Daniel's Vision of a Ram and a Goat
1 In the third year that Belshazzar was king, I saw a second vision. 2 In the vision I suddenly found myself in the walled city of Susa in the province of Elam. I was standing by the Ulai River, 3 and there beside the river I saw a ram that had two long horns, one of which was longer and newer than the other. 4 I watched the ram butting with his horns to the west, the north, and the south. No animal could stop him or escape his power. He did as he pleased and grew arrogant.
5 While I was wondering what this meant, a goat came rushing out of the west, moving so fast that his feet didn't touch the ground. He had one prominent horn between his eyes. 6 He came toward the ram, which I had seen standing beside the river, and rushed at him with all his force. 7 I watched him attack the ram. He was so angry that he smashed into him and broke the two horns. The ram had no strength to resist. He was thrown to the ground and trampled on, and there was no one who could save him.
8 The goat grew more and more arrogant, but at the height of his power his horn was broken. In its place four prominent horns came up, each pointing in a different direction. 9 Out of one of these four horns grew a little horn, whose power extended toward the south and the east and toward the Promised Land. 10 It grew strong enough to attack the army of heaven, the stars themselves, and it threw some of them to the ground and trampled on them. 11 It even defied the Prince of the heavenly army, stopped the daily sacrifices offered to him, and ruined the Temple. 12 People sinned there instead of offering the proper daily sacrifices, and true religion was thrown to the ground. The horn was successful in everything it did.
13 Then I heard one angel ask another, “How long will these things that were seen in the vision continue? How long will an awful sin replace the daily sacrifices? How long will the army of heaven and the Temple be trampled on?”
14 I heard the other angel answer, “It will continue for 2,300 evenings and mornings, during which sacrifices will not be offered. Then the Temple will be restored.”
The Angel Gabriel Explains the Vision
15 I was trying to understand what the vision meant, when suddenly someone was standing in front of me. 16 I heard a voice call out over the Ulai River, “Gabriel, explain to him the meaning of what he saw.” 17 Gabriel came and stood beside me, and I was so terrified that I fell to the ground.
He said to me, “Mortal man, understand the meaning. The vision has to do with the end of the world.” 18 While he was talking, I fell to the ground unconscious. But he took hold of me, raised me to my feet, 19 and said, “I am showing you what the result of God's anger will be. The vision refers to the time of the end.
20 “The ram you saw that had two horns represents the kingdoms of Media and Persia. 21 The goat represents the kingdom of Greece, and the prominent horn between his eyes is the first king. 22 The four horns that came up when the first horn was broken represent the four kingdoms into which that nation will be divided and which will not be as strong as the first kingdom.
23 “When the end of those kingdoms is near and they have become so wicked that they must be punished, there will be a stubborn, vicious, and deceitful king. 24 He will grow strong—but not by his own power. He will cause terrible destruction and be successful in everything he does. He will bring destruction on powerful men and on God's own people. 25 Because he is cunning, he will succeed in his deceitful ways. He will be proud of himself and destroy many people without warning. He will even defy the greatest King of all, but he will be destroyed without the use of any human power. 26 This vision about the evening and morning sacrifices which has been explained to you will come true. But keep it secret now, because it will be a long time before it does come true.”
27 I was depressed and ill for several days. Then I got up and went back to the work that the king had assigned to me, but I was puzzled by the vision and could not understand it.
1 Ķēniņa Belsacara trešajā valdīšanas gadā man, Daniēlam, bija parādība garā, kas atgādināja manu agrāko pirmo redzējumu.
2 Man šķita, ka es parādības laikā biju Sūsu pilī, kas atrodas Ēlāmas valstī, un es redzēju sevi šai skatījumā, ka es biju pie Ulajas upes.
3 Kad es pacēlu savas acis un apskatījos visapkārt, es redzēju vienu aunu, kas stāvēja pie upes; tam bija divi stalti ragi; abi bija visai gari, bet viens gaj-āks par otru, garākais bija izaudzis beidzamais.
4 Es redzēju tad, kā auns ar saviem ragiem badījis pret vakariem, pret ziemeļiem un pret dienvidiem; un neviens zvērs nevarēja viņa priekšā pastāvēt, un neviens nevarēja izglābties no viņa varas. Viņš darīja, ko gribēdams, un kļuva arvien stiprāks.
5 Aunu vēl uzmanīgi novērodams, es jau ievēroju no rietumiem nākam āzi un ejam pāri visai zemei, nemaz nepieskaroties ar kājām zemes virsai. Azim bija uz pieres visai stalts rags.
6 Kad tas pienāca pie auna ar tā diviem ragiem, kūpi es redzēju stāvam pie upes, tas drāzās dusmu pilns aunam virsū ar visu savu spēku.
