Jeremiah Buys a Field
1 The Lord spoke to me in the tenth year that Zedekiah was king of Judah, which was also the eighteenth year of King Nebuchadnezzar of Babylonia. 2 At that time the army of the king of Babylonia was attacking Jerusalem, and I was locked up in the courtyard of the royal palace. 3 King Zedekiah had imprisoned me there and had accused me of announcing that the Lord had said, “I am going to let the king of Babylonia capture this city, 4 and King Zedekiah will not escape. He will be handed over to the king of Babylonia; he will see him face-to-face and will speak to him in person. 5 Zedekiah will be taken to Babylonia, and he will remain there until I deal with him. Even if he fights the Babylonians, he will not be successful. I, the Lord, have spoken.”
6 The Lord told me 7 that Hanamel, my uncle Shallum's son, would come to me with the request to buy his field at Anathoth in the territory of Benjamin, because I was his nearest relative and had the right to buy it for myself. 8 Then, just as the Lord had said, Hanamel came to me there in the courtyard and asked me to buy the field. So I knew that the Lord had really spoken to me. 9 I bought the field from Hanamel and weighed out the money to him; the price came to seventeen pieces of silver. 10 I signed and sealed the deed, had it witnessed, and weighed out the money on scales. 11 Then I took both copies of the deed of purchase—the sealed copy containing the contract and its conditions, and the open copy— 12 and gave them to Baruch, the son of Neriah and grandson of Mahseiah. I gave them to him in the presence of Hanamel and of the witnesses who had signed the deed of purchase and of the people who were sitting in the courtyard. 13 Before them all I said to Baruch, 14 “The Lord Almighty, the God of Israel, has ordered you to take these deeds, both the sealed deed of purchase and the open copy, and to place them in a clay jar, so that they may be preserved for years to come. 15 The Lord Almighty, the God of Israel, has said that houses, fields, and vineyards will again be bought in this land.”
Jeremiah's Prayer
16 After I had given the deed of purchase to Baruch, I prayed, 17 “Sovereign Lord, you made the earth and the sky by your great power and might; nothing is too difficult for you. 18 You have shown constant love to thousands, but you also punish people for the sins of their parents. You are a great and powerful God; you are the Lord Almighty. 19 You make wise plans and do mighty things; you see everything that people do, and you reward them according to their actions. 20 Long ago you performed miracles and wonders in Egypt, and you have continued to perform them to this day, both in Israel and among all the other nations, so that you are now known everywhere. 21 By means of miracles and wonders that terrified our enemies, you used your power and might to bring your people Israel out of Egypt. 22 You gave them this rich and fertile land, as you had promised their ancestors. 23 But when they came into this land and took possession of it, they did not obey your commands or live according to your teaching; they did nothing that you had ordered them to do. And so you brought all this destruction on them.
24 “The Babylonians have built siege mounds around the city to capture it, and they are attacking. War, starvation, and disease will make the city fall into their hands. You can see that all you have said has come true. 25 Yet, Sovereign Lord, you are the one who ordered me to buy the field in the presence of witnesses, even though the city is about to be captured by the Babylonians.”
26 Then the Lord said to me, 27 “I am the Lord, the God of all people. Nothing is too difficult for me. 28 I am going to give this city over to King Nebuchadnezzar of Babylonia and his army; they will capture it 29 and set it on fire. They will burn it down, together with the houses where people have made me angry by burning incense to Baal on the rooftops and by pouring out wine offerings to other gods. 30 From the very beginning of their history the people of Israel and the people of Judah have displeased me and made me angry by what they have done. 31 The people of this city have made me angry and furious from the day it was built. I have decided to destroy it 32 because of all the evil that has been done by the people of Judah and Jerusalem, together with their kings and leaders, their priests and prophets. 33 They turned their backs on me; and though I kept on teaching them, they would not listen and learn. 34 They even placed their disgusting idols in the Temple built for my worship, and they have defiled it. 35 They have built altars to Baal in Hinnom Valley, to sacrifice their sons and daughters to the god Molech. I did not command them to do this, and it did not even enter my mind that they would do such a thing and make the people of Judah sin.”
A Promise of Hope
36 The Lord, the God of Israel, said to me, “Jeremiah, the people are saying that war, starvation, and disease will make this city fall into the hands of the king of Babylonia. Now listen to what else I have to say. 37 I am going to gather the people from all the countries where I have scattered them in my anger and fury, and I am going to bring them back to this place and let them live here in safety. 38 Then they will be my people, and I will be their God. 39 I will give them a single purpose in life: to honor me for all time, for their own good and the good of their descendants. 40 I will make an eternal covenant with them. I will never stop doing good things for them, and I will make them fear me with all their heart, so that they will never turn away from me. 41 I will take pleasure in doing good things for them, and I will establish them permanently in this land.
