Hope for the Future
1 How terrible will be the Lord's judgment on those rulers who destroy and scatter his people! 2 This is what the Lord, the God of Israel, says about the rulers who were supposed to take care of his people: “You have not taken care of my people; you have scattered them and driven them away. Now I am going to punish you for the evil you have done. 3 I will gather the rest of my people from the countries where I have scattered them, and I will bring them back to their homeland. They will have many children and increase in number. 4 I will appoint rulers to take care of them. My people will no longer be afraid or terrified, and I will not punish them again. I, the Lord, have spoken.”
5 The Lord says, “The time is coming when I will choose as king a righteous descendant of David. That king will rule wisely and do what is right and just throughout the land. 6 When he is king, the people of Judah will be safe, and the people of Israel will live in peace. He will be called ‘The Lord Our Salvation.’
7 “The time is coming,” says the Lord, “when people will no longer swear by me as the living God who brought the people of Israel out of the land of Egypt. 8 Instead, they will swear by me as the living God who brought the people of Israel out of a northern land and out of all the other countries where I had scattered them. Then they will live in their own land.”
Jeremiah's Message about the Prophets
9 My heart is crushed,
and I am trembling.
Because of the Lord,
because of his holy words,
I am like a man who is drunk,
someone who has had too much wine.
10 The land is full of people unfaithful to the Lord;
they live wicked lives and misuse their power.
Because of the Lord's curse the land mourns
and the pastures are dry.
11 The Lord says,
“The prophets and the priests are godless;
I have caught them doing evil in the Temple itself.
12 The paths they follow will be slippery and dark;
I will make them stumble and fall.
I am going to bring disaster on them;
the time of their punishment is coming.
I, the Lord, have spoken.
13 I have seen the sin of Samaria's prophets:
they have spoken in the name of Baal
and have led my people astray.
14 But I have seen the prophets in Jerusalem do even worse:
they commit adultery and tell lies;
they help people to do wrong,
so that no one stops doing what is evil.
To me they are all as bad
as the people of Sodom and Gomorrah.
15 “So then, this is what I, the Lord Almighty, say about the prophets of Jerusalem:
I will give them bitter plants to eat
and poison to drink,
because they have spread ungodliness throughout the land.”
16 The Lord Almighty said to the people of Jerusalem, “Do not listen to what the prophets say; they are filling you with false hopes. They tell you what they have imagined and not what I have said. 17 To the people who refuse to listen to what I have said, they keep saying that all will go well with them. And they tell everyone who is stubborn that disaster will never touch them.”
18 I said, “None of these prophets has ever known the Lord's secret thoughts. None of them has ever heard or understood his message, or ever listened or paid attention to what he said. 19 His anger is a storm, a furious wind that will rage over the heads of the wicked, 20 and it will not end until he has done everything he intends to do. In days to come his people will understand this clearly.”
21 The Lord said, “I did not send these prophets, but even so they went. I did not give them any message, but still they spoke in my name. 22 If they had known my secret thoughts, then they could have proclaimed my message to my people and could have made them give up the evil lives they live and the wicked things they do.
23 “I am a God who is everywhere and not in one place only. 24 No one can hide where I cannot see them. Do you not know that I am everywhere in heaven and on earth? 25 I know what those prophets have said who speak lies in my name and claim that I have given them my messages in their dreams. 26 How much longer will those prophets mislead my people with the lies they have invented? 27 They think that the dreams they tell will make my people forget me, just as their ancestors forgot me and turned to Baal. 28 The prophet who has had a dream should say it is only a dream, but the prophet who has heard my message should proclaim that message faithfully. What good is straw compared with wheat? 29 My message is like a fire and like a hammer that breaks rocks in pieces. 30 I am against those prophets who take each other's words and proclaim them as my message. 31 I am also against those prophets who speak their own words and claim they came from me. 32 Listen to what I, the Lord, say! I am against the prophets who tell their dreams that are full of lies. They tell these dreams and lead my people astray with their lies and their boasting. I did not send them or order them to go, and they are of no help at all to the people. I, the Lord, have spoken.”
The Lord's Burden
33 The Lord said to me, “Jeremiah, when one of my people or a prophet or a priest asks you, ‘What is the Lord's message?’ you are to say, ‘You are a burden to the Lord, and he is going to get rid of you.’ 34 If any of my people or a prophet or a priest even uses the words ‘the Lord's burden,’ I will punish them and their families. 35 Instead, each one of them should ask their friends and their relatives, ‘What answer has the Lord given? What has the Lord said?’ 36 So they must no longer use the words ‘the Lord's burden,’ because if any of them do, I will make my message a real burden to them. The people have perverted the words of their God, the living God, the Lord Almighty. 37 Jeremiah, ask the prophets, ‘What answer did the Lord give you? What did the Lord say?’ 38 And if they disobey my command and use the words ‘the Lord's burden,’ then tell them that 39 I will certainly pick them up and throw them far away from me, both them and the city that I gave to them and their ancestors. 40 I will bring on them everlasting shame and disgrace that will never be forgotten.”
