
18 And yet it was God who made them prosperous—
I can't understand the thoughts of the wicked.
19 Good people are glad and the innocent laugh
when they see the wicked punished.
20 All that the wicked own is destroyed,
and fire burns up anything that is left.
21 Now, Job, make peace with God
and stop treating him like an enemy;
if you do, then he will bless you.
22 Accept the teaching he gives;
keep his words in your heart.
23 Yes, you must humbly return to God
and put an end to all the evil
that is done in your house.
24 Throw away your gold;
dump your finest gold in the dry stream bed.
25 Let Almighty God be your gold,
and let him be silver, piled high for you.
26 Then you will always trust in God
and find that he is the source of your joy.
27 When you pray, he will answer you,
and you will keep the vows you made.
28 You will succeed in all you do,
and light will shine on your path.
29 God brings down the proud
and saves the humble.
30 He will rescue you if you are innocent,
if what you do is right.
1 Tad temanietis Ēlifass sacīja šādus vārdus:
2 „Vai Dievam no cilvēka ir kāds labums? Nē, ja cilvēks ir prātīgs, tad atlec gan labums pašam.
3 Vai Visuvarenajam ir kāds labums, ka tu esi taisnprātīgs, jeb vai Viņš ko pelna, ka tu nesodīts staigā savus ceļus?
4 Vai tu domā, ka tavas dievbijības dēļ Viņš tevi sodītu un ietu ar tevi tiesā?
5 Vai drīzāk jau tava ļaunprātība nav pārāk liela, un taviem pārkāpumiem nav gala?
6 Bieži taču tu bez pamata esi izpārdevis tev parādā palikušo tautas brāļu mantu un licis puskailiem novilkt viņu drēbes.
7 Tu netiki izslāpušo ar ūdeni dzirdinājis, tu atrāvi maizes kumosu izsalkušam.
8 Tikai tev kā dūres un spēka vīram piederēja zeme, un tikai augsti cienījamie drīkstēja tajā dzīvot.
9 Tu pats aizraidīji projām tukšā atraitnes, un visam, kas bija bājra bērnu rīcībā, tu liki aiziet zudumā.
10 Un tāpēc tev tagad ir izliktas visapkārt lamatas, un pēkšņi tev sāk uzmākties bailes.
11 Gaisma tev kļuvusi tumsa, tā ka tu vairs neredzi, un veseli ūdens blāķi klājas pār tevi.
12 Un vai tad Dievs nav tik augsts kā debesis? Un skaties uz zvaigžņu augstumu, cik tās cildenas un tālas!
13 Un tomēr tu vēl spried: „Ko gan Dievs zina? Vai Viņš caur tumšiem mākoņiem spēj tiesāt?
14 Viņam taču skatu aizsedz padebeši, Viņš neko nevar redzēt, un Viņš kustas vienīgi šurpu turpu pa debesu izplatījumu.“
15 Vai tu gribi turēties pie agrākās pasaules ceļiem, pa kuriem ļauni ļaudis reiz staigājuši?
16 Tie, kas priekšlaikus bojā gājuši, kuru dzīves pamatus aizskalojuši plūdi,
17 Kas mēdza atkārtoti sacīt uz stipro Dievu: Nost no mums! —Ko gan mums Visuvarenais var nodarīt?
18 Un taču Viņš bijapildījis viņu mājas ar svētību. Bet bezdievīgo domāšanas veids lai būtu tālu no manis!
19 Taisnie to redz un priecājas, un bezvainīgais tiem zobodamies uzsauc:
20 Tiešām, mūsu ienaidnieki ir iznīcināti, un uguns aprijusi visu, kas no viņiem pāri palicis!
21 Iedraudzējies taču ar Dievu un saglabā mieru ar Viņu, tad tavs liktenis izveidosies svētīgi.
22 Uzklausi pamācību no Viņa mutes un ieslēdz Viņa vārdus savā sirdsprātā!
23 Ja tu atgriezīsies pie Visuvarenā, tad tu varēsi tikt atkal uzcelts no jauna, ja tu attālināsi grēkus no savas telts.
24 Tiešām, aizmet prom pīšļos neapstrādātā zelta gabalus un apstrādāto dārgo Ofīras zeltu iegremdē upju zvirgzdos,
25 Lai tad Visuvarenais būtu tavs visdārgākais zelts un Viņa bauslība lai būtu tavs sudrabs,
26 Tikai tad tu pilnā mērā iepriecināts varēsi paļauties uz Visuvareno un pret Dievu uzticībā pacelt savu vaigu.
27 Tu Viņu lūgsi, un Viņš tevi pa-klausīs, un savus īpašos solījumus Viņam tu varēsi izpildīt.
28 Ja kādu nodomu tu uzsāksi, tad tas tev izdosies, un pār taviem ceļiem spīdēs gaisma.
29 Ja tie vedīs lejup, tu atradīsi spēku pats sev uzsaukt: Augšup! un pie zemes piespiestiem, —bēdīgiem, pazemī-giem Viņš palīdz tikt atkal uz kājām.
30 Pat to, kas nav bez vainas, Viņš izglābs un izglābs viņu tavu roku šķīs-tuma dēļ.“
