Gog as the Instrument of God
1 The Lord spoke to me. 2 “Mortal man,” he said, “denounce Gog, chief ruler of the nations of Meshech and Tubal in the land of Magog. Denounce him 3 and tell him that I, the Sovereign Lord, am his enemy. 4 I will turn him around, put hooks in his jaws, and drag him and all his troops away. His army, with its horses and uniformed riders, is enormous, and every soldier carries a shield and is armed with a sword. 5 Troops from Persia, Ethiopia, and Libya are with him, and all have shields and helmets. 6 All the fighting men of the lands of Gomer and Beth Togarmah in the north are with him, and so are men from many other nations. 7 Tell him to get ready and have all his troops ready at his command. 8 After many years I will order him to invade a country where the people were brought back together from many nations and have lived without fear of war. He will invade the mountains of Israel, which were desolate and deserted so long, but where all the people now live in safety. 9 He and his army and the many nations with him will attack like a storm and cover the land like a cloud.”
10 This is what the Sovereign Lord says to Gog: “When that time comes, you will start thinking up an evil plan. 11 You will decide to invade a helpless country where the people live in peace and security in unwalled towns that have no defenses. 12 You will plunder and loot the people who live in cities that were once in ruins. They have been gathered from the nations, and now they have livestock and property and live at the crossroads of the world. 13 The people of Sheba and Dedan and the merchants from the towns of Spain will ask you, ‘Have you assembled your army and attacked in order to loot and plunder? Do you intend to get silver and gold, livestock and property, and march off with all those spoils?’”
14 So the Sovereign Lord sent me to tell Gog what he was saying to him: “Now while my people Israel live in security, you will set out 15 to come from your place in the far north, leading a large, powerful army of soldiers from many nations, all of them on horseback. 16 You will attack my people Israel like a storm moving across the land. When the time comes, I will send you to invade my land in order to show the nations who I am, to show my holiness by what I do through you. 17 You are the one I was talking about long ago, when I announced through my servants, the prophets of Israel, that in days to come I would bring someone to attack Israel.” The Sovereign Lord has spoken.
God's Punishment of Gog
18 The Sovereign Lord says, “On the day when Gog invades Israel, I will become furious. 19 I declare in the heat of my anger that on that day there will be a severe earthquake in the land of Israel. 20 Every fish and bird, every animal large and small, and every human being on the face of the earth will tremble for fear of me. Mountains will fall, cliffs will crumble, and every wall will collapse. 21 I will terrify Gog with all sorts of calamities. I, the Sovereign Lord, have spoken. His men will turn their swords against one another. 22 I will punish him with disease and bloodshed. Torrents of rain and hail, together with fire and sulfur, will pour down on him and his army and on the many nations that are on his side. 23 In this way I will show all the nations that I am great and that I am holy. They will know then that I am the Lord.”
1 Atkal man garā atskanēja tā Kunga vārds, kas man sacīja:
2 „Cilvēka bērns, griez savu vaigu pret Gogu Magoga zemē, Rošas, Mesechas un Tubalas valdnieku, paslu-dini šādu pravietojumu pret viņu
3 Un saki tam: Tā saka Dievs tas Kungs: Redzi, Es celšos pret tevi, Gog, Rošas, Mesechas un Tubalas valdniek.
4 Es tevi atvilināšu šurp, Es tev likšu dzelžus mutē un tevi izvedīšu cīņā ar visu tavu karaspēku, zirgus un jātniekus, visus pilnā kaujas tērpā, milzīgu pulku, kas visi izrīkoti ar garajiem un īsajiem vairogiem un apbruņoti ar zobeniem.
5 Tur ir persieši, aitiopieši un libieši, visi ar vairogiem un bruņu cepurēm;
6 Kimerieši ar visiem saviem karapulkiem, Togarmas nams no visattālākiem ziemeļu apgabaliem un visi tā kareivji; tiešām, daudzas tautas ir ar tevi.
