The Passover
1 The Lord spoke to Moses and Aaron in Egypt: 2 “This month is to be the first month of the year for you. 3 Give these instructions to the whole community of Israel: On the tenth day of this month each man must choose either a lamb or a young goat for his household. 4 If his family is too small to eat a whole animal, he and his next-door neighbor may share an animal, in proportion to the number of people and the amount that each person can eat. 5 You may choose either a sheep or a goat, but it must be a one-year-old male without any defects. 6 Then, on the evening of the fourteenth day of the month, the whole community of Israel will kill the animals. 7 The people are to take some of the blood and put it on the doorposts and above the doors of the houses in which the animals are to be eaten. 8 That night the meat is to be roasted, and eaten with bitter herbs and with bread made without yeast. 9 Do not eat any of it raw or boiled, but eat it roasted whole, including the head, the legs, and the internal organs. 10 You must not leave any of it until morning; if any is left over, it must be burned. 11 You are to eat it quickly, for you are to be dressed for travel, with your sandals on your feet and your walking stick in your hand. It is the Passover Festival to honor me, the Lord.
12 “On that night I will go through the land of Egypt, killing every first-born male, both human and animal, and punishing all the gods of Egypt. I am the Lord. 13 The blood on the doorposts will be a sign to mark the houses in which you live. When I see the blood, I will pass over you and will not harm you when I punish the Egyptians. 14 You must celebrate this day as a religious festival to remind you of what I, the Lord, have done. Celebrate it for all time to come.”
The Festival of Unleavened Bread
15 The Lord said, “For seven days you must not eat any bread made with yeast—eat only unleavened bread. On the first day you are to get rid of all the yeast in your houses, for if anyone during those seven days eats bread made with yeast, he shall no longer be considered one of my people. 16 On the first day and again on the seventh day you are to meet for worship. No work is to be done on those days, but you may prepare food. 17 Keep this festival, because it was on this day that I brought your tribes out of Egypt. For all time to come you must celebrate this day as a festival. 18 From the evening of the fourteenth day of the first month to the evening of the twenty-first day, you must not eat any bread made with yeast. 19-20 For seven days no yeast must be found in your houses, for if anyone, native-born or foreign, eats bread made with yeast, he shall no longer be considered one of my people.”
The First Passover
21 Moses called for all the leaders of Israel and said to them, “Each of you is to choose a lamb or a young goat and kill it, so that your families can celebrate Passover. 22 Take a sprig of hyssop, dip it in the bowl containing the animal's blood, and wipe the blood on the doorposts and the beam above the door of your house. Not one of you is to leave the house until morning. 23 When the Lord goes through Egypt to kill the Egyptians, he will see the blood on the beams and the doorposts and will not let the Angel of Death enter your houses and kill you. 24 You and your children must obey these rules forever. 25 When you enter the land that the Lord has promised to give you, you must perform this ritual. 26 When your children ask you, ‘What does this ritual mean?’ 27 you will answer, ‘It is the sacrifice of Passover to honor the Lord, because he passed over the houses of the Israelites in Egypt. He killed the Egyptians, but spared us.’”
The Israelites knelt down and worshiped. 28 Then they went and did what the Lord had commanded Moses and Aaron.
The Death of the First-Born
29 At midnight the Lord killed all the first-born sons in Egypt, from the king's son, who was heir to the throne, to the son of the prisoner in the dungeon; all the first-born of the animals were also killed. 30 That night, the king, his officials, and all the other Egyptians were awakened. There was loud crying throughout Egypt, because there was not one home in which there was not a dead son. 31 That same night the king sent for Moses and Aaron and said, “Get out, you and your Israelites! Leave my country; go and worship the Lord, as you asked. 32 Take your sheep, goats, and cattle, and leave. Also pray for a blessing on me.”
33 The Egyptians urged the people to hurry and leave the country; they said, “We will all be dead if you don't leave.” 34 So the people filled their baking pans with unleavened dough, wrapped them in clothing, and carried them on their shoulders. 35 The Israelites had done as Moses had said, and had asked the Egyptians for gold and silver jewelry and for clothes. 36 The Lord made the Egyptians respect the people and give them what they asked for. In this way the Israelites carried away the wealth of the Egyptians.
The Israelites Leave Egypt
37 The Israelites set out on foot from Rameses for Sukkoth. There were about 600,000 men, not counting women and children. 38 A large number of other people and many sheep, goats, and cattle also went with them. 39 They baked unleavened bread from the dough that they had brought out of Egypt, for they had been driven out of Egypt so suddenly that they did not have time to get their food ready or to prepare leavened dough.
40 The Israelites had lived in Egypt for 430 years. 41 On the day the 430 years ended, all the tribes of the Lord's people left Egypt. 42 It was a night when the Lord kept watch to bring them out of Egypt; this same night is dedicated to the Lord for all time to come as a night when the Israelites must keep watch.
