The Destruction of Moab
1 This is what the Lord Almighty said about Moab:
“Pity the people of Nebo—
their town is destroyed!
Kiriathaim is captured,
its mighty fortress torn down,
and its people put to shame;
2 the splendor of Moab is gone.
The enemy have captured Heshbon
and plot to destroy the nation of Moab.
The town of Madmen will be silenced;
armies will march against it.
3 The people of Horonaim cry out,
‘Violence! Destruction!’
4 “Moab has been destroyed;
listen to the children crying.
5 Hear the sound of their sobs
along the road up to Luhith,
the cries of distress
on the way down to Horonaim.
6 ‘Quick, run for your lives!’ they say.
‘Run like a wild desert donkey!’
7 “Moab, you trusted in your strength and your wealth,
but now even you will be conquered;
your god Chemosh will go into exile,
along with his princes and priests.
8 Not a town will escape the destruction;
both valley and plain will be ruined.
I, the Lord, have spoken.
9 Set up a tombstone for Moab;
it will soon be destroyed.
Its towns will be left in ruins,
and no one will live there again.”
( 10 Curse those who do not do the Lord's work with all their heart! Curse those who do not slash and kill!)
The Cities of Moab Are Destroyed
11 The Lord said, “Moab has always lived secure and has never been taken into exile. Moab is like wine left to settle undisturbed and never poured from jar to jar. Its flavor has never been ruined, and it tastes as good as ever.
12 “So now, the time is coming when I will send people to pour Moab out like wine. They will empty its wine jars and break them in pieces. 13 Then the Moabites will be disillusioned with their god Chemosh, just as the Israelites were disillusioned with Bethel, a god in whom they trusted.
14 “Men of Moab, why do you claim to be heroes,
brave soldiers tested in war?
15 Moab and its cities are destroyed;
its finest young men have been slaughtered.
I am the king, the Lord Almighty,
and I have spoken.
16 Moab's doom approaches;
its ruin is coming soon.
17 “Mourn for that nation, you that live nearby,
all of you that know its fame.
Say, ‘Its powerful rule has been broken;
its glory and might are no more.’
18 You that live in Dibon,
come down from your place of honor
and sit on the ground in the dust;
Moab's destroyer is here
and has left its forts in ruins.
19 You that live in Aroer,
stand by the road and wait;
ask those who are running away,
find out from them what has happened.
20 ‘Moab has fallen,’ they will answer,
‘weep for it; it is disgraced.
Announce along the Arnon River
that Moab is destroyed!’
21 “Judgment has come on the cities of the plateau: on Holon, Jahzah, Mephaath, 22 Dibon, Nebo, Beth Diblathaim, 23 Kiriathaim, Bethgamul, Bethmeon, 24 Kerioth, and Bozrah. Judgment has come on all the cities of Moab, far and near. 25 Moab's might has been crushed; its power has been destroyed. I, the Lord, have spoken.”
Moab Will Be Humbled
26 The Lord said, “Make Moab drunk, because it has rebelled against me. Moab will roll in its own vomit, and people will laugh. 27 Moab, remember how you made fun of the people of Israel? You treated them as though they had been caught with a gang of robbers.
28 “You people who live in Moab, leave your towns! Go and live on the cliffs! Be like the dove that makes its nest in the sides of a ravine. 29 Moab is very proud! I have heard how proud, arrogant, and conceited the people are, how much they think of themselves. 30 I, the Lord, know of their arrogance. Their boasts amount to nothing, and the things they do will not last. 31 And so I will weep for everyone in Moab and for the people of Kir Heres. 32 I will cry for the people of Sibmah, even more than for the people of Jazer. City of Sibmah, you are like a vine whose branches reach across the Dead Sea and go as far as Jazer. But now your summer fruits and your grapes have been destroyed. 33 Happiness and joy have been taken away from the fertile land of Moab. I have made the wine stop flowing from the wine presses; there is no one to make the wine and shout for joy.
34 “The people of Heshbon and Elealeh cry out, and their cry can be heard as far as Jahaz; it can be heard by the people in Zoar, and it is heard as far as Horonaim and Eglath Shelishiyah. Even Nimrim Brook has dried up. 35 I will stop the people of Moab from making burnt offerings at their places of worship and from offering sacrifices to their gods. I, the Lord, have spoken.
36 “So my heart mourns for Moab and for the people of Kir Heres, like someone playing a funeral song on a flute, because everything they owned is gone. 37 All of them have shaved their heads and cut off their beards. They have all made gashes on their hands, and everyone is wearing sackcloth. 38 On all the housetops of Moab and in all its public squares there is nothing but mourning, because I have broken Moab like a jar that no one wants. 39 Moab has been shattered! Cry out! Moab has been disgraced. It is in ruins, and all the surrounding nations make fun of it. I, the Lord, have spoken.”