1 „Bēdas tiem ganiem, kas manas ganības avis ļauj nomaitāt un tām izklīst!“ —saka tas Kungs.
2 Tādēļ tas Kungs, Israēla Dievs, tā noteicis par ganiem, kas gana manu tautu: „Jūs esat tie, kas izklīdinājāt manas avis, tās izdzenājāt un nerūpējāties par tām; tādēļ Es jūs saukšu pie atbildības jūsu kopējās ļaunās rīcības dēļ!“ —saka tas Kungs.
3 „Bet Es pulcināšu savas atlikušās avis no visām zemēm, kurās Es tās biju izkaisījis, un tās atvedīšu atpakaļ uz viņu ganībām, un tās būs auglīgas un vairosies.
4 Tad Es iecelšu pār tām ganus, kas tās ganīs, ka tām nav ilgāk jābīstas un jāuztraucas un ka neviena nepazūd!“ —tā saka tas Kungs.
5 „Redzi, nāks dienas“, —tā saka tas Kungs, —„kad Es izrietīšu Dāvidam īstu atvasi, kas valdīs kā ķēniņš, valdīs ar gudrību un uzturēs tiesu un taisnību valstī!
6 Viņa laikā izglābs Jūdu, un Israēls dzīvos drošībā. Un viņa vārds, kā to sauks, būs: Tas Kungs mūsu taisnība.
7 Tādēļ redzi, nāks dienas“, —saka tas Kungs, —„tad nesacīs vairs: Tik tiešām, ka tas Kungs dzīvo, kas izveda Israēla bērnus no Ēģiptes zemes!
8 Bet sacīs: Tik tiešām, ka tas Kungs dzīvo, kas pārveda Israēla nama dzimumu no ziemeļu zemes un visām zemēm, kur Es tos biju izkaisījis, atpakaļ mājās, lai tie atkal dzīvo savā zemē!“
9 Par praviešiem: Mana sirds ir manī salauzta, visi mani locekļi dreb, es esmu kā piedzēries, kā tāds, ko vīns pārvarējis tā Kunga un Viņa svēto vārdu priekšā!
10 Ak, zeme ir laulības pārkāpēju pilna! Visa zeme cieš galīgi nomākta bēdās zem lāsta smaguma. Ganību ielejas ir izkaltušas, jo zemes ļaužu dzīve un visi viņu centieni ir ļauni un viņu rīcības veids ir negodība.
11 „Tiešām, tiklab pravieši kā priesteri ir zemiski; pat savā namā Es sastapu viņu ļaunprātību!“ —tā saka tas Kungs.
12 „Tādēļ viņu gaita būs pa slidenu ceļu tumsā: tie atsitīsies pret kaut ko un kritīs, jo Es viņiem uzsūtīšu nelaimi; Es gribu viņiem likt pārdzīvot īstas piemeklēšanas gadu!“ —saka tas Kungs.
13 „Jau Samarijas praviešos Es novēroju nelietību: tie sludināja nākotni Baāla vārdā un maldināja manu Israēla tautu.
14 Bet Jeruzālemes praviešos Es ieraudzīju tiešām ko šausmīgu: laulības pārkāpšanu un dzīvi vienos melos, un tie pabalsta ļaundarus viņu rīcībā, lai neviens neatgriežas no sava ļaunuma. Tie visi man ir kā Sodoma un tās iedzīvotāji kā Gomoras ļaudis!“
15 Tādēļ tas Kungs Cebaots saka par šiem praviešiem: „Es tos paēdināšu ar vērmelēm un dzirdināšu ar indīgu dzērienu, jo no Jeruzālemes praviešiem izlaidība un nelietība ir izplatījusies pa visu zemi!“ —
16 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Neklausait pravieša vārdus, ko tie jums sludina par nākotni! Tie jūs tikai maldina, tie sludina pašu izdomātas parādības un ne tā Kunga uzdevumā.
17 Viņi saka allaž tiem, kas Mani ienīst: Tas Kungs ir sacījis, ka jums labi klāsies! Un tiem, kas savas sirds nepielaidībā un nepakļāvībā staigā, viņi saka: „Jūs nekāda nelaime neskars!
