The One Place for Worship
1 “Here are the laws that you are to obey as long as you live in the land that the Lord, the God of your ancestors, is giving you. Listen to them! 2 In the land that you are taking, destroy all the places where the people worship their gods on high mountains, on hills, and under green trees. 3 Tear down their altars and smash their sacred stone pillars to pieces. Burn their symbols of the goddess Asherah and chop down their idols, so that they will never again be worshiped at those places.
4 “Do not worship the Lord your God in the way that these people worship their gods. 5 Out of the territory of all your tribes the Lord will choose the one place where the people are to come into his presence and worship him. 6 There you are to offer your sacrifices that are to be burned and your other sacrifices, your tithes and your offerings, the gifts that you promise to the Lord, your freewill offerings, and the first-born of your cattle and sheep. 7 There, in the presence of the Lord your God, who has blessed you, you and your families will eat and enjoy the good things that you have worked for.
8 “When that time comes, you must not do as you have been doing. Until now you have all been worshiping as you please, 9 because you have not yet entered the land that the Lord your God is giving you, where you can live in peace. 10 When you cross the Jordan River, the Lord will let you occupy the land and live there. He will keep you safe from all your enemies, and you will live in peace. 11 The Lord will choose a single place where he is to be worshiped, and there you must bring to him everything that I have commanded: your sacrifices that are to be burned and your other sacrifices, your tithes and your offerings, and those special gifts that you have promised to the Lord. 12 Be joyful there in his presence, together with your children, your servants, and the Levites who live in your towns; remember that the Levites will have no land of their own. 13 You are not to offer your sacrifices wherever you choose; 14 you must offer them only in the one place that the Lord will choose in the territory of one of your tribes. Only there are you to offer your sacrifices that are to be burned and do all the other things that I have commanded you.
15 “But you are free to kill and eat your animals wherever you live. You may eat as many as the Lord gives you. All of you, whether ritually clean or unclean, may eat them, just as you would eat the meat of deer or antelope. 16 But you must not eat their blood; you must pour it out on the ground like water. 17 Nothing that you offer to the Lord is to be eaten in the places where you live: neither the tithes of your grain, your wine, or your olive oil, nor the first-born of your cattle and sheep, the gifts that you promise to the Lord, your freewill offerings, or any other offerings. 18 You and your children, together with your servants and the Levites who live in your towns, are to eat these offerings only in the presence of the Lord your God, in the one place of worship chosen by the Lord your God. And you are to be happy there over everything that you have done. 19 Be sure, also, not to neglect the Levites, as long as you live in your land.
20 “When the Lord your God enlarges your territory, as he has promised, you may eat meat whenever you want to. 21 If the one place of worship is too far away, then, whenever you wish, you may kill any of the cattle or sheep that the Lord has given you, and you may eat the meat at home, as I have told you. 22 Anyone, ritually clean or unclean, may eat that meat, just as he would eat the meat of deer or antelope. 23 Only do not eat meat with blood still in it, for the life is in the blood, and you must not eat the life with the meat. 24 Do not use the blood for food; instead, pour it out on the ground like water. 25 If you obey this command, the Lord will be pleased, and all will go well for you and your descendants. 26 Take to the one place of worship your offerings and the gifts that you have promised the Lord. 27 Offer there the sacrifices which are to be completely burned on the Lord's altar. Also offer those sacrifices in which you eat the meat and pour the blood out on the altar. 28 Obey faithfully everything that I have commanded you, and all will go well for you and your descendants forever, because you will be doing what is right and what pleases the Lord your God.
Warning against Idolatry
29 “The Lord your God will destroy the nations as you invade their land, and you will occupy it and settle there. 30 After the Lord destroys those nations, make sure that you don't follow their religious practices, because that would be fatal. Don't try to find out how they worship their gods, so that you can worship in the same way. 31 Do not worship the Lord your God in the way they worship their gods, for in the worship of their gods they do all the disgusting things that the Lord hates. They even sacrifice their children in the fires on their altars.
