Concerning War
1 “When you go out to fight against your enemies and you see chariots and horses and an army that outnumbers yours, do not be afraid of them. The Lord your God, who rescued you from Egypt, will be with you. 2 Before you start fighting, a priest is to come forward and say to the army, 3 ‘Men of Israel, listen! Today you are going into battle. Do not be afraid of your enemies or lose courage or panic. 4 The Lord your God is going with you, and he will give you victory.’
5 “Then the officers will address the men and say, ‘Is there any man here who has just built a house, but has not yet dedicated it? If so, he is to go home. Otherwise, if he is killed in battle, someone else will dedicate his house. 6 Is there any man here who has just planted a vineyard, but has not yet had the chance to harvest its grapes? If so, he is to go home. Otherwise, if he is killed in battle, someone else will enjoy the wine. 7 Is there anyone here who is engaged to be married? If so, he is to go home. Otherwise, if he is killed in battle, someone else will marry the woman he is engaged to.’
8 “The officers will also say to the men, ‘Is there any man here who has lost his nerve and is afraid? If so, he is to go home. Otherwise, he will destroy the morale of the others.’ 9 When the officers have finished speaking to the army, leaders are to be chosen for each unit.
10 “When you go to attack a city, first give its people a chance to surrender. 11 If they open the gates and surrender, they are all to become your slaves and do forced labor for you. 12 But if the people of that city will not surrender, but choose to fight, surround it with your army. 13 Then, when the Lord your God lets you capture the city, kill every man in it. 14 You may, however, take for yourselves the women, the children, the livestock, and everything else in the city. You may use everything that belongs to your enemies. The Lord has given it to you. 15 That is how you are to deal with those cities that are far away from the land you will settle in.
16 “But when you capture cities in the land that the Lord your God is giving you, kill everyone. 17 Completely destroy all the people: the Hittites, the Amorites, the Canaanites, the Perizzites, the Hivites, and the Jebusites, as the Lord ordered you to do. 18 Kill them, so that they will not make you sin against the Lord by teaching you to do all the disgusting things that they do in the worship of their gods.
19 “When you are trying to capture a city, do not cut down its fruit trees, even though the siege lasts a long time. Eat the fruit, but do not destroy the trees; the trees are not your enemies. 20 You may cut down the other trees and use them in the siege mounds until the city is captured.
1 „Kad tu iesi karā pret saviem ienaidniekiem un ieraudzīsi zirgus un kara ratus un ļaužu vairāk nekā tev, tad nebīsties no viņiem, jo tas Kungs, tavs Dievs, ir ar tevi, Viņš, kas tevi ir izvedis no Ēģiptes zemes.
2 Un kad jūs esat pavisam tuvu pienākuši klāt kaujas laukam, tad lai iziet priekšā priesteris un lai runā uz tautu šādus vārdus:
3 „Klausies, Israēl, jūs šodien ejat kayā pret saviem ienaidniekiem. Lai jūsu sirds nepaliek bailīga, nebīstaides un nebaiļojieties un neliecieties iztrūcināties viņu priekšā!
4 Jo tas Kungs, jūsu Dievs, ir tas, kas iet ar jums, lai jūsu labā, jūsu pašu vietā karotu ar jūsu ienaidniekiem un jūs izglābtu!“
5 Pēc tam lai virsnieki saka kareivjiem šādus vārdus: „Vai ir jūsu starpā kāds vīrs, kas ir uzcēlis jaunu namu un nav to iesvētījis? Tas lai iet un atgriežas savā namā, ka viņš karā nemirst un cits viņa vietā to neiesvētītu.
6 Un ja ir kāds vīrs, kas ir dēstījis vīna dārzu, bet nav vēl baudījis tā augļus, tas lai iet un atgriežas savā namā, ka tas karā nemirst un cits nebauda viņa augļus.
7 Un ja ir kāds vīrs, kas saderinājies ar sievu, bet to nav vēl apņēmis, tas lai iet un atgriežas savā namā, ka viņš karā nemirst un cits viņa līgavu neapņem.“
8 Pēc tam lai virsnieki tālāk runā ar karavīriem un lai saka: „Ja ir kāds vīrs, kas bīstas un kuram ir bailīga sirds, tas lai iet un atgriežas savā namā, ka viņš sava brāļa sirdi neiebaidītu kā savu paša sirdi.“
9 Un kad virsnieki būs beiguši runāt, tad karavīru saimes priekšā lai tiek iecelti pulku vadoņi.
10 Un kad tu nonāc pie kādas pil-sētas, lai to ielenktu, tad piedāvā tai miera noteikumus.
11 Un ja tā ir ar mieru pieņemt mieru un tev atvērs vārtus, tad lai visi ļaudis, kas tur atrodas, tev kļūst par klaušu gaitniekiem, un lai viņi tev kalpo.
12 Bet ja tie ar tevi nelīgst mieru, bet taisās ar tevi karot, tad aplenc viņus ar varu.
13 Un kad tas Kungs, tavs Dievs, tos nodos tavā rokā, tad nokauj visus vīriešus, kas tur ir, ar zobena asmeni.
14 Bet sievietes un mazos bērnus un lopus, visu, kas vien ir atrodams pilsētā, to ņem sev kā kara laupījumu un izbaudi visus labumus no šā sava ienaidnieka laupījuma, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev it devis.
15 Tā tev būs rīkoties ar visām pilsētām, kas ir visai tālu no tevis un kuras nav šo tautu pilsētas.
16 Turpretī no šo kaimiņu tautu pilsētām, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos tavās rokas, tev neko nebūs atstāt dzīvu, kam vien ir dzīva dvaša.
17 Bet iznīcības lāsta piepildījumā tev ir jāiznīcina hetieši un amorieši, kānaānieši un ferisieši, hīvieši un jebusieši, kā tas Kungs, tavs Dievs, tev ir pavēlējis.
18 Lai tie jūs neiemācītu atdarināt visas tās negantības, kas tiem piemīt, un ko tie dara, kalpodami saviem dieviem, ka jūs neapgrēkotos pret to Kungu, savu Dievu.
19 Kad tu ilgāku laiku turēsi aplenkumā kādu pilsētu, lai to iekarotu un ieņemtu, tad nenocērt viņas kokus, cirvi pie tiem pielikdams; tu taču vari baudīt no to augļiem, tādēļ necērt tos nost; jo vai tad lauku koki ir cilvēki, ka viņiem tavas rīcības dēļ jānokļūst aplenkuma stāvoklī?
20 Un tikai tos kokus, par kuriem tu zini, ka tie nav ēdamu augļu koki, tu vari nopostīt un nocirst; no tiem tu vari arī celt ielenkuma nocietinājumus pret to pilsētu, kas ir ar tevi sākusi karot, līdz tu būsi to uzvarējis.“