42 “Just as I have brought this disaster on these people, so I am going to give them all the good things that I have promised. 43 The people are saying that this land will be like a desert where neither people nor animals live, and that it will be given over to the Babylonians. But fields will once again be bought in this land. 44 People will buy them, and the deeds will be signed, sealed, and witnessed. This will take place in the territory of Benjamin, in the villages around Jerusalem, in the towns of Judah, and in the towns in the hill country, in the foothills, and in southern Judah. I will restore the people to their land. I, the Lord, have spoken.”
1 Šis tā Kunga vārds kļuva zināms Jeremijam Jūdas ķēniņa Cedekija desmi-tajā valdīšanas gadā, tas bija astoņpadsmitais Nebukadnēcara valdīšanas gads.
2 Tanī laikā Bābeles ķēniņa karaspēks bija aplencis Jeruzālemi, un pravietis Jeremija sēdēja apcietināts Jūdas ķēniņa pils sardzes pagalmā.
3 Jo Jūdas ķēniņš Cedekija bija viņu apcietinājis, tam pārmezdams: „Kādēļ tu uzstājies kā pravietis un sludini: Tā saka tas Kungs: Redzi, tik tiešām Es nodošu šo pilsētu Bābeles ķēniņa varā, un viņš to ieņems.
4 Ari Cedekija, Jūdas ķēniņš neizglābsies no kaldēju rokas, viņu nodos Bābeles ķēniņam, ka viņš runās ar to muti pret muti un skatīsies aci pret aci.
5 Un tas aizvedīs Cedekiju uz Bābeli, un tur viņš paliks, kamēr Es atkal par viņu gādāšu“, —tā saka tas Kungs. —„Bet ja jūs karosit ar kaldējiem, jums nebūs panākuma.“
6 Tad Jeremija sarija: „Tā Kunga vārds atklājās man tieši šādā veidā un man sacīja:
7 Drīzi vien atnāks pie tevis Hanameēls, tava tēvoča Šaluma dēls, ar piedāvājumu: Nopērc manu tīrumu, kas Anatotā! Jo tev uz to ir priekšroka.“
8 Tiešām—Hanameēls, mana tēvoča dēls, ieradās pie manis sardzes pagalmā, kā tas Kungs man bija sacījis, un teica man: „Pērc manu tīrumu, kas ir Anatotā Benjamīna zemē, jo tev uz to ir priekšroka, pērc to!“ Tad es nomanīju, ka tas bija mājiens no tā Kunga.
9 Un tā es nopirku tīrumu Anatotā no sava tēva brāļa dēla Hanameēla un iesvēru viņam naudu, septiņus seķeļus un desmit sudraba gabalus.
10 Tad es uzrakstīju pirkšanas līgumu, to apzīmogoju un liku lieciniekiem parakstīt un iesvēru naudu ar svariem.
11 Es ņēmu apzīmogoto pirkšanas līgumu ar nolīgumu un noteikumiem un ari apzīmogoto norakstu
12 Un nodevu līgumu Barucham, Nerijas dēlam, Maāsejas dēlam, mana brālēna Hanameēla klātbūtnē un lie-cinieku klātbūtnē, kas bija parakstījuši līgumu, un visu jūdiešu klātbūtnē, kas bija sardzes pagalmā.
13 Pēc tam es lūdzu Baruchu viņu klātbūtnē veikt manā labā šādu uzdevumu un sacīju:
14 „Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Ņem šos dokumentus, apzīmogoto pirkšanas līgumu un tā norakstu un liec tos māla traukā, ka tos var ilgi uzglabāt!
15 Jo tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Turpmāk atkal pirks šinī zemē namus, tīrumus un vīna dārzus!“
16 Kad es biju nodevis pirkšanas līgumu Barucham, Nerijas dēlam, es griezos pie tā Kunga ar šādu lūgšanu:
17 „Ak Kungs Kungs! Tu radīji debesis un zemi ar savu lielo spēku un savu izstiepto roku, Tev nekas nav neiespējams.
18 Tu parādi žēlastību tūkstošiem un atmaksā bērniem par tēvu grēkiem, Tu lielais, varenais Dievs, tavs vārds ir Kungs Cebaots,
19 Tu esi liels padomā un varens darbos, tavas acis ir nomodā pār cilvēku bērnu ceļiem, lai atmaksātu ikvienam pēc viņa gaitas un pēc viņa darbu augļiem.
20 Tu darīji zīmes un brīnumus Ēģiptes zemē Israēlam un citām tautām līdz šai dienai un sagādāji sev ar to vārdu, kāds tas Tev šodien.
21 Tu izvedi savu Israēla tautu no Ēģiptes ar zīmēm un brīnumiem, ar stipru roku un paceltu elkoni un lielām briesmām.
22 Tu tiem devi šo zemi, par kupu Tu zvērēji viņu tēviem, ka dosi jau tiem—šiem tēviem—šo zemi par īpašumu, zemi, kur piens un medus tek.