Regulations about Passover
43 The Lord said to Moses and Aaron, “These are the Passover regulations: No foreigner shall eat the Passover meal, 44 but any slave that you have bought may eat it if you circumcise him first. 45 No temporary resident or hired worker may eat it. 46 The whole meal must be eaten in the house in which it was prepared; it must not be taken outside. And do not break any of the animal's bones. 47 The whole community of Israel must celebrate this festival, 48 but no uncircumcised man may eat it. If a foreigner has settled among you and wants to celebrate Passover to honor the Lord, you must first circumcise all the males of his household. He is then to be treated like a native-born Israelite and may join in the festival. 49 The same regulations apply to native-born Israelites and to foreigners who settle among you.” 50 All the Israelites obeyed and did what the Lord had commanded Moses and Aaron. 51 On that day the Lord brought the Israelite tribes out of Egypt.
1 Tad tas Kungs sacīja Mozum un Aronam Ēģiptes zemē, teikdams:
2 „Šis mēnesis lai ir jums pirmais mēnešu vidū, ar šo mēnesi lai jums iesākas gads.
3 Sakiet visai Israēla draudzei: „Šī mēneša desmitajā dienā lai ikviens nama tēvs paņem pa jēram, uz katru namu vienu jēru.
4 Un ja kādam nama rocība būtu par mazu, lai tiktu pie jēra, tad lai viņš ņem kopā ar savu kaimiņu, kas viņa namam tas tuvākais, pēc viņu dvēseļu skaita; pēc tā, ko viens var apēst, būs skaitīt jērus.
5 Nevainojamu jēru, gadu vecu aunēnu jūs ņemiet, vai no avīm, vai no kazām.
6 Un tos jums būs glabāt līdz mēneša četrpadsmitajai dienai. Tanī ap vakara laiku visai sapulcētai Israēla draudzei tie jānokauj.
7 Tad no šīm asinīm paņemiet un apziediet abus durvju stabus un palodu namiem, kuros jūs to ēdīsit.
8 Un jums būs ēst to gaļu tanī naktī; uz uguns ceptu, ar neraudzētu maizi un rūgtām zālēm jums būs to ēst.
9 Neēdiet to jēlu vai sutinātu ūdenī, bet tikai ugunī ceptu, galvu, lielus un iekšas.
10 Un līdz rītam jūs no tā neatliciniet neko, bet, kas līdz rītam atlicis, to sadedziniet uguni.
11 Un šādā veidā jūs to ēdiet: jūsu gumi lai ir apjozti, un jūsu kājas apautas sandalēm, jūsu ceļa spieķi lai ir jūsu rokās; un ēdiet to ātrā steigā; tas ir tā Kunga Pasā.
12 Šinī naktī Es apstaigāšu Ēģiptes zemi un nonāvēšu ikvienu pirmdzimušo Ēģiptes zemē kā cilvēkiem, tā lopiem, un pār visiem Ēģiptes dieviem Es spriedīšu tiesu, Es, tas Kungs.
13 Un asinis lai ir jūsu zīme tanīs mājās, kurās jūs mītat; kur Es redzēšu asinis, Es gribu jums iet saudzēdams garām, un pār jums nenāks tas sods, kas nomaitā, kad Es sitīšu Ēģiptes zemi.
14 Šī diena lai ir jums par pieminēšanas dienu; to svinēt kā svētkus tam Kungam, tas lai jums ir par mūžīgu likumu uz audžu audzēm.
15 Septiņas dienas ēdiet neraudzētu maizi. Pirmajā dienā izmetiet raugu no saviem namiem, jo ikviens, kas no pirmās līdz septītajai dienai ēd ko raudzētu, tā dvēsele lai tiek izdzēsta no Israēla.
16 Pirmajā dienā sasauciet svētku sapulci, un ari septītajā dienā lai ļums ir svētku sapulce. Nekādi darbi lai šinīs dienās netiek darīti kā vien, kas kairam vajadzīgs, lai paēstu.
17 Un ievērojiet neraudzētās maizes svētkus; jo tanī dienā Es esmu jūsu pulkus izvedis no Ēģiptes zemes. Turiet šo dienu svētu uz audžu audzēm kā mūžīgu nolikumu.
18 Pirmā mēneša četrpadsmitās dienas vakarā jums jāēd neraudzētās maizes līdz divdesmit pirmās dienas vakaram.
19 Septiņas dienas raudzēts iejavs lai nav atrodams jūsu namos, jo ikvienam, kas ēd raudzēto, tā dvēsele lai tiek izdzēsta no Israēla, vai tas būtu svešinieks, vai zemes iedzīvotājs.
20 Neko, kas raudzēts, jūs nedrīkstiat ēst; visās jūsu dzīves vietās ēdiet neraudzēto.“
21 Un Mozus, saaicinājis visus Israēla vecajus, tiem sacīja: „Sagādājiet savai saimei jērus un nokaujiet tos Pasā svētkos.
22 Paņemiet pušķi īzapa un iemērciet to asinīs, kas ir bļodā, un aptraipiet palodu un abus durvju stabus ar asinīm, kas ir bļodā, un neviens neizejiet pa sava nama durvīm līdz rītam.
