Prophecy against False Male Prophets
1 The Lord spoke to me. 2 “Mortal man,” he said, “denounce the prophets of Israel who make up their own prophecies. Tell them to listen to the word of the Lord.”
3 This is what the Sovereign Lord says: “These foolish prophets are doomed! They provide their own inspiration and invent their own visions. 4 People of Israel, your prophets are as useless as foxes living among the ruins of a city. 5 They don't guard the places where the walls have crumbled, nor do they rebuild the walls, and so Israel cannot be defended when war comes on the day of the Lord. 6 Their visions are false, and their predictions are lies. They claim that they are speaking my message, but I have not sent them. Yet they expect their words to come true! 7 I tell them: Those visions you see are false, and the predictions you make are lies. You say that they are my words, but I haven't spoken to you!”
8 So the Sovereign Lord says to them, “Your words are false, and your visions are lies. I am against you. 9 I am about to punish you prophets who have false visions and make misleading predictions. You will not be there when my people gather to make decisions; your names will not be included in the list of the citizens of Israel; you will never return to your land. Then you will know that I am the Sovereign Lord.
10 “The prophets mislead my people by saying that all is well. All is certainly not well! My people have put up a wall of loose stones, and then the prophets have come and covered it with whitewash. 11 Tell the prophets that their wall is going to fall down. I will send a pouring rain. Hailstones will fall on it, and a strong wind will blow against it. 12 The wall will collapse, and everyone will ask you what good the whitewash did.”
13 Now this is what the Sovereign Lord says: “In my anger I will send a strong wind, pouring rain, and hailstones to destroy the wall. 14 I intend to break down the wall they whitewashed, to shatter it, and to leave the foundation stones bare. It will collapse and kill you all. Then everyone will know that I am the Lord.
15 “The wall and those who covered it with whitewash will feel the force of my anger. Then I will tell you that the wall is gone and so are those who whitewashed it— 16 those prophets who assured Jerusalem that all was well, when all was not well!” The Sovereign Lord has spoken.
Prophecy against False Female Prophets
17 The Lord said, “Now, mortal man, look at the women among your people who make up predictions. Denounce them 18 and tell them what the Sovereign Lord is saying to them:
“You women are doomed! You sew magic wristbands for everyone and make magic scarves for everyone to wear on their heads, so that they can have power over other people's lives. You want to possess the power of life and death over my people and to use it for your own benefit. 19 You dishonor me in front of my people in order to get a few handfuls of barley and a few pieces of bread. You kill people who don't deserve to die, and you keep people alive who don't deserve to live. So you tell lies to my people, and they believe you.”
20 Now this is what the Sovereign Lord says: “I hate the wristbands that you use in your attempt to control life and death. I will rip them off your arms and set free the people that you were controlling. 21 I will rip off your scarves and let my people escape from your power once and for all. Then you will know that I am the Lord.
22 “By your lies you discourage good people, whom I do not wish to hurt. You prevent evil people from giving up evil and saving their lives. 23 So now your false visions and misleading predictions are over. I am rescuing my people from your power, so that you will know that I am the Lord.”
1 Un tālāk vēl mani skāra tā Kunga vārds, kas man sacīja:
2 „Cilvēka bērns, sludini pret Israēla praviešiem, saki tiem, kas sludina no savas paša sirds: Klausaities tā Kunga vārdu:
3 Tā saka tas Kungs: Lāsts tiem sirdsapziņu zaudējušiem praviešiem, kas seko savam pašu prātam un paši nav pieredzējuši nevienu gara parādību!
4 Tavi pravieši, Israēl, ir kļuvuši kā lapsas sagrautos mūros.
5 Viņi nav stājušies priekšā plaisājumiem sienās un nav cēluši mūri ap Israēla namu, lai tas varētu pastāvēt cīņā tā Kunga dienā.
6 Viņu pravietojumi bija meli, un viņu zīlējumi viltus, kad tie sacīja: Tā saka tas Kungs, kaut gan tas Kungs viņus nebija sūtījis, bet viņi gaidīja, ka viņu vārdi piepildīsies.
