The Lord Will Punish the Earth
1 The Lord is going to devastate the earth and leave it desolate. He will twist the earth's surface and scatter its people. 2 Everyone will meet the same fate—the priests and the people, slaves and masters, buyers and sellers, lenders and borrowers, rich and poor. 3 The earth will lie shattered and ruined. The Lord has spoken and it will be done.
4 The earth dries up and withers; the whole world grows weak; both earth and sky decay. 5 The people have defiled the earth by breaking God's laws and by violating the covenant he made to last forever. 6 So God has pronounced a curse on the earth. Its people are paying for what they have done. Fewer and fewer remain alive. 7 The grapevines wither, and wine is becoming scarce. Everyone who was once happy is now sad, 8 and the joyful music of their harps and drums has ceased. 9 There is no more happy singing over wine; no one enjoys its taste any more. 10 In the city everything is in chaos, and people lock themselves in their houses for safety. 11 People shout in the streets because there is no more wine. Happiness is gone forever; it has been banished from the land. 12 The city is in ruins, and its gates have been broken down. 13 This is what will happen in every nation all over the world. It will be like the end of harvest, when the olives have been beaten off every tree and the last grapes picked from the vines.
14 Those who survive will sing for joy. Those in the West will tell how great the Lord is, 15 and those in the East will praise him. The people who live along the sea will praise the Lord, the God of Israel. 16 From the most distant parts of the world we will hear songs in praise of Israel, the righteous nation.
But there is no hope for me! I am wasting away! Traitors continue to betray, and their treachery grows worse and worse. 17 Listen to me, everyone! There are terrors, pits, and traps waiting for you. 18 Anyone who tries to escape from the terror will fall in a pit, and anyone who escapes from the pit will be caught in a trap. Torrents of rain will pour from the sky, and earth's foundations will shake. 19 The earth will crack and shatter and split open. 20 The earth itself will stagger like a drunk, sway like a hut in a storm. The world is weighed down by its sins; it will collapse and never rise again.
21 A time is coming when the Lord will punish the powers above and the rulers of the earth. 22 God will crowd kings together like prisoners in a pit. He will shut them in prison until the time of their punishment comes. 23 The moon will grow dark, and the sun will no longer shine, for the Lord Almighty will be king. He will rule in Jerusalem on Mount Zion, and the leaders of the people will see his glory.
1 Redzi, tas Kungs izposta zemi un padara to tukšu; Viņš pārvērš tās seju un izklīdina tās iedzīvotājus.
2 Un kā vienkāršam tautas loceklim, tā klāsies priesterim, un kā kalpam, tā viņa kungam; kā kalponei, tā viņas pavēlniecei; kā pircējam, tā pārdevējam; kā aizdevējam, tā aizņēmuma saņēmējam; kā parādniekam, tā parāda devējam.
3 Zeme tiek pavisam izpostīta un paliek tukša no ļaudīm, jo tas Kungs to ir teicis.
4 Zeme sēro, un viss tajā novīst, zemes vaigs iztvīkst un izkalst; ari zemes augstie ir panīkuši un paguruši.
5 Zeme ir iedzīvotāju negodā likta, jo tie pārkāpuši bauslību, pārgrozījuši likumus un lauzuši kopš mūžīgiem laikiem noslēgto derību.
6 Tādēļ lāsts grauž un māc zemi, un tās iedzīvotājiem jācieš par saviem grēkiem; tādēļ iznīkst zemes iedzīvotāji, tik maz to ir atlicis.
7 Izsīkst vīns, pazudusi augļu sula, novītis vīna koks, smagi nopūšas visi, kam agrāk bija priecīga sirds.
8 Apklusis jautrais bungu prieks, izbeigušās ļaužu gaviles, neskan vairs priecīgi kokle.
9 Nedzef vairs vīnu ar dziesmām, rūgts kļuvis dzērājiem stiprais dzēriens.
10 Drupās guļ katra iedzīvotāju atstātā pilsēta, nevar ieiet nevienā namā.
11 Ielās ļaudis skumst pēc vīna, pazudis prieks, līksmība aizgājusi no zemes projām.
12 Pilsētā palicis vienīgi posta pilns tukšums, vārti sagrauti drupās.
13 Un tā tas būs ari zemes vidienā, tautu starpā, kā kad nokrata eļļas koku, kā kad pēc vīnogu ražas lasa atliekas.
14 Vieni paceļ savu balsi ar gavilēm par godu tam Kungam no Rietumu jūras puses:
15 „Tādēļ godājiet to Kungu austrumu zemēs, tā Kunga, Israēla Dieva, vārdu jūras krastos un salās!“
16 No zemes gala mēs dzirdējām slavas dziesmas: „Slava Taisnajam!“ —Bet man jāsaka: „Posts, ak posts, bēdas man, nelaimīgākajam no visiem nelaimīgajiem! Laupītāji laupa, —jā, laupīdami laupa!“
17 Briesmas, bedre un cilpa klājas pār jums, jūs zemes iedzīvotāji.
18 Un notiks tā: kas bēgs no šausmu pilnām briesmām, tas kritīs bedrē, un kas izkāps no bedres, tas sapīsies cilpā. Jo debesu logu atvari augšā vecas vaļā, un zemes pamati trīc.
19 Zeme sašķīdīs drupās, zeme sabirzīs drumstalās, tā grīļosies, svārstīsies, ļodzīsies, drebēs, tā sabirs pīšļos.
20 Zeme zvalstīsies šurpu un turpu kā piedzērusies, tā šūposies kā šūpulis, kā guļamais tīkls, smagi guļ uz tās viņas grēki, tā kritīs un necelsies vairs.
21 Tanī dienā tas Kungs pārbaudīs un piemeklēs augstības karaspēku augstībā un zemes ķēniņus virs zemes;
22 Viņus iemetīs kā cietumniekus bedrē un ieslēgs cietumā un tad pēc ilgāka laika iztiesās.
23 Tad bālais mēness nosarks, un kvēlošā saule nobālēs, jo tas Kungs Cebaots pārņems ķēniņa varu Ciānas kalnā un Jeruzālemē un to vecaju priek-šā parādīsies mirdzošā godībā.