23 Kad tas Kungs nāks, lai sodītu Ēģipti, un redzēs asinis uz palodām un abiem durvju stabiem, tad tas Kungs ies gafām tām durvīm un neļaus maitātājam ienākt jūsu namos, lai jūs sistu.
24 Un sargājiet šos vārdus par nolikumu sev un saviem bērniem mūžīgi.
25 Un notiks, kad jūs nāksit tanī zemē, ko tas Kungs jums dos, kā Viņš ir solījis, tad turiet svētu šo kalpošanu.
26 Un lai tā būtu, kad jūsu bērni jums prasīs: „Kas jums tā par kalpošanu?“
27 Tad atbildiet: „Tas ir Pasā upuris tam Kungam, kas Israēla bērnus saudzēja Ēģiptē, kad Viņš sodīja Ēģiptes zemi, bet saudzēja mūsu namus.“ Tad tauta noliecās un zemojās Dieva priekšā.
28 Un Israēla bērni aizgāja un darīja tā, kā tas Kungs Mozum un Aronam bija pavēlējis; tā tie darīja.
29 Un notika nakts vidū, ka tas Kungs sita visus Ēģiptes pirmdzimušos, sākot ar faraona, kas sēž uz sava troņa, pirmdzimto, līdz cietumnieka pirmdzimtajam, kas bija cietumā, un visus lopu pirmdzimušos.
30 Un faraons cēlās tanī naktī, viņš un visi viņa kalpi un visi ēģiptieši, un liela brēkšana bija Ēģiptē, jo nebija nama, kur nebūtu mirušo.
31 Un viņš atsauca Mozu un Aronu nakts laikā un sacīja: „Celieties un taisieties prom no manas tautas vidus, ir jūs, ir Israēla ļaudis, ejiet un kalpojiet tam Kungam, kā jūs to gribat.
32 Arī savus sīklopus un savus liellopus ņemiet līdz, kā jūs esat sacījuši, un aiziedami svētījiet arī mani.“
33 Un ēģiptieši uzmācās tautai, to skubinādami, tos izvadīdami ārā no zemes, jo viņi teica: „Mēs visi mirsim.“
34 Un tauta nesa savu maizes mīklu, iekāms tā bija sarūgusi, savas abras ievīstījuši savās virsdrēbēs uz saviem pleciem.
35 Un Israēla bērni darīja, kā Mozus bija sacījis; tie prasīja no ēģiptiešiem sudraba un zelta lietas un drēbes.
36 Tas Kungs noskaņoja ēģiptiešus labvēlīgi, ka tie uzklausīja viņu lūgumu. Tā viņi aplaupīja ēģiptiešus.
37 Un Israēla bērni devās ceļā kājām no Ramzesas uz Sukotu, kādi seši simti tūkstošu vīru bez bērniem.
38 Un ari pūlis svešu gāja ar viņiem; ari sīklopi un liellopi, ļoti prāvs ganāmpulks.
39 Un no iejautās mīklas, ko tie bija paņēmuši līdz no Ēģiptes zemes, viņi cepa plāceņus, jo tā vēl nebija saraudzēta, un tie bēga no Ēģiptes un nevarēja kavēties nedz arī sev sagatavot ceļa maizi.
40 Israēla bērnu uzturēšanās laiks Ēģiptē bija četri simti trīsdesmit gadi.
41 Un pēc četri simt trīsdesmit gadiem vienā dienā visi tā Kunga pulki izgāja no Ēģiptes zemes.
42 Un šī nakts, kad tas Kungs tos izveda, būs Israēla ļaudīm pieminama uz mūžīgiem laikiem.
43 Un tas Kungs sacīja Mozum un Aronam: „Šis ir tas Pasā nolikums. Nevienam sveštautietim to nebūs ēst.
44 Bet ikviens vergs, kas pirkts par naudu, ja vien tas ir apgraizīts, var to ēst.
45 Bet piedzīvotājam un algādzim nav no tā jāēd.
46 Vienā namā tas ir jāēd. No gaļas neko nenesiet ārā un nelauziet kaulus tam Pasā upurim.
47 To lai ievēro visa Israēla draudze.
48 Bet ja kāds svešinieks dzīvo pie tevis un vēlas svētīt tā Kunga Pasā svētkus, tad tam lai visi vīriešu kārtas dzimušie tiek apgraizīti; tad viņš var tuvoties un būt upura dalībnieks, jo viņš uzskatāms kā iedzimtais tanī zemē; bet lai neviens neapgraizītais no tā neēd.
49 Vienāds likums lai ir iedzimtajam un svešiniekam, kas jūsu vidū piemīt.“
50 Un visi Israēla bērni tā darīja, kā tas Kungs to Mozum un Aronam bija pavēlējis; tā viņi to darīja.
51 Un tanī pat dienā tas Kungs izveda Israēla bērnus no Ēģiptes līdz ar viņu pulkiem.