32 “Do everything that I have commanded you; do not add anything to it or take anything from it.
1 „Šie nu ir tie likumi un tās tiesas, kas jums ir turami un arī izpildāmi zemē, ko tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, ir devis jums īpašumā visām jūsu mūža dienām, kamēr vien jūs dzīvojat zemes virsū.
2 Jums būs bez žēlastības izpostīt visas tās vietas, kur tautas, ko jūs sev pakļausit, ir kalpojušas saviem dieviem uz augstiem kalniem un uz pakalniem un zem katra zaļa koka.
3 Jums jānoārda viņu altāri un jāsalauž elku zīmes, jums jāsadedzina ugunī viņu elku stabi un jāsacērt gabalos viņu elku tēli, un to vārdi kā vietu nosaukumi ir iznīcināmi.
4 Tomēr tam Kungam, savam Dievam jūs tā nekalpojiet,
5 Bet apmeklējiet tikai vienu vietu, ko tas Kungs, jūsu Dievs, izraudzīs vienā no visiem jūsu cilšu novadiem, lai tur ieceltu savu vārdu un lai tas tur mājotu, un uz turieni tad arī ejiet.
6 Un turp tad nonesiet savus dedzināmos upurus, savus kaujamos upurus, savas desmitās tiesas, savu roku cilājamos upurus, savu solījumu īpašos upurus, savus labprātības upurus un savus pirmdzimušo upurus no saviem liellopiem un no saviem sīklopiem.
7 Un tur jums un jūsu cilts piederīgiem tā Kunga, sava Dieva, priekšā būs ēst un priecāties par visu, ko jums jūsu rokas ir sagādājušas un ar ko tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir svētījis.
8 Nedariet jūs tā, kā mēs to šodien darām: ikviens, kā tam šķiet pareizi esam,
9 Jo jūs vēl līdz šim neesat baudījuši atpūtu nedz arī kļuvuši pie īpašuma, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos.
10 Bet kad jūs pārcelsities pāri Jardānai un būsit apmetušies tai zemē, ko tas Kungs, jūsu Dievs, tur savā varā, lai jums to piešķirtu par mantojumu, un kad Viņš jums dos mieru no visiem jūsu ienaidniekiem visapkārt tā, ka jūs dzīvosit drošībā,
11 Tad tas Kungs, jūsu Dievs, izraudzīs vietu, lai tur liktu mājot savam vārdam, tad uz turieni nesiet visu, ko es jums esmu pavēlējis: savus dedzināmos upujrus, savus kaujamos upurus, savas desmitās tiesas, savu roku paceļamos upurus, visus sava īpašā solījuma izredzētos upujus, ko jūs esat tam Kungam solījuši.
12 Un priecājieties tur tā Kunga, sava Dieva, priekšā tiklab jūs paši, kā ari jūsu dēli un jūsu meitas, jūsu kalpi un jūsu kalpones un arī Ievīti, kas mīt jūsu vārtos, jo tiem nav piešķirtas daļas nedz ari mantojuma līdz ar jums.
13 Sargies, ka tu neupurē savus dedzināmos upujrus kaut kujrā vietā, ko tu ieraugi!
14 Bet gan tikai noteiktā vietā, ko tas Kungs pats ir izraudzījis vienā no taviem cilšu novadiem, tev jāupurē savi dedzināmie upujri, un tur tev ari viss jākārto, ko es tev pavēlu.
