Circumcision, the Sign of the Covenant
1 When Abram was ninety-nine years old, the Lord appeared to him and said, “I am the Almighty God. Obey me and always do what is right. 2 I will make my covenant with you and give you many descendants.” 3 Abram bowed down with his face touching the ground, and God said, 4 “I make this covenant with you: I promise that you will be the ancestor of many nations. 5 Your name will no longer be Abram, but Abraham, because I am making you the ancestor of many nations. 6 I will give you many descendants, and some of them will be kings. You will have so many descendants that they will become nations.
7 “I will keep my promise to you and to your descendants in future generations as an everlasting covenant. I will be your God and the God of your descendants. 8 I will give to you and to your descendants this land in which you are now a foreigner. The whole land of Canaan will belong to your descendants forever, and I will be their God.”
9 God said to Abraham, “You also must agree to keep the covenant with me, both you and your descendants in future generations. 10 You and your descendants must all agree to circumcise every male among you. 11-12 From now on you must circumcise every baby boy when he is eight days old, including slaves born in your homes and slaves bought from foreigners. This will show that there is a covenant between you and me. 13 Each one must be circumcised, and this will be a physical sign to show that my covenant with you is everlasting. 14 Any male who has not been circumcised will no longer be considered one of my people, because he has not kept the covenant with me.”
15 God said to Abraham, “You must no longer call your wife Sarai; from now on her name is Sarah. 16 I will bless her, and I will give you a son by her. I will bless her, and she will become the mother of nations, and there will be kings among her descendants.”
17 Abraham bowed down with his face touching the ground, but he began to laugh when he thought, “Can a man have a child when he is a hundred years old? Can Sarah have a child at ninety?” 18 He asked God, “Why not let Ishmael be my heir?”
19 But God said, “No. Your wife Sarah will bear you a son and you will name him Isaac. I will keep my covenant with him and with his descendants forever. It is an everlasting covenant. 20 I have heard your request about Ishmael, so I will bless him and give him many children and many descendants. He will be the father of twelve princes, and I will make a great nation of his descendants. 21 But I will keep my covenant with your son Isaac, who will be born to Sarah about this time next year.” 22 When God finished speaking to Abraham, he left him.
23 On that same day Abraham obeyed God and circumcised his son Ishmael and all the other males in his household, including the slaves born in his home and those he had bought. 24 Abraham was ninety-nine years old when he was circumcised, 25 and his son Ishmael was thirteen. 26 They were both circumcised on the same day, 27 together with all of Abraham's slaves.
1 Un Ābrāmam bija deviņdesmit deviņi gadi, kad tas Kungs atklājās Ābrāmam un teica viņam: „Es esmu tas Visuvarenais Dievs, staigā sava Dieva priekšā, tad tu būsi taisns.
2 Un Es celšu derību starp sevi un tevi, un Es tevi vairodams vairošu.“
3 Tad Abrāms nometās uz savu vaigu, un Dievs sacīja viņam:
4 „Mana derība ar tevi ir šī: tu būsi par tēvu daudzām tautām.
5 Un tavu vārdu turpmāk nebūs saukt: Abrāms, bet tavam vārdam būs būt Ābrahams, jo par daudzu tautu tēvu Es tevi esmu nolicis.
6 Un Es tevi darīšu ļoti auglīgu, un daudzām tautām un ķēniņiem būs nākt no tavām miesām.
7 Un Es uzcelšu savu derību starp sevi un starp tevi un taviem pēcnācējiem, kas nāks pēc tevis, uz cilšu ciltīm par mūžīgu derību, un būšu par Dievu tev un taviem pēctečiem pēc tevis.
8 Un Es tev un taviem pēcnācējiem došu šo zemi, kurā tu miti kā svešinieks, visu Kānaāna zemi, par mūžīgu īpašumu; un Es tiem būšu par Dievu.“
9 Un Dievs sacīja uz Ābrāhamu: „Bet tu sargā manu derību, tāpat tavi pēcnācēji uz cilšu ciltīm pēc tevis.
10 Bet tā ir mana derība starp Mani un tevi un taviem pēcnācējiem pēc tevis, ka jātop apgraizītam ikvienam vīrietim.
11 Un apgraizītai jātop jūsu miesas priekšādai, un tā lai ir derības zīme starp mani un starp jums.
12 Astoņu dienu vecumā ikviens vīrietis jūsu vidū lai top apgraizīts uz cilšu ciltīm; ikviens, kas mājās dzimis, un ikviens, ko tu par savu naudu esi pircis no visiem tiem svešinieku bērniem, kas nav no taviem pēcnācējiem.
13 Patiesi, apgraizītiem jātiek visiem, kas tavā namā dzimuši un kas par naudu ir pirkti; lai mana derība pie jūsu miesām ir mūžīga derība.
14 Bet neapgraizītais vīrietis, kam miesas priekšāda nav apgraizīta, tā dzīvība ir izdzēsta no viņa tautas, manu derību tas ir lauzis.“
15 Un Dievs sacīja uz Ābrahāmu: „Tavas sievas vārds turpmāk lai nav Sāraj, bet Sāra lai ir viņas vārds.
16 Jo Es to svētīšu un no viņas tev došu dēlu; Es viņu tā svētīšu, ka viņa kļūs par tautām un valstu ķēniņi celsies no tās.“
17 Un Ābrahāms nometās uz savu vaigu, pasmējās un domāja savā sirdī: kā tad simts gadus vecam var vēl bērni būt, un kā Sāra, kurai ir deviņdesmit gadi, varētu vēl dzemdēt?
18 Un Ābrahāms sacīja uz Dievu: „Ka tik Ismaēls Tavā priekšā paliktu pie dzīvības.“
19 Un Dievs atbildēja: „Nē, Sāra, tava sieva, dzemdēs dēlu, un tu sauksi viņu vārdā—īzāks, un Es celšu savu derību ar viņu par mūžīgu derību ar viņa pēcnācējiem pēc viņa.
20 Bet par Ismaēlu Es tevi esmu uzklausījis; Es svētīšu arī viņu; Es likšu tam būt auglīgam un vairošu viņu ļoti; divpadsmit virsaiši viņam tiks dzemdēti; un Es viņu darīšu par lielu tautu.
21 Bet savu derību Es celšu ar īzāku, ko tev dzemdēs Sāra šinī laikā nākamajā gadā.“
22 Un kad Dievs beidza ar Ābrahāmu runāt, Viņš uzbrauca no Ābrahāma uz debesīm.
23 Tad Ābrahāms ņēma Ismaēlu, savu dēlu, un visus viņa namā dzimušos un visus par naudu pirktos, ikvienu vīrieti, kas atradās Ābrahāma namā, un apgraizīja to miesu priekšādas tanī pat dienā, kad Dievs to viņam bija piekodinājis.
24 Un Ābrahamam bija deviņdesmit deviņi gadi, kad miesu priekšādas tika apgraizītas.
25 Un Ismaēls, viņa dēls, bija trīspadsmit gadus vecs, kad viņa miesas priekšāda tika apgraizīta.
26 Tanī pašā dienā tika apgraizīti Ābrahāms un viņa dēls Ismaēls. Sarah.
27 Un ikviens viņa namā dzimušais un par naudu pirktais no svešnieku dēliem tika apgraizīts līdz ar viņu.