7 Un es redzēju, kā tas pievirzījās aunam un dusmās viņam uzbruka, to badīja un tam nolauza abus tā ragus. Aunam nebija spēka tam pretoties; tāpēc āzis nogāza to pie zemes un samina ar kājām, un nebija neviena, kas izglābtu aunu no viņa varas.
8 Tad āzis kļuva pārmērīgi liels, bet kad tas bija visstiprāks savā spēkā, tam nolūza viņa lielais rags, un tā vietā uzauga citi četri visai skaisti un ievērības cienīgi ragi virzienā uz visām četrām debess pusēm.
9 No viena no tiem izcēlās mazs radziņš, bet tas kļuva pārmērīgi liels virzienā uz dienvidiem, uz rītiem un uz viskošākās zemes pusi.
10 Tas izauga pat līdz debesu kara puikam un norāva kādus no šā pulka un no zvaigznēm zemē un samina tos.
11 Tas pacēlās savā pārmērīgā pašiedomībā pat līdz šā pulka vadonim, tā ka tas pēdējam atņēma dienišķo upuri, izpostīja un lika negodā viņa svētuma mitekli.
12 Arī debesu kara pulks tika aizdots projām līdz ar dienišķo upuri apgrēcības dēļ; dienišķā upura vietā tika nests īpašs bezdievības upuris, un rags nogāza patiesību—īstā Dieva godināšanu—pie zemes, un viss, ko viņš darīja, tas tam izdevās labi.
13 Tad es dzirdēju kādu svēto runājam, un kāds cits svētais jautāja tam, kas runāja: „Cik ilgu laiku pastāvēs šī parādība, ka atcelts dienišķais upuris, ka ievesta postīgā bezdievība, ka svētnīca atdota izmīdīšanai un tās pilnīgai likšanai novārtā, tāpat kā iznīcināts debesu kara pulks?“
14 Tas atbildēja viņam: „Līdz divi tūkstoši trīs simts vakariem un rītiem, tad svētnīca tiks atkal par taisnu atzīta un atgūs atkal savas tiesības.“
15 Kad es, Daniēls, redzēju šo parādību un lūkoju to saprast, es ieraudzīju kādu savā priekšā stāvam, kuram bija vīra izskats.
16 Tad es dzirdēju pār Ulajas upes klajumu cilvēka balsi saucam: „Gabriēl, izskaidro tam šo parādību!“
17 Un viņš nāca pie manis, kur es stāvēju. Kad viņš man tuvojās, es izbijos un nokritu uz sava vaiga; tad viņš teica man: „Ņem vērā, cilvēka bērns! Jo šī parādība attiecas uz laiku beigām.“
18 Kad viņš runāja ar mani, es zaudēju samaņu un nokritu pie zemes uz sava vaiga. Bet viņš saņēma mani un nostatīja mani uz kājām vecajā vietā.
19 Tad viņš man sacīja: „Redzi, es tev paziņošu, kas notiks beidzamajā dusmības laikā, jo šī parādība attiecas uz Dieva paša nolikto pēdējo laiku.
20 Auns ar diviem ragiem ir mēdiešu un persiešu ķēniņi,
21 Bet sprogainais āzis ir grieķu ķēniņš. Lielais rags uz viņa pieres ir pirmais ķēniņš.
22 Kad tas nolūza, tad nāca tā vietā četri citi ragi. Tas nozīmē: četras valstis izveidosies no viņa tautas, bet ne ar tādu varu un spēku, kāds viņam bija.
23 Šo valstu pastāvēšanas pēdējā laikā, kad bezdievji un elku dievu pielūdzēji vairosies, celsies ķēniņš ar bargu skatu un viltīgs savos nolūkos un paņēmienos.
24 Viņam būs liela vara, bet ne viņa paša varas dēļ; viņš nodarīs ārkārtīgi daudz ļaunuma, un viņa pasākumi vainagosies ar sekmēm; viņš gāzīs postā un apdraudēs ar bojā eju varenos un arī svēto tautu.
25 Viņa gudrības dēļ viltība un krāpšana, kuru viņš izmanto savos paņēmienos, tam izdosies; viņš paliks augstprātīgs un pavisam negaidīti dau-dzus galīgi pazudinās. Bet kad viņš sacelsies pret Valdnieku, kas ir visu valdnieku Valdnieks, tad tas to satrieks bez cilvēku roku palīdzības.
26 Parādība par vakariem un rītiem, kas tev zināma darīta, ir uzticības cienīga; paglabā to jo cieši slepenībā, jo līdz tam ir vēl ilgs laiks.“
27 Tad mani, Daniēlu, pārņēma nogurums, un es biju vairākas dienas slims. Bet tad es atkal cēlos, un, kaut es ari veicu savus pienākumus ķēniņa uzdevumā, tomēr parādība mani ārkārtīgi uztrauca, jo es taču nevarēju to pilnīgi izprast.