15 Bet visur, kur tas vien tavai dvēselei labi patīk, tu vari kaut un ēst gaļu visos savos vārtos samērā ar tā Kunga sava Dieva, svētību, kas tev visu to ir piešķīris, šķīstais un nešķīstais lai to ēd, tiklab gaceli, kā arī briedi;
16 Tikai asinis jūs nedrīkstat ēst; tās izlejiet zemē kā ūdeni.
17 Bet savos vārtos tu nedrīksti ēst desmito no savas labības un sava vīna un savas eļļas, nedz arī pirmdzimušos no saviem liellopiem, kā ar! no saviem sīklopiem, tāpat arī neko no saviem visāda veida īpašiem solījuma upuriem, nedz no savām labprātīgi ziedotām upuru dāvanām, nedz no paša rokas paceļamā upura,
18 Jo tas tev ir jāēd tā Kunga, sava Dieva, priekšā tai vietā, ko tas Kungs, tavs Dievs, sev izredzēs, —tev un tavam dēlam, tavai meitai, tavam kalpam un tavai kalponei un arī Ievītiem, kas mīt tavos vārtos; un tad nu priecājies tā Kunga, sava Dieva, priekšā par visu to, ko tu ar darbu esi sev sagādājis.
19 Sargies, ka tu nepameti neievērotu Ievītu visu savu mūža laiku, kamēr tu dzīvo savā zemē!
20 Kad tas Kungs, tavs Dievs, būs paplašinājis tavas robežas, kā Viņš to tev ir paziņojis, un tad tu sacīsi Es ēdīšu gaļu!“ —tāpēc ka tavai dvēselei gribas ēst gaļu, —tad tu arī vari ēst gaļu, cik tik vien tev patīk.
21 Ja nu tā vieta būs tālu nost no tevis, ko tas Kungs, tavs Dievs, būs izredzējis, lai tur liktu mist savam vārdam, tad tu vari kaut no saviem liellopiem un no saviem sīklopiem, ko tas Kungs ir tev devis, kā es esmu tev pavēlējis, un vari ēst savos vārtos, cik vien tavai dvēselei tīk.
22 Bet tikai tā, kā jūs ēdat kalnu kazu un briedi, tā lai to ēd kopā tiklab šķīstais kā nešķīstais.
23 Tikai noturies, ka tu neēd asinis, jo asinis ir dvēsele; un tu nedrīksti ēst dvēseli kopā ar miesu.
24 Tās tev nebūs ēst, bet kā ūdeni izliet zemē.
25 Tu nedrīksti tās baudīt, lai tev un taviem bērniem pēc tevis labi klātos, ja tu darīsi to, kas ir taisns tā Kunga acīs.
26 Bet savas svētās dāvanas, kas tev būtu, un savus īpaša solījuma upujus tev būs ņemt un nonest uz to vietu, ko tas Kungs sev izredzēs,
27 Un arī savus dedzināmos upujus, gaļu un asinis, tev būs priekšā celt uz tā Kunga, sava Dieva, altā ja, un savu kaujamo upuju asinis tev būs slacīt pār tā Kunga, sava Dieva, altāri, bet gaļu—to tu vari ēst.
28 Ņem vērā un klausi visus šos vārdus, ko es tev pavēlu, lai tev un taviem bērniem pēc tevis labi klājas līdz pat mūža galam, ja tu darīsi to, kas ir labs un kas ir taisns tā Kunga, tava Dieva, acīs.
29 Kad tas Kungs, tavs Dievs, būs licis iznīkt tautām, kas tai zemē, uz kurieni tu eji, lai to sev pakļautu, un tu to ari būsi ieguvis īpašumā un būsi tur apmeties uz dzīvi,
30 Tad sargies, ka tu netieci savaldzināts sākt viņiem pakaļdarīt, kaut tie ir nolikti iznīcināšanai, un ka tad tu nevaicā pēc viņu dieviem, sacīdams: „Kā gan šīs tautas ir kalpojušas saviem dieviem? Tāpat arī es gribu tagad darīt!“
31 Nedari tam Kungam, savam Dievam, tā, jo viss tas ir tam Kungam negantība, Viņš to ienīst, ko tie ir saviem dieviem darījuši, jo tie pat savus dēlus un savas meitas ir saviem dieviem par godu ugunī sadedzinājuši!“
