Zophar
1-2 Will no one answer all this nonsense?
Does talking so much put you in the right?
3 Job, do you think we can't answer you?
That your mocking words will leave us speechless?
4 You claim that what you say is true;
you claim you are pure in the sight of God.
5 How I wish God would answer you!
6 He would tell you there are many sides to wisdom;
there are things too deep for human knowledge.
God is punishing you less than you deserve.
7 Can you discover the limits and bounds
of the greatness and power of God?
8 The sky is no limit for God,
but it lies beyond your reach.
God knows the world of the dead,
but you do not know it.
9 God's greatness is broader than the earth,
wider than the sea.
10 If God arrests you and brings you to trial,
who is there to stop him?
11 God knows which people are worthless;
he sees all their evil deeds.
12 Stupid people will start being wise
when wild donkeys are born tame.
13 Put your heart right, Job. Reach out to God.
14 Put away evil and wrong from your home.
15 Then face the world again, firm and courageous.
16 Then all your troubles will fade from your memory,
like floods that are past and remembered no more.
17 Your life will be brighter than sunshine at noon,
and life's darkest hours will shine like the dawn.
18 You will live secure and full of hope;
God will protect you and give you rest.
19 You won't be afraid of your enemies;
many people will ask you for help.
20 But the wicked will look around in despair
and find that there is no way to escape.
Their one hope is that death will come.
1 Tad naamatietis Cofars pārņēma runu un sacīja:
2 „Vai šī vārdu plūsma lai paliek bez atbildes, un vai lai šim valodīgajam vīram būtu taisnība?
3 Vai lai tavas bezjēgas valodas dēj vīri klusē, ka tu vari izteikt apvainojumus, un nevaid, kas tevi apkaunina?!
4 Tu gan apgalvo: Mana mācība ir skaidra, un Tavās acīs es biju šķists!
5 Bet kā būtu, ja Dievs kādu vārdu pasacītu, un ja Viņš savas lūpas atvērtu pret tevi?
6 Tad Viņš gan tev atklātu gudrības un atziņu apslēptos dziļumus, cik vispusīgi tie ir īstu zināšanu ziņā, tad tu saprastu, ka Dievs nepieskaita tev par ļaunu vēl visus tavus grēku parādus!
7 Vai tad tu vari izprast Dieva apslēptos dziļumus vai pacelties līdz paša Visuvarenā pilnībai?
8 Tās ir tik augstas kā debesis, —ko tu tur sasniegsi? Dziļākas nekā elle, cik tālu tur sniedzas tavas zināšanas?
9 Tās garums ir gajrāks nekā zeme; tās platums platāks nekā jūra.
10 Kad Viņš uzbrūk un gūsta un sauc kādu tiesas priekšā, kas Viņam to liegs?
11 Taisni Viņš pazīst neliešus, Viņš redz negantību, pat neveltīdams tai sevišķu uzmanību.
12 Te jau pat tukšgalvim jākļūst prāta pilnam, un pat mežēzeļa kumeļam jāpārdzimst par cilvēku.
13 Ja nu tu pats savu sirdi saved kāi tībā un gribētu plaši izplēst savas rokas pret Viņu,
14 Ja tu ļaunumu ar savu paša spēku turi tālu nost no sevis, un ja tu savā teltī nedod vietas nekādai netaisnībai,
15 Tad tādā brīdī tu gan savu seju bez vainas apziņas varētu pacelt, tu stāvētu nesatricināms kā no vapa izliets, tev ne no kā nebūtu jābīstas,
16 Jo tad tu aizmirstu savas grūtības un ciešanas un atminoties tās tev šķistu kā ūdens, kas aiztecējis.
17 Un tava dzīve tev būtu gaišāka nekā pusdiena, un ja tevi kādreiz apņemtu tumsa, tā būs kā rīta gaisma.
18 Tu būsi iepriecināts ar to, ka tev vēl ir cerība, un, apskatoties visapkārt, tu jutīsies atbrīvots no bēdām un rūpēm, un tu varēsi mierīgi dusēt.
19 Tā tu gulēsi, un neviena nebūs, kas tevi izbiedē, un daudzi meklēs tavu atbalstu un tev glaimos.
20 Bet bezdievīgo acis izīgs: patvē-rums tiem iet bojā, un viņu cerība uz dzīvi iznīkst, un vienīgā cerība paliek—izlaist garu!“
