1 And so the whole universe was completed. 2 By the seventh day God finished what he had been doing and stopped working. 3 He blessed the seventh day and set it apart as a special day, because by that day he had completed his creation and stopped working. 4 And that is how the universe was created.
The Garden of Eden
When the Lord God made the universe, 5 there were no plants on the earth and no seeds had sprouted, because he had not sent any rain, and there was no one to cultivate the land; 6 but water would come up from beneath the surface and water the ground.
7 Then the Lord God took some soil from the ground and formed a man out of it; he breathed life-giving breath into his nostrils and the man began to live.
8 Then the Lord God planted a garden in Eden, in the East, and there he put the man he had formed. 9 He made all kinds of beautiful trees grow there and produce good fruit. In the middle of the garden stood the tree that gives life and the tree that gives knowledge of what is good and what is bad.
10 A stream flowed in Eden and watered the garden; beyond Eden it divided into four rivers. 11 The first river is the Pishon; it flows around the country of Havilah. ( 12 Pure gold is found there and also rare perfume and precious stones.) 13 The second river is the Gihon; it flows around the country of Cush. 14 The third river is the Tigris, which flows east of Assyria, and the fourth river is the Euphrates.
15 Then the Lord God placed the man in the Garden of Eden to cultivate it and guard it. 16 He told him, “You may eat the fruit of any tree in the garden, 17 except the tree that gives knowledge of what is good and what is bad. You must not eat the fruit of that tree; if you do, you will die the same day.”
18 Then the Lord God said, “It is not good for the man to live alone. I will make a suitable companion to help him.” 19 So he took some soil from the ground and formed all the animals and all the birds. Then he brought them to the man to see what he would name them; and that is how they all got their names. 20 So the man named all the birds and all the animals; but not one of them was a suitable companion to help him.
21 Then the Lord God made the man fall into a deep sleep, and while he was sleeping, he took out one of the man's ribs and closed up the flesh. 22 He formed a woman out of the rib and brought her to him. 23 Then the man said,
“At last, here is one of my own kind—
Bone taken from my bone, and flesh from my flesh.
‘Woman’ is her name because she was taken out of man.”
24 That is why a man leaves his father and mother and is united with his wife, and they become one.
25 The man and the woman were both naked, but they were not embarrassed.
1 Tā tika pabeigtas debesis un zeme un visi to pulki.
2 Un Dievs pabeidza septītajā dienā visus darbus, kādus Viņš bija darījis, un atpūtās septītajā dienā no visa sava darba, ko bija darījis.
3 Un Dievs svētīja septīto dienu un iesvētīja to par svētu dienu, jo Viņš tanī atdusējās no visa sava darba, ko radīdams bija darījis.
4 Šis ir tas stāsts par debess un zemes izcelšanos, kad tās tika radītas. Tas bija laikā, kad Dievs tas Kungs zemi un debesis radīja.
5 Zemes virsū vēl nebija neviena lauku krūma, un vēl neviena lauku zāle nezēla, jo Dievs tas Kungs vēl nebija licis lietum līt virs zemes, un vēl nebija neviena cilvēka, kas zemi koptu.
6 Tad migla cēlās no zemes un slacināja visu zemes virsu.
7 Un Dievs tas Kungs izveidoja cilvēku no zemes un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu; tā cilvēks kļuva par dzīvu būtni.
8 Un Dievs tas Kungs dēstīja dārzu Ēdenē, tālu austrumos, tur Viņš ielika cilvēku, ko bija veidojis.
9 Un Dievs tas Kungs lika izaugt no zemes visādiem kokiem, kurus bija jauki uzskatīt un no kuriem bija patīkami ēst, bet dārza vidū dzīvības kokam un laba un ļauna atzīšanas kokam.
10 Un upe iztecēja no Ēdenes, tā slacināja dārzu. Tā tur dalījās četrās straumēs:
11 Vienas vārds ir Pišona, tā plūst apkārt visai Havilas zemei, kur ir zelts.
12 Un šīs zemes zelts ir labs. Tur atrodams ari bedelijs un šohamas akmens.
13 Otras upes vārds ir Gihona, tā plūst apkārt visai Kuša zemei.
14 Bet trešās upes vārds ir Hidekela, tā plūst austrumos no Asuras. Ceturtās upes vards ir Eifrata.
15 Un Dievs tas Kungs ņēma cilvēku un ielika viņu Ēdenes dārzā, lai viņš to koptu un apsargātu.
16 Dievs tas Kungs pavēlēja cilvēkam sacīdams: „No visiem dārza kokiem tu vari pēc patikas ēst,
17 Bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.“
18 Un Dievs tas Kungs sacīja: „Nav labi cilvēkam būt vienam; Es tam darīšu palīgu, kas būs ap viņu.“
19 Tad Dievs tas Kungs veidoja no zemes visādus lauka zvērus un putnus gaisā un lika viņiem iet pie cilvēka, vērodams, kādā vārdā tas tos nosauks, un kā cilvēks nosauktu ikvienu dzīvību, tā to sauktu.
20 Un cilvēks nosauca vārdā visus mājas lopus, visus putnus gaisā un visus lauka zvērus, bet viņš neatrada palīga, kas vinam atbilstu.
21 Tad Dievs tas Kungs lika cietam miegam nākt pār cilvēku. Un kad tas bija aizmidzis, Viņš izņēma vienu no viņa sānkauliem, aizpildīdams vietu ar miesu.
22 Šo sānkaulu, ko Viņš no cilvēka bija ņēmis, Dievs tas Kungs izveidoja par sievieti un lika tai iet pie cilvēka.
23 Tad cilvēks sacīja; „Šī tiešām ir kauls no mana kaula un miesa no manas miesas! Tai būs saukties par vīreni (sievu), tāpēc ka tā no vīra ir ņemta.
24 Tādēļ vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu.“
25 Un tie abi—cilvēks un viņa sieva—bija kaili, bet tie nekaunējās viens otra priekšā.