7 Sataisies un esi gatavs, tu un viss karapulks, kas ir pie tevis, esi tu tiem par vadoni.
8 Pēc ilgāka laika tu saņemsi pavēli; pašu pēdējo laiku un gadu beigās tu pārstaigāsi kādu zemi, kas atkopusies no kara un postījumiem, dodamies pie kādas tautas, kas no dažādu tautu zemēm savākta kopā Israēla kalnos, kuri ilgi gulēja dīkā atmataini un izplicināti; tagad tā ir no dažādu tautu zemēm atvesta atpakaļ, un tās locekļi dzīvo drošībā visi kopā.
9 Tu tuvosies kā negaiss, kā vētras mākonis, kas pārklāj zemi, tu un visi tavi ļaužu bari, kā arī bezgalīgie tautu daudzumi kopā ar tevi.“
10 Tā saka Dievs tas Kungs: Tanī laikā tavā sirdī modīsies dažādas ļaunas domas, un tu izprātosi kādu peļamu pasākumu;
11 Tu domāsi-Es došos uzbrukumā pret ne ar ko nenocietinātu zemi, kurā vienīgi tikai zemnieku sētas, kas dzīvo mierā un drošībā, pret ļaudīm, kas dzīvo bez mūriem, bez aizšaujamiem un bez vārtiem.
12 Pret tiem tu gribi celties, lai bez žēlastības postītu un laupītu, lai paceltu savu roku pret nupat atjaunotām izpostītām vietām un pret tautu, kas sapulcināta, izvācot to no pagānu tautu vidus, kas jau ieguvusi lopus un mantu un dzīvo pašā zemes vidū.
13 Seba un Dedana un to tirgotāji, Taršiša un visi tās plēsīgie un kā lauvas laupīt kārie valdnieki tev sacīs: Vai tu atnāci, lai iegūtu laupījumu, atvedi sev līdīsi savus ļaužu barus, lai izplicinātu zemi, piesavinātos sudrabu un zeltu, lopus un mantu un tad aizietu ar bagātu laupījumu?
14 Tādēļ pasludini, cilvēka bērns, Gogam sekojošus pravietojumus: Tā saka Dievs tas Kungs: Tiešām, tai laikā, kad mana Israēla tauta atkal dzīvo drošībā,
15 Tad tu nāksi no savas dzīves vietas, no galējiem ziemeļiem šurp un daudzas tautas ar tevi, visi stalti sēdēdami zirgos, lieli ļaužu bari un milzīgi liels karaspēks,
16 Un tu virzīsies pret manu Israēla tautu kā negaisa mākonis, lai apklātu zemi. Tas notiks visu dienu galā, ka Es tevi sūtīšu pret manu zemi, lai pagānu tautas mācās Mani pazīt, ja Es viņu acu priekšā Sevi parādītu savā rīcībā pret tevi kā Svēto.
17 Tā saka uz Gogu Dievs tas Kungs: Vai tu neesi tas, uz kuru Es pagājušos laikos aizrādīju ar savu kalpu, Israēla praviešu, muti, kuri tanī laikā gadiem ilgi sludināja, ka Es tevi raidīšu pret viņiem?
18 Tad nu arī notiks tanī dienā, kad Gogs iebruks Israēla zemē,“ tā saka Dievs tas Kungs, —„ka iedegsies Manī manu dusmu kvēle.“
19 Un savu dusmu un savas bar-dzības karstumā Es to saku: „Tanī dienā notiks stipra zemes trīce Israēla zemē.
20 Manā priekšā trīcēs zivis jūrā, putni apakš debess, zvēri laukā un visi tārpi, kas ložņā zemes virsu, un visi cilvēki, kas dzīvo virs zemes. Kalni sabruks, apgāzīsies klintis un mūri.
21 Tad Es visai savai kalnu zemei došu rokā, —saka Dievs tas Kungs, —pret viņu zobenu, tā ka ikviena zobens būs vērsts pret ikviena iebrucēja zobenu.
22 Es sodīšu viņu ar mēri un asins izliešanu, ar lietus gāzēm un ar smagu krusu. Uguns un sērs kritīs uz viņu un viņa kapapulkiem un uz visām tām tautām, kas ir pie viņa.
23 Tā Es parādīšos savā varenībā un svētumā daudzu tautu priekšā, lai tās atzīst, ka Es esmu tas Kungs.“