No Escape for Moab
40 The Lord has promised that a nation will swoop down on Moab like an eagle with its outspread wings, 41 and the towns and fortresses will be captured. On that day Moab's soldiers will be as frightened as a woman in labor. 42 Moab will be destroyed and will no longer be a nation, because it rebelled against me. 43 Terror, pits, and traps are waiting for the people of Moab. The Lord has spoken. 44 Whoever tries to escape the terror will fall into the pits, and whoever climbs out of the pits will be caught in the traps, because the Lord has set the time for Moab's destruction. 45 Helpless refugees try to find protection in Heshbon, the city that King Sihon once ruled, but it is in flames. Fire has burned up the frontiers and the mountain heights of the war-loving people of Moab. 46 Pity the people of Moab! The people who worshiped Chemosh have been destroyed, and their sons and daughters have been taken away as prisoners.
47 But in days to come the Lord will make Moab prosperous again. All of this is what the Lord has said will happen to Moab.
1 Par Moābu. Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: „Bēdas ir Nebo pilsētai, jo tā ir izpostīta! Negodā kļuvusi un iekarota ir Kirjataima. Augstā pils ir apkaunota un sagrauta!
2 Pagalam ir Moāba slava un lielība! Hešbonā prāto ļaunu pret moābiešiem: Nāciet, iznīcināsim tos! Lai tie nebūtu vairs tauta.“ Ari tevi, Madmene, iznīcinās, zobens jau pacelts pret tevi!
3 Klau! Sāpju pilni kliedzieni atskan no Horonaimas: Posts un pilnīgs sabrukums!
4 Satriekta un sagrauta ir moābiešu zeme, tās vaidu pilnā brēkšana aizskan līdz Coārai!
5 Luhita kalnājā ļaudis kāpj raudādami, Horonaimas piekalnē dzird baiļu pilnus kliedzienus par iespējamo iznīcināšanu!
6 Bēdziet, glābiet savu dzīvību un velciet to kā paegļa krūms tuksnesī!
7 Tādēļ ka tu paļāvies uz saviem pašu veidotiem dievekļu darinājumiem un uz savām mantām, ari tu kritīsi uzvarētāju rokās, un Kārnošs aizies trimdā un gūstniecībā kopā ar saviem priesteriem un savas valsts augstākiem pārstāvjiem.
8 Un postītājs sagrābs savā varā visas tavas pilsētas, viņš nevienu no tām netaupīs. Arī ieleja apakšā aizies bojā, un klajumu augšā izpostīs, kā tas Kungs piedraudējis.
9 Dodiet Moābam spārnus, lai tas uzlidotu gaisā un aizlidotu! Un viņa pilsētas paliks par tukšuma vietām, tā ka neviens tur nedzīvos.
10 Nolādēts lai ir, kas tā Kunga darbu dara nolaidīgi! Un nolādēts, kas attur savu zobenu no asins izliešanas!
11 Bez bēdām Moābs ir dzīvojis no savas jaunības, jo viņš dusēja netraucēts, tā sakot savās mielēs, nav pārliets no trauka traukā un nekad nav bijis gūstā. Tādēļ tas paturējis savu garžu, viņa smarža palikusi negrozīta.
12 Tādēļ zinait tomēr, nāks dienas“, —tā saka tas Kungs, —„Es sūtīšu vīndarus, kas to pārlies, padarīs tukšas viņa vecās mucas un sasitīs krūzes.
13 Tad Moābs paliks kaunā ar Kā-rnošu, kā Israēla nams palika kaunā ar Bēteli, uz ko tas paļāvās.
14 Kā tad nu jūs varat sacīt: Mēs esam drošsirdīgi karotāji, stipri vīri cīņā!
15 Moāba un viņu pilsētu postītājs jau virzās šurp, moābiešu izlasītā jaunatne sabrūk, lai tiktu nogalināta“, —tā saka tas Ķēniņš, kura vārds ir Kungs Cebaots. —
16 „Moāba gals Ir tuvu klāt, viņa iznīcināšana steidzīgi tuvojas.“
17 Parādiet viņam līdzcietību, jūs viņa kaimiņi un visi, kas viņu pazīstat. Sakait: „Ak kā ir salūzis stiprais valdnieku zizlis un slavenais scepteris!“
18 Kāp zemē no savas goda vietas un sēdies uz kailas zemes, tu iedzīvotāju kopa, Dibonas meita! Jo Moāba postītājs virzās pret tevi un izposta tavas stiprās pilis!
19 Nostājies ceļmalā un raugies, Aroeras iedzīvotāj! Jautā bēgļiem un izglābtajiem: „Kas ir noticis?“
20 Moābs ir kļuvis apkaunots, stāv izmisumā. Raudiet un vaimanājiet! Paziņojiet pie Arnonas, ka moābiešu zeme ir izpostīta!
