The Second Set of Stone Tablets
(Deuteronomy 10.1-5)1 The Lord said to Moses, “Cut two stone tablets like the first ones, and I will write on them the words that were on the first tablets, which you broke. 2 Get ready tomorrow morning, and come up Mount Sinai to meet me there at the top. 3 No one is to come up with you; no one is to be seen on any part of the mountain; and no sheep or cattle are to graze at the foot of the mountain.” 4 So Moses cut two more stone tablets, and early the next morning he carried them up Mount Sinai, just as the Lord had commanded.
5 The Lord came down in a cloud, stood with him there, and pronounced his holy name, the Lord. 6 The Lord then passed in front of him and called out, “I, the Lord, am a God who is full of compassion and pity, who is not easily angered and who shows great love and faithfulness. 7 I keep my promise for thousands of generations and forgive evil and sin; but I will not fail to punish children and grandchildren to the third and fourth generation for the sins of their parents.”
8 Moses quickly bowed down to the ground and worshiped. 9 He said, “Lord, if you really are pleased with me, I ask you to go with us. These people are stubborn, but forgive our evil and our sin, and accept us as your own people.”
The Covenant Is Renewed
(Exodus 23.14-19Deuteronomy 7.1-5Deuteronomy 16.1-17)10 The Lord said to Moses, “I now make a covenant with the people of Israel. In their presence I will do great things such as have never been done anywhere on earth among any of the nations. All the people will see what great things I, the Lord, can do, because I am going to do an awesome thing for you. 11 Obey the laws that I am giving you today. I will drive out the Amorites, the Canaanites, the Hittites, the Perizzites, the Hivites, and the Jebusites, as you advance. 12 Do not make any treaties with the people of the country into which you are going, because this could be a fatal trap for you. 13 Instead, tear down their altars, destroy their sacred pillars, and cut down their symbols of the goddess Asherah.
14 “Do not worship any other god, because I, the Lord, tolerate no rivals. 15 Do not make any treaties with the people of the country, because when they worship their pagan gods and sacrifice to them, they will invite you to join them, and you will be tempted to eat the food they offer to their gods. 16 Your sons might marry those foreign women, who would lead them to be unfaithful to me and to worship their pagan gods.
17 “Do not make gods of metal and worship them.
18 “Keep the Festival of Unleavened Bread. As I have commanded you, eat unleavened bread for seven days in the month of Abib, because it was in that month that you left Egypt.
19 “Every first-born son and first-born male domestic animal belongs to me, 20 but you are to buy back every first-born donkey by offering a lamb in its place. If you do not buy it back, break its neck. Buy back every first-born son.
“No one is to appear before me without an offering.
21 “You have six days in which to do your work, but do not work on the seventh day, not even during plowing time or harvest.
22 “Keep the Harvest Festival when you begin to harvest the first crop of your wheat, and keep the Festival of Shelters in the autumn when you gather your fruit.
23 “Three times a year all of your men must come to worship me, the Lord, the God of Israel. 24 After I have driven out the nations before you and extended your territory, no one will try to conquer your country during the three festivals.
25 “Do not offer bread made with yeast when you sacrifice an animal to me. Do not keep until the following morning any part of the animal killed at the Passover Festival.
26 “Each year bring to the house of the Lord the first grain that you harvest.
“Do not cook a young sheep or goat in its mother's milk.”
27 The Lord said to Moses, “Write these words down, because it is on the basis of these words that I am making a covenant with you and with Israel.” 28 Moses stayed there with the Lord forty days and nights, eating and drinking nothing. He wrote on the tablets the words of the covenant—the Ten Commandments.
Moses Goes Down from Mount Sinai
29 When Moses went down from Mount Sinai carrying the Ten Commandments, his face was shining because he had been speaking with the Lord; but he did not know it. 30 Aaron and all the people looked at Moses and saw that his face was shining, and they were afraid to go near him. 31 But Moses called them, and Aaron and all the leaders of the community went to him, and Moses spoke with them. 32 After that, all the people of Israel gathered around him, and Moses gave them all the laws that the Lord had given him on Mount Sinai. 33 When Moses had finished speaking with them, he covered his face with a veil. 34 Whenever Moses went into the Tent of the Lord's presence to speak to the Lord, he would take the veil off. When he came out, he would tell the people of Israel everything that he had been commanded to say, 35 and they would see that his face was shining. Then he would put the veil back on until the next time he went to speak with the Lord.
1 Pēc tam tas Kungs sacīja Mozum: „Izkal sev divas akmens plāksnes, tādas kā iepriekšējās, ka Es uz tām varu rakstīt vārdus, kādus Es biju rakstījis uz abām pirmajām akmens plāksnēm, kuras tu sasiti.
2 Un esi gatavs ritā no rīta uzkāpt Sinaja kalnā, un tur tu, kalna virsotnē, nostāsies manā priekšā.
3 Un lai neviens nekāpj augšup kopā ar tevi, un lai neviens nav redzams visā tai kalnājā; arī sīklops vai liellops ne, lai tie netiek izdzīti ganos iepretim šim kalnam.“
4 Un Mozus izkala divas akmens plāksnes, gluži tādas, kādas bija iepriekšējās, un sajozās agri no rīta un kāpa Smaja kalnā, kā tas Kungs viņam to bija pavēlējis; savā rokā viņš nesa abas akmens plāksnes.