7 Vai jūsu it kā redzētās parādības nebija bijušas tikai māņi, un jūsu pravietojumi meli, kad jūs sarijāt „tā saka tas Kungs“, kaut gan Es neko nebiju teicis?“
8 Tādēļ saka Dievs tas Kungs: „Tāpēc ka jūs runājāt māņus un sludinājāt melus, Es celšos pret jums“ —saka Dievs tas Kungs.
9 Es pacelšu savu roku, un tā kritīs uz tiem praviešiem, kas pravieto māņus un sludina melus. Tiem nebūs būt manas tautas kopībā, tiem nebūs būt ierakstītiem Israēla nama cilts grāmatā un tie neatgriezīsies Israēla zemē, lai jūs kopā atzītu, ka Es esmu Dievs tas Kungs.
10 Tādēļ, jā tādēļ, ka tie maldina manu tautu, runādami par mieru un glābiņu, un tomēr nav ne miera, ne glābiņa, un kad tauta uzceļ sienu, tad tie to tikai apmet un noziež ar kaļķiem.
11 Saki šiem apmetējiem: Tā sabruks! Kad nāks stiprs lietus un Es likšu krist lieliem krusas gabaliem un plosīsies viesulis,
12 Tad siena sabruks, un jums zobgalīgi jautās: „Kur tad nu palika jūsu kaļķu apmetums?“
13 Tādēļ saka Dievs tas Kungs: „Es sūtīšu dusmās viesuli un savā bardzībā stipru lietu un savā dusmu karstumā krusas gabalus, lai tie visu iznīcina.
14 Es saārdīšu sienu, ko jūs apmetāt ar kaļķiem, Es to nogāzīšu pie zemes, ka tās pamati top redzami. Kad tā kritīs, ari jūs aiziesit bojā zem drupām, lai jūs beidzot taču atzītu, ka Es esmu tas Kungs.
15 Kad Es tad būšu izlējis savas dusmas pār to sienu un pār tiem, kas to apmeta ar kaļķiem, tad ļaudis jums saris: Tur nav vairs ne sienas nedz arī to, kas to apmeta ar kaļķiem,
16 Nav vairs Israēla praviešu, kuji sludināja Jeruzalemei nākotni un saska-tīja šai nākotnē miera un glābiņa parādī-bas, kaut arī ne glābiņa, ne miera nebija,“ saka Dievs tas Kungs.
17 „Tu, cilvēka bērns, nostājies ari pret savas tautas meitām, kuras pēc savām iedomām uzstājas kā pravietes; sludini pret tām.
18 Un saki: Tā saka Dievs tas Kungs: Grēks tām sievām, kas šuj burvju apsējus visām roku locītavām un sedziņas katra auguma cilvēka galvai, lai gūstītu dvēseles! Jūs gribat nogalināt dvēseles, kas pieder manai tautai, un dvēseles sev par labu jūs uzturat pie dzīvības.
19 Jūs laupāt Man svētumu manas tautas acīs par kādām saujām miežu un par kādiem kumosiem maizes un nokau-jat dvēseles, kurām nebija mirt, un patu-rat citas dvēseles dzīvas, kurām nebija dzīvot, stāstīdamas melus manai tautai, kas tādus melus labprāt uzklausa.“
20 Tādēļ Dievs tas Kungs saka tā: „Es celšos pret jūsu burvju apsējiem, ar ko jūs gūstat dvēseles kā putnus. Es jums tos izraušu no rokām un tās dvēseles, kuras jūs gribat gūstīt, Es palaidīšu vaļā kā putnus.
21 Un Es saplēsīšu jūsu galvas sedziņas un atsvabināšu savu tautu no jūsu rokām. Tai ilgāk nav jābūt jūsu rokā par laupījumu, un jums būs atzīt, ka Es esmu tas Kungs.
22 Tādēļ ka jūs apbēdinājāt taisno sirdis ar meliem, to taisno, kurus Es negribēju apbēdināt, un tāpēc ka jūs stiprinājāt bezdievju soļus viņu ļaunajos ceļos, tā ka viņi neatgriezās no sava ļaunuma, lai paliktu dzīvi,
23 Tad arī jums nebūs tālāk skatīt viltus parādības un nebūs pravietot. Bet Es izraušu savu tautu no jūsu rokām, un tad jūs arī atzīsit, ka Es esmu tas Kungs.“
