1 So call your fellow Israelites “God's People” and “Loved-by-the-Lord.”
Unfaithful Gomer—Unfaithful Israel
2 My children, plead with your mother—though she is no longer a wife to me, and I am no longer her husband. Plead with her to stop her adultery and prostitution. 3 If she does not, I will strip her as naked as she was on the day she was born. I will make her like a dry and barren land, and she will die of thirst. 4-5 I will not show mercy to her children; they are the children of a shameless prostitute. She herself said, “I will go to my lovers—they give me food and water, wool and linen, olive oil and wine.”
6 So I am going to fence her in with thorn bushes and build a wall to block her way. 7 She will run after her lovers but will not catch them. She will look for them but will not find them. Then she will say, “I am going back to my first husband—I was better off then than I am now.”
8 She would never acknowledge that I am the one who gave her the grain, the wine, the olive oil, and all the silver and gold that she used in the worship of Baal. 9 So at harvest time I will take back my gifts of grain and wine, and will take away the wool and the linen I gave her for clothing. 10 I will strip her naked in front of her lovers, and no one will be able to save her from my power. 11 I will put an end to all her festivities—her annual and monthly festivals and her Sabbath celebrations—all her religious meetings. 12 I will destroy her grapevines and her fig trees, which she said her lovers gave her for serving them. I will turn her vineyards and orchards into a wilderness; wild animals will destroy them. 13 I will punish her for the times that she forgot me, when she burned incense to Baal and put on her jewelry to go chasing after her lovers. The Lord has spoken.
The Lord's Love for His People
14 So I am going to take her into the desert again; there I will win her back with words of love. 15 I will give back to her the vineyards she had and make Trouble Valley a door of hope. She will respond to me there as she did when she was young, when she came from Egypt. 16 Then once again she will call me her husband—she will no longer call me her Baal. 17 I will never let her speak the name of Baal again.
18 At that time I will make a covenant with all the wild animals and birds, so that they will not harm my people. I will also remove all weapons of war from the land, all swords and bows, and will let my people live in peace and safety.
19 Israel, I will make you my wife;
I will be true and faithful;
I will show you constant love and mercy
and make you mine forever.
20 I will keep my promise and make you mine,
and you will acknowledge me as Lord.
21-22 At that time I will answer the prayers of my people Israel.
I will make rain fall on the earth,
and the earth will produce grain and grapes and olives.
23 I will establish my people in the land and make them prosper.
I will show love to those who were called “Unloved,”
and to those who were called “Not-My-People”
I will say, “You are my people,”
and they will answer, “You are our God.”
1 „Tomēr Israēla bērnu skaits reiz būs kā smiltis jūrmalā, ko nevar nedz saskaitīt, nedz aplēst. Un notiks tā, kā tai vietā, kur viņiem reiz sacīja: „Jūs neesat mana tauta,“ viņiem atkal no jauna sacīs: „Akjūs, tādzīvā Dieva bērni!“
2 Un Jūdas bērni un Israēla bērni sadosies kopā un pulcēsies ap vienu augstāku priekšnieku un aizies no tās zemes, jo Jezreēla diena būs liela diena.
3 Sakiet saviem brāļiem, ka viņi tomēr ir mana tauta, un savām māsām, ka viņas tomēr ir žēlastību atradušas.
4 Eita tiesā ar savu māti, nododiet nosodītāju spriedumu par viņu—viņa jau patiesībā nav mana sieva, un Es negribu viņas vīrs būt—, pavēliet viņai izdzēst netiklības zīmes viņas vaigā un laulības pārkāpšanas zīmes uz viņas krūtīm,
5 Lai Es neizģērbju viņu kailu un neparādu viņu tādu, kāda viņa bija piedzimstot, un lai Es viņu nepadaru līdzīgu tuksnesim un izkaltušai zemei un nelieku viņai nomirt aiz slāpēm,
6 Un lai Es neparādu nekādu žēlastību viņas bērniem, jo tie ir netikles bērni,
7 Tāpēc ka viņu māte ir netikle un, kaut būdama viņu dzīvības devēja, uzvedas joprojām bez kādas kauna sajūtas un saka: „Es tu-ēšos pie saviem mīļākajiem, kas man dod maizi un ūdeni, vilnu un linus, eļļu un dzērienus!“
8 Tādēļ, raugi, Es aizaudzināšu tavu ceļu ar ērkšķiem un aizvilkšu tam priekšā žogu, tā ka viņa neatradīs pat vairs sava kājceliņa,
9 Un kad tad viņa skries pakaļ saviem mīļākajiem, tad lai viņa tos nesastop, un kad viņa tos meklēs, tad lai viņa tos nespētu atrast, un lai viņa būtu spiesta teikt: „Es atgriezīšos pie sava agrākā vīra, pie kā man labāk klājās nekā tagad!“
10 Jo viņa negrib zināt, ka Es tas esmu, kas viņai dod labību, vīnogu sulu un eļļu, un kas viņai piešķīris arī daudz sudraba un zelta, ko viņi izlietoja kalpošanai Baālam, darīdami no tā viņa attēlu.