5 Tad tas Kungs nolaidās mākonī un nostājās viņa priekšā un nosauca tā Kunga vārdu.
6 Un tas Kungs gāja viņam garām, un Viņš sauca: „Tas Kungs, Kungs, apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā,
7 Kas tūkstošiem saglabā žēlastību, piedod noziegumus, pārkāpumus un grēkus, bet ari neatstāj nevienu nesodītu, piemeklēdams tēvu grēkus pie viņu bērniem līdz trešam un ceturtam augumam.“
8 Bet Mozus steidzīgi palocījās un pazemojās līdz zemei
9 Un sacīja: „Ja es esmu atradis žēlastību tavās acīs, tad, mans Kungs, nāc jel un esi kopā ar mums, kaut gan spītīga ir šī tauta; taču piedod mums mūsu noziegumus un grēkus un dari mūs par savu īpašumu.“
10 Tad Viņš sacīja: „Redzi, Es esmu tas, kas noslēdz derību, un savas tautas priekšā Es darīšu brīnumus, kādi zemes virsū nekur nav rādīti un nevienā tautā nav notikuši, lai visa tauta, kupas vidū tu atrodies, redz tā Kunga darbus, jo visai vareni būs tie darbi, kupus Es tavā vidū darīšu.
11 Ņem to vērā, ko Es tev šodien pavēlu: „Redzi, Es padzīšu amoriešus, kānaāniešus, ferisiešus, hetiešus, chīviešus un jebusiešus tev pa priekšu.
12 Sargies noslēgt derību ar zemes iedzīvotājiem, kupu zemē tu nāc, lai tas tev nebūtu par slazdu, ja tie dzīvo tavā vidū.
13 Izpostiet viņu altāpus un salauziet viņu piemiņas akmeņus, nocērtiet viņu ašēras.
14 Un tev nebūs pielūgt citus dievus, jo tas Kungs ir dedzīgs savu tiesību aizstāvis; tāds ir Viņa vārds.
15 Tāpēc nenoslēdz derību ar tās zemes iedzīvotājiem, kad tie netikli kalpo saviem dieviem un upurē saviem dieviem un aicina tevi, lai arī tu ēstu no viņu upupiem.
16 Ka tu arī neņemtu saviem dēliem sievas no viņu meitām, lai šie tavi dēli netiktu skubināti netikli kalpot viņu dieviem, kupiem viņu meitas nodevušās, līdzi skrienot viņu dieviem.
17 Neizveido sev ar roku darinātus dievekļus.
18 Ievēro neraudzētās maizes svētkus, kā Es tev to esmu pavēlējis: septiņas dienas tev jāēd neraudzētas maizes noteiktā laikā—Abiba mēnesī, jo Abiba mēnesī tu esi iznācis no Ēģiptes.
19 Ikviens, kas pirmais piedzimst, pieder Man; tāpat tavu lopu vidū katrs vīriešu kārtas pirmdzimušais, vai vērsis, vai auns.
20 Bet ēzeļu mātei pirmo reiz atnākušais kumeļš jāizpērk ar avi, bet ja to neizpērk, tad tam jālauž sprands. Ikkatrs pirmdzimušais dēls ir tev jāizpērk. Nenāciet mana vaiga priekšā tukšām rokām.
21 Sešas dienas tev jāstrādā, bet septītajā dienā tev jābūt mierā, arī apamā un pļaujamā laikā tev jāietur miers.
22 Tev ir arī jāievēro nedēļas svētki: kviešu pirmās iepļaujas svētki un savākšanas svētki gadskārtas beigās.
23 Trīs reizes gadā ikvienam vīrietim jārādās Dieva tā Kunga, Israēla Dieva, priekšā.
24 Es izvākšu svešas tautas tev pa priekšu, lai paplašinātu tavas robežas, un nevienam nebūs iekārot tavu zemi, kamēr tu rādies tā Kunga, sava Dieva, priekšā trīs reizes gadā.“
25 Neizlej, nokaujot upuri, asinis pār raudzēto maizi un neglabā līdz rītam Pasā upuri.
26 Pirmajie no tavas zemes augļu pirmās ražas ir jānes tā Kunga, tava Dieva, namā; nevāri āzīti viņa mātes pienā.“
27 Un tas Kungs sacīja Mozum: „Uzraksti šos vārdus, jo pēc šiem vārdiem Es esmu slēdzis derību ar tevi un ar Israēlu.“
28 Un viņš tur uzturējās pie tā Kunga četrdesmit dienas un četrdesmit naktis; maizi viņš neēda un ūdeni nedzēra. Un Viņš uzrakstīja uz akmens plāksnēm derības vārdus, desmit vārdus.
29 Un notika, Mozum nokāpjot no Sinaja kalna, ka divas derības plāksnes bija viņa rokā; un Mozus nezināja, no kalna nokāpjot zemē, ka viņa vaiga āda spīdēja, jo viņš bija runājis ar Dievu.
30 Un Arons un visi Israēla bērni redzēja Mozu, un, redzi, viņa sejas āda spīdēja; un viņi bijās viņam tuvoties.
31 Bet Mozus sauca viņus; tad Arons un visi draudzes vadītāji nāca pie viņa, un Mozus tos uzrunāja.
32 Un pēc tam pienāca visi Israēla bērni pie viņa, un viņš tiem cēla priekšā visu to, ko tas Kungs bija ar viņu runājis Sinaja kalnā.
33 Un kad Mozus beidza ar viņiem sarunāties, tad viņš savu seju aizklāja ar apsegu.
34 Bet kad Mozus gāja tā Kunga vaiga priekšā, lai ar viņu runātu, viņš atkal atsedza seju līdz savai iziešanai. Un tad viņš atkal nāca ārā un stāstīja Israēla bērniem, kas bija tam pavēlēts.
35 Israēla bērni redzēja, ka Mozus sejas āda spīdēja, un Mozus aizplīvurojās līdz tam brīdim, kad tas gāja ar Viņu runāt.