23 Bet kad tie ienāca zemē un to ieņēma, tie neklausīja tavu balsi un nestaigāja pēc taviem baušļiem un neda-līja nekā no visa tā, ko Tu biji viņiem pavēlējis. Tādēļ tu liki piedzīvot viņiem visu šo nelaimi.
24 Redzi, aplenkuma uzbērumi jau sniedzas līdz pilsētai, lai to ieņemtu, un pilsēta, kas ir zobena, bada un mēpa varā, būtībā jau ir aplencējs‘u kaldēju rokās; ta ar ko Tu draudēji, ir jau patiesībā noticis, Tu pats to redzi.
25 Un tomēr Tu, Kungs mans Dievs, man pavēlēji: Pērc tīrumu par naudu un piesauc lieciniekus! jebšu pilsēta jau īstenībā ir kaldēju rokās!“
26 Tad Jeremija savā garā uztvēra tā Kunga vārdu, un tas viņam sacīja:
27 „Redzi, Es esmu tas Kungs Dievs pār visu miesu! Vai tad Man būtu kas neiespējams?“
28 Tādēļ tas Kungs saka tā: „Es nododu šo pilsētu kaldēju rokās un Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara varā: viņš to ieņems.
29 Kaldēji, kas aplenc pilsētu, ielauzīsies tajā, pielaidīs tai uguni un to nodedzinās līdz pamatiem, it īpaši visus namus, uz kuru jumtiem iedzīvotāji kvē-pinājuši Baālam un citiem dieviem nesuši dzeramos upurus, lai Mani sarūgtinātu.
30 Jo Israēla bērni un Jūdas bērni ir vienmēr kopš savas jaunības darījuši to, kas ir ļauns manās acīs. Tiešām, Israēla bērni ir Mani arvienu tikai sarūgtinājuši ar saviem roku darbiem!“ —tā saka tas Kungs.
31 „Arī pati šī pilsēta ir bijusi manu dusmu un manas bardzības priekšmets kopš tās tapšanas līdz šai dienai; Man tā jādabū projām no savām acīm
32 Visa tā ļaunuma dēļ, ko Israēla bērni un Jūdas bērni ir darījuši, lai Mani kaitinātu, viņi paši, viņu ķēniņi un labieši, viņu priesteri un pravieši, Jūdas vīri un Jeruzālemes iedzīvotāji.
33 Tie Man pagrieza muguru un ne vaigu, kaut gan Es vienmēr tos liku pamācīt; taču tie neklausīja un nepie-ņēma mācību.
34 Tie pat novietoja savus nejēdzīgos elkus tai namā, kas nes manu vārdu, un to lika negodā.
35 Tie cēla Baālam Ben-Hinoma ielejā altārus, kur tie upurēja Molocham, sadedzinādami savus dēlus un savas meitas, ko Es tiem nekad neesmu pavēlējis, un Man nevarēja ne prātā nākt, ka tie varētu darīt tādas šausmīgas negantības un pavedināt Jūdu uz apgrēcību.“
36 „Un tomēr“, —saka tas Kungs, Israēla Dievs, par šo pilsētu, par kuru jūs sakāt, ka tā zobena varas, bada un mēra briesmu dēļ nodota Bābeles ķēniņa rokā:
37 „Tiešām, Es tos savākšu kopā no visām zemēm, kur Es tos biju izklīdināns savās dusmās, savā bardzībā un savā lielajā nežēlastībā, un tos atvedīšu atpakaļ šinī vietā, ka tie te var droši dzīvot.
38 Un tie būs mana tauta, un Es būšu viņu Dievs.
39 Es tiem piešķiršu vienādas sirds domas un vienādu dzīves ceļu, lai tie Mani bīstas visu savu mūžu sev un pēc tam saviem bērniem par svētību.
40 Un Es slēgšu ar tiem mūžīgu derību, ka Es nemitēšos tiem labu darīt un likšu savu bijību tiem sirdī, lai tie nekad neatkristu no Manis un nepaliktu Man atkal neuzticīgi.
41 Es priecāšos tiem labu darīt un dēstīšu tos šinī zemē, uzticībā būdams pie tiem ar visu savu sirdi un dvēseli.“
42 Jo tā saka tas Kungs: „Kā Es šai tautai uzsūtīju lielu nelaimi, tā Es tai sūtīšu visu labu, ko Es tai esmu solījis.
43 Tiešām, pirks atkal tīrumus šai zemē, par kupu jūs sakāt, ka tā esot kaila un tukša, bez cilvēkiem un lopiem, un nodota kaldēju rokās.
44 Pirks atkal tīrumus par naudu, rakstīs pirkšanas līgumus, tos apzīmogos, un liecinieki apstiprinās tos Benjamīna zemē, Jeruzālemes apkārtnē un Jūdas pilsētās, kalnāju zemēs un ieleju zemes vietās un dienvidzemes novados, jo līdz pašiem pamatiem Es grozīšu visas šīs zemes un tās ļaužu likteņus!“ —saka tas Kungs.