18 Bet kas tad ir bijis tā Kunga padomē, ka viņš Viņu būtu redzējis, Viņa vārdu dzirdējis? Kas ir Viņa vārdu uztvēris un tiešām dzirdējis?“
19 Redzi, saceļas tā Kunga vētra, sāk plosīties Viņa bardzība, un virpuļojošs viesulis gāžas uz bezdievju galvām!
20 Nemitēsies tā Kunga gailošās dusmas, iekāms Viņš nebūs tām licis izpausties visā pilnībā un nebūs pie-pildījis savas sirds domas: visu dienu galā jūs to izpratīsit jo skaidri!
21 Šos praviešus Es neesmu sūtījis, un tomēr viņiem lieta steidzīga; Es neesmu viņiem uzlicis nekādus pienākumus, un tomēr tie sludina!
22 Ja tie būtu stāvējuši manu padomu lokā, tad tie būtu sludinājuši manai tautai manus vārdus un to atgriezuši no tās ļaunajiem ceļiem un tās ļaunajiem darbiem!“
23 „Vai tad Es esmu tāds Dievs, kas redz tikai tuvumā“, —saka tas Kungs, —„vai ne arī tālumā?
24 Vai var kur kas paslēpties kādā slepenā vietā, ka Es to neredzētu?“ —saka tas Kungs. „Vai ne Es tas esmu, kas piepilda debesis un zemi?“ —saka tas Kungs.
25 „Es it labi dzirdēju, ko saka pravieši, kas manā vārdā sludina melus, tie saka: Es redzēju sapni, es redzēju sapni!
26 Cik ilgi lai tas vēl tā turpinās? Vai šiem viltus praviešiem, kas sludina nākotnē pašizdomātus melus, ir prātā, —
27 Jā, vai viņiem varbūt tieši ir nolūks ar saviem sapņiem, ko tie cits citam stāsta, manu vārdu manā tautā tāpat nogremdēt aizmirstībā, kā viņu tēvi paguva aizmirst manu vārdu aiz Baāla vārda?
28 Pravietis, kam patiesi bija sapnis, lai to kā sapni tieši arī pastāsta, un kam atklājies mans vārds, tas lai to pasludina pēc patiesības! Kas kopējs salmiem ar graudiem?“ —tā saka tas Kungs.
29 „Vai mans vārds nav kā uguns?“ —saka tas Kungs, —„un kā veseris, kas sagrauj klintis?
30 Tādēļ, redzi, Es celšos“, —saka tas Kungs, —„pret tiem praviešiem, kas manus vārdus nozog cits citam!
31 Jā, redzi, Es celšos pret tiem praviešiem“, —saka tas Kungs, —„kas izmanto savu mēli ļaunā nolūkā, kaut ari sludinot tā Kunga vārdu!
32 Redzi, Es celšos pret tiem praviešiem, kas sludina melu sapņus“, —tā saka tas Kungs, —„tos atstāsta un maldina manu tautu ar saviem meliem un savu māžošanos. Es tos neesmu sūtījis un neesmu tiem nekā pavēlējis, tie neatnes šai tautai nekā laba!“ —tā saka tas Kungs.
33 „Bet ja ši tauta vai kāds pravietis vai priesteris tev jautātu: Kas ir tā Kunga smagā nasta? —tad paskaidro viņiem: Jūs esat tā smagā nasta, un Es nometīšu jūs! —tā saka tas Kungs.
34 Bet ja kāds pravietis vai priesteris vai kāds no tautas vēl runās par tā Kunga nastu, tad Es piemeklēšu to un ari viņa namu!
35 Jums vairāk jārunā savā starpā ikvienam ar savu tuvāku tin ar savu brāli par to, ko tas Kungs atbildēja un ko Viņš ir teicis!
36 Bet sakopojumu „tā Kunga nasta“ —jums nebūs vairs lietot, jo citādi ikvienam šis viņa izteiciens kļūs par nastu! Jo jūs ar to sagrozīsit dzīvā Dieva, tā Kunga Cebaota, mūsu Dieva, vārdus.
37 Pravietim turpretī jautājiet: Ko tev tas Kungs atbildēja? —vai: Ko Viņš tev sarija?
38 Bet kad jūs lietojat izteicienu: Tā Kunga nasta, tad tas Kungs ir sarijis šādi: —Tādēļ ka jūs lietojat šos vārdus—tā Kunga nasta, —kaut gan Es jums tos aizliedzu lietot, —
39 Tad nu ziniet: Es jūs pacelšu kā nastu un aizmetīšu jūs no Sevis projām kopā ar to pilsētu, ko Es devu jūsu tēviem, tālu projām no sava vaiga.
40 Un jums likšu dzīvot mūžīgā kaunā un mūžīgā negodā, ko neviens nekad neaizmirsīs!“