11 Tādēļ Es viņai savā laikā atņemšu labību un savu vīnogu sulu, un Es nepiešķiršu viņai vairs savu vilnu un savus linus, ar kuru audumiem viņa lai segtu savu kailumu.
12 Es tad atsegšu viņas kaunu viņas netiklo draugu acu priekšā, un nevienam nebūs viņu paglābt no manas rokas!
13 Un Es darīšu galu visiem viņas priekiem, svētkiem, jauna mēneša svinībām, nedēļas galu svētīšanai un visām svētku dienām.
14 Un Es nopostīšu viņas vīna un vīģes kokus, jo viņa saka: „Tie ir manas netikles alga, ko man piešķīruši mani mīļākie.“ Bet Es viņas dārzus pārvērtīšu par mežu, lai to kokus apgrauztu un apēstu postītāji zvēri.
15 Tāpat Es likšu viņai bargi sajust viņas Baāla dievību godināšanai veltījamās svētku dienas, kad viņa nes tām kvēpināmos ziedojumus un grezno sevi ar pieres sprādzēm un kakla vijām un skrien pakaļ saviem mīļākajiem, bet Mani pilnīgi aizmirst!“ —saka tas Kungs.
16 „Tāpēc lūk, Es viņu vilinādams aizraušu un vedīšu viņu tuksnesī un runāšu laipni ar viņu,
17 Un atdošu viņai, tur būdams, viņas vīna dārzus un Achoras ieleju pārvērtīšu par cerību vārtiem. Un tur tad viņa būs piekāpīga un dziedās kā savas jaunības dienās, kad viņa izgāja no Ēģiptes zemes.“
18 Tad tanī dienā“ —saka tas Kungs—„tu mani sauksi: Mans vīrs un nesauksi mani vairs: Mans Baāls.
19 Jo Es gribu piespiest viņas muti un lūpas nekad vairs nelietot Baāla dievību vārdus, tā ka lai neviens tos nekad vairs neatcerētos.
20 Un Es noslēgšu tai pašā dienā viņas labā derību ar dzīvniekiem laukā, ar putniem apakš debess, ar rāpuļiem un tārpiem uz pašas zemes; Es salauzīšu stopus un zobenus, Es iznīdēšu pašu karu un ļaušu ļaudīm mierīgi dzīvot. laulības kungs.“
21 Un Es saclerēšos ar tevi uz mūžu mūžiem, Es gribu saistīties ar tevi savstarpējā uzticībā un paļāvībā pēc tiesas un taisnības laipnīgumā un žēlastībā,
22 Es saderēšos ar tevi ticībā un nezūdamā uzticībā, un tu atzīsi to Kungu.
23 Un tai pašā dienā,“ —saka tas Kungs, „Es būšu labvēlīgs un piekāpīgs: Es uzklausīšu debesis, un debesis uz-klausīs zemi,
24 Un zeme būs labvēlīga labībai, vīnogu sulai un eļļai, un tie būs labvēlīgi un paklausīgi Jezreēlam.
25 Un Es visas šīs lietas paturēšu sev sēklai zemes virsū, Es tām likšu augt un apžēlošos par to, kas bija nežēlastībā, par nemīļoto Lo-Ruhamā, un teikšu tam, kas nebija manas tautas, savam Lo-Ammī: Tu esi mana tauta! —un viņš teiks Man: „Tu esi mans Dievs!“