21 Sods ir nācis pār plašo līdzenumu, pār Holonu, Jachcu un Mefaātu,
22 Pār Dibonu un Nebu un Bet-Diblataimu,
23 Pār Kirjataimu, Bet-Gamulu, pār Bet-Meonu,
24 Pār Kerijotu, Bocru un pār visām Moāba zemes pilsētām, tuvējām un tālajām!
25 „Nocirsts ir Moāba rags, un satriekts ir viņa elkonis!“ —saka tas Kungs.
26 Piedzirdiet Moābu! Jo tas pats sevi ir paaugstinājis un sacēlies pret to Kungu, lai tas sēžas savos paša spļau-dekļos un paliek kaunā!
27 Vai Israēls tev nav bijis par apsmieklu? Vai tad viņš pienākts zagļu starpā, ka tu, par viņu runādams, šaubīgi krati galvu?
28 Atstājiet pilsētas un apmetieties klinšu aizās, jūs Moāba zemes iedzīvo-tāji! Dariet tā kā meža baloži, kas vij savas ligzdas klinšu kraujās tieši virs bezdibeņa!
29 Mēs dzirdējām par Moāba lielo lepnību, par viņa uzpūtību un augstprā-tību, nepakļāvību un augsti lidojošo prātu.
30 „Man labi zināma viņa pārgalvība“, —saka tas Kungs, —„un viņa tukšā dižošanās: visa viņa rīcība ir negodīga.“
31 Tādēļ man jāvaid par Moābu, jāraud par visiem Moāba ļaudīm, dziļi jānopūšas par Kir-Heresas iedzīvotājiem.
32 Vairāk nekā par Jāzeru man jāraud par tevi, tu Sibmas vīna koks! Tavas stīgas stiepjas pāri lielajam ezeram—Nāves jūrai—un sniedzas līdz Jāzeras ezeram. Postītājs uzbrucis tavai dārza augļu un vīna koku ražai.
33 Prieks un līksmība ir pazuduši no auglīgajiem tīrumiem un no visas Moāba zemes. Vīnam mucās Es likšu izbeigties; vīna spaidu vairs neiedarbinās ar gavilēm; dzirdamie skaļie kliedzieni nav vairs nekādas gaviles!
34 No vaidu pilnās Hešbonas viņi liek saviem kliedzieniem aizskanēt līdz Ēleālei, līdz Jachacai, no Coāras līdz Horonaimai, līdz Eglat-Šelišijai, pat Nimrimas ūdeņi paliks par tuksnešainu apvidu.
35 „Es to izbeigšu,“ —tā saka tas Kungs, —„ka Moābs vēl kāptu elku kalnā, lai nestu upuri savam dievam.
36 Tādēļ mana sirds kā drūmi baigs flautas pūtiens smagi sēro par Moābu un par Kir-Heresas iedzīvotājiem kā žēlabu pilns flautas skaņu raksts, jo visas mantas, ko tie ieguvuši un sakrājuši, aizgājušas bojā.
37 Visiem viņiem galvas apcirptas plikas, un visiem bārda noskūta, visiem rokas sagraizītas, un visiem ap gurniem no maisa auduma sēru drēbes.
38 Uz visiem Moāba jumtiem un visās ielās dzirdamas tikai sēras, jo Es satriecu Moābu kā trauku, kas kļuvis nepatīkams!“ —salta tas Kungs.
39 Cik viss Moābā ir pilns izmisuma! Vaimanājiet! Cik kauna pilns Moābs pagriezis muguru! Moābs ir kļuvis visiem saviem kaimiņiem par apsmieklu un par izbaiļu iedvesēju!
40 Jo tā saka tas Kungs: „Redzi, kā ērglis pielido naidnieks un izpleš savus spārnus pār Moābu!“
41 Pilsētas ir uzveiktas, stiprās pilis iekarotas. Moāba karavīriem būs ap sirdi tanī dienā kā sievai dzemdību sāpēs.
42 Moābs tiek izdeldēts, ka tas nav vairs tauta, jo tas ir pārmērīgā pašiedomībā sacēlies pret to Kungu.
43 „Šausmas, bedre un valgi plešas pār jums, Moāba zemes iedzīvotāji!“ tā saka tas Kungs.
44 „Kas izglābsies no šausmām, kritīs bedrē, un kas izkāps no bedres, sapīsies valgos, kad Es visas šīs šausmas sūtīšu pār moābiešiem viņu piemeklē-šanas gadā!“ —saka tas Kungs.
45 Hešbonas ēnā apstājas nogurušie bēgļi, bet uguns izcelsies no Hešbonas un liesmas no Sihonas pils un apsvilinās moābiešu plānumus un cīņas jūkļa vīru pakaušus.
46 Bēdas tev Moāb! Kamoša tauta aizgājusi bojā: tavi dēli aizvesti gūstā, un tavas meitas aizvestas verdzībā. —
47 „Bet Es tomēr atvedīšu atpakaļ pēdējās dienās Moāba cietumniekus!“ —tā saka tas Kungs. —Tik daudz par Moāba sodu.
