Concerning Unsolved Murders
1 “Suppose someone is found murdered in a field in the land that the Lord your God is going to give you, and you do not know who killed him. 2 Your leaders and judges are to go out and measure the distance from the place where the body was found to each of the nearby towns. 3 Then the leaders of the town nearest to where the body was found are to select a young cow that has never been used for work. 4 They are to take it down to a spot near a stream that never runs dry and where the ground has never been plowed or planted, and there they are to break its neck. 5 The levitical priests are to go there also, because they are to decide every legal case involving violence. The Lord your God has chosen them to serve him and to pronounce blessings in his name. 6 Then all the leaders from the town nearest the place where the murdered person was found are to wash their hands over the cow 7 and say, ‘We did not murder this one, and we do not know who did it. 8 Lord, forgive your people Israel, whom you rescued from Egypt. Forgive us and do not hold us responsible for the murder of an innocent person.’ 9 And so, by doing what the Lord requires, you will not be held responsible for the murder.
Concerning Women Prisoners of War
10 “When the Lord your God gives you victory in battle and you take prisoners, 11 you may see among them a beautiful woman that you like and want to marry. 12 Take her to your home, where she will shave her head, cut her fingernails, 13 and change her clothes. She is to stay in your home and mourn for her parents for a month; after that, you may marry her. 14 Later, if you no longer want her, you are to let her go free. Since you forced her to have intercourse with you, you cannot treat her as a slave and sell her.
Concerning the First Son's Inheritance
15 “Suppose a man has two wives and they both bear him sons, but the first son is not the child of his favorite wife. 16 When the man decides how he is going to divide his property among his children, he is not to show partiality to the son of his favorite wife by giving him the share that belongs to the first-born son. 17 He is to give a double share of his possessions to his first son, even though he is not the son of his favorite wife. A man must acknowledge his first son and give him the share he is legally entitled to.
Concerning a Disobedient Son
18 “Suppose someone has a son who is stubborn and rebellious, a son who will not obey his parents, even though they punish him. 19 His parents are to take him before the leaders of the town where he lives and make him stand trial. 20 They are to say to them, ‘Our son is stubborn and rebellious and refuses to obey us; he wastes money and is a drunkard.’ 21 Then the men of the city are to stone him to death, and so you will get rid of this evil. Everyone in Israel will hear what has happened and be afraid.
Various Laws
22 “If someone has been put to death for a crime and the body is hung on a post, 23 it is not to remain there overnight. It must be buried the same day, because a dead body hanging on a post brings God's curse on the land. Bury the body, so that you will not defile the land that the Lord your God is giving you.
1 „Kad atrod kādu nosistu tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, lai tu to iemantotu, un tas saļimis tīrumā, bet neviens nezina, kas viņu ir nositis,
2 Tad taviem vecajiem un taviem soģiem ir jāiziet laukā un ir jāizmērī attālums līdz tām ļaužu mītnēm, kas ir nokautā apkaimē.
3 Kura mītne ir nokautam vistuvākā, tās vietas vecaji lai ņem no liellopiem teli, ar ko vēl nav strādāts un kas nav vēl nekādu jūgu vilkusi,
4 Tad šis vietas vecajiem ir jānoved tele lejā pie tekoša strauta, kurā netiek nekas darīts un kura krastā netiek sēts, un tur tad šajā strauta līcī lai tie lauž telei skaustu tā, ka asinis ieplūst strautā.
5 Tad ir jāpieiet priesteriem, Levija cilts dēliem, jo tas Kungs, tavs Dievs, viņus ir izredzējis, lai tie Viņam kalpotu un svētītu tā Kunga vārdā un lai pēc viņu norādījumiem izšķiŗ ikvienu tiesas lietu un izlīdzina ikvienu vainu.
6 Un visiem šīs vietas vecajiem, kas nokautam vistuvāki dzīvo, ir jāmazgā savas rokas pār to teli, kufai ir lauzts skausts pāri strautam,
7 Un viņi lai saka pacilātā balsī: „Mūsu rokas nav izlējušas šīs asinis, un mūsu acis neko no tā nav redzējušas!
8 Piedodi, ak Kungs, savai Israēla tautai, ko Tu esi atpestījis, un nepielīdzini nevainīgi izlietās asinis savai Israēla tautai, kas viņas vidū izlietas!“ Tad viņi būs salīdzināti par šo asins darbu.
9 Tā tu liksi izgaist no sava vidus nevainīgi izlietām asinīm, ja tu to darīsi, kas ir taisnīgi tā Kunga acīs.
10 Kad tu iesi karā pret saviem ienaidniekiem un tas Kungs, Tavs Dievs, viņus nodos tavā rokā, ka tu tos saņemsi gūstā,
11 Un tu ieraudzīsi gūstekņu vidū skaista izskata sievieti, un viņa tev patiks, un tu viņu gribētu ņemt sev par sievu,
12 Tad tev viņa jānoved savā namā, un lai viņa apcērp kailu savu galvu un lai apgriež savus nagus,
13 Un viņa lai novelk savas gūsteknes drēbes no sava auguma un lai sēž tavā namā un apraud savu tēvu un savu māti vienu mēnesi, un pēc tam eji pie viņas un esi viņai par vīru, un viņa lai ir tava sieva.
14 Bet ja notiktu, ka viņa tev nepatīk, tad atlaid viņu, un lai viņa iet pēc pašas vēlēšanās; bet par naudu pārdot tu gan viņu nepārdod nedz pakļauj viņu verdzībā, jo tu tomēr esi dzīvojis ar viņu laulībā.
15 Ja kādam vīram ir divas sievas, viena iemīlēta, bet otra nemīlēta, un ja mīlētā un nemīlētā viņam dzemdētu dēlus, bet pirmdzimtais dēls būtu nemīlētajai,
16 Un ja tad vienā dienā viņam būtu saviem dēliem jādala mantojums, tad viņš nevar padarīt par pirmdzimušo mīlētās dēlu nemīlētās dēla vietā, kas ir īstais pirmdzimušais,
17 Bet viņam ir jāatzīst nemīlētās dēls par pirmdzimto un viņam ir jādod tam divkārtīga tiesa no visas viņam piederīgās mantas, jo tas ir tiešām viņa spēka pirmais, tam pieder pirmdzimušā tiesības.
18 Ja kādam vīram ir spītīgs un nepaklausīgs dēls, kas neklausa ne sava tēva ne savas mātes balsij, un tie viņu ir pārmācījuši, un viņš tomēr tiem neklausa,
19 Tad viņa tēvam un viņa mātei to būs sagrābt un novest pie savas pilsētas vecajiem un tieši pie savas pilsētas vārtiem,
20 Un tie lai saka savas pilsētas vecajiem: „Šis ir mūsu spītīgais un nepa-klausīgais dēls; viņš neklausa mūsu balsij, viņš ir rijējs un dzērājs!“
21 Tad visiem viņa pilsētas iemītniekiem tas ir jānomētā ar akmeņiem, ka viņš mirst. Tā tev jāiznīdē ļaunums no sava vidus, ka viss Israēls to dzird un bīstas.
22 Un ja kāds vīrs ir apgrēkojies, ka viņš ir pelnījis nāvi, un ja to nonāvē un pēc tam pakar pie koka,
23 Tad lai viņa miesas nepaliek pa nakti pie koka, bet aproc tās tanī pašā dienā, jo uz pakārtā ir Dieva lāsts, un tu nedrīksti šo zemi padarīt nešķīstu, kuļu tas Kungs, tavs Dievs, tev dos par īpašumu.“
