The Lord's Judgments
1 I saw the Lord standing by the altar. He gave the command: “Strike the tops of the Temple columns so hard that the foundation will shake. Break them off and let them fall on the heads of the people. I will kill the rest of the people in war. No one will get away; not one will escape. 2 Even if they dig their way down to the world of the dead, I will catch them. Even if they climb up to heaven, I will bring them down. 3 If they hide on the top of Mount Carmel, I will search for them and catch them. If they hide from me at the bottom of the sea, I will command the sea monster to bite them. 4 If they are taken away into captivity by their enemies, I will order them to be put to death. I am determined to destroy them, not to help them.”
5 The Sovereign Lord Almighty touches the earth,
and it quakes;
all who live there mourn.
The whole world rises and falls like the Nile River.
6 The Lord builds his home in the heavens,
and over the earth he puts the dome of the sky.
He calls for the waters of the sea
and pours them out on the earth.
His name is the Lord!
7 The Lord says, “People of Israel, I think as much of the people of Ethiopia as I do of you. I brought the Philistines from Crete and the Syrians from Kir, just as I brought you from Egypt. 8 I, the Sovereign Lord, am watching this sinful kingdom of Israel, and I will destroy it from the face of the earth. But I will not destroy all the descendants of Jacob.
9 “I will give the command and shake the people of Israel like grain in a sieve. I will shake them among the nations to remove all who are worthless. 10 The sinners among my people will be killed in war—all those who say, ‘God will not let any harm come near us.’”
The Future Restoration of Israel
11 The Lord says, “A day is coming when I will restore the kingdom of David, which is like a house fallen into ruins. I will repair its walls and restore it. I will rebuild it and make it as it was long ago. 12 And so the people of Israel will conquer what is left of the land of Edom and all the nations that were once mine,” says the Lord, who will cause this to happen.
13 “The days are coming,” says the Lord,
“when grain will grow faster than it can be harvested,
and grapes will grow faster than the wine can be made.
The mountains will drip with sweet wine,
and the hills will flow with it.
14 I will bring my people back to their land.
They will rebuild their ruined cities and live there;
they will plant vineyards and drink the wine;
they will plant gardens and eat what they grow.
15 I will plant my people on the land I gave them,
and they will not be pulled up again.”
The Lord your God has spoken.
1 Un es redzēju to Kungu stāvam pār altāri, un Viņš sacīja: „Dodi triecienu savienojuma spraislim virs ieejas vārtiem, lai stabu balsti satricinās, mūri sagāžas un to drupas lai krīt viņiem visiem uz galvas! Kas no viņiem paliks pāri, tos Es nokaušu ar zobenu; nevienam bēdzējam no viņiem nebūs izbēgt, neviens izbēgušais neizglābsies!
2 Un ja ari viņi izlauztos cauri līdz pazemei, tad mana roka tomēr viņus no turienes izvilks, un ja viņi paceltos pret debesīm, tad Es viņus tomēr nogrūdīšu zemē.
3 Un ja tie noslēptos Karmela kalna virsotnē, Es viņus tomēr tur sameklēšu un nodabūšu zemē, un ja viņi manu acu priekšā paglābtos jūras dibenā, Es pavēlēšu jūras čūskai, lai tā viņus turpat sadzeļ;
4 Un ja viņi sagūstīti soļotu savu ienaidnieku priekšā, tad Es tomēr pavēlēšu zobenam, lai tas viņus turpat nobeidz, jo Es vērsīšu savus skatus uz viņiem, —viņiem par nelaimi un ne par labu!“
5 Un tāds ir Viņš, tas Kungs Dievs Cebaots, —jo kad Viņš aizkar zemi, tad tā izkūst, un visi tās iedzīvotāji noskumst kā sērās; zemes virsa tad saceļas tik augstu kā Nīla uzplūdos un atkal nokrītas tik zemu kā šī Ēģiptes straume.
6 Viņš ir tas, kas savu plašo un mūžīgo mājokli uzcēlis debesīs un savu pagaidu mītni nostiprinājis zemes virsū; Viņš pavēl pār ūdeņiem jūrā un liek tiem izlieties pār visu zemi, —Viņa vārds ir tas Kungs.
7 „Vai jūs, Israēla bērni, Man neesat gluži kā kušītu dēli?“ —saka tas Kungs. „Vai Es neesmu izvedis Israēlu no Ēģiptes zemes, filistiešus no Kaftoras, aramiešus un siriešus no Kiras?
8 Redzi, tā Kunga acis noraugās uz grēcīgo ķēņiņvalsti, lai Es to noslaucītu no zemes virsus; taču Jēkaba namu Es pilnīgi gan neizdeldēšu,“ —saka tas Kungs.
9 „Jo, raugi, Es pavēlēšu sijāt Israēla namu pagānu tautu starpā tā, kā sietā sijā labības graudus, un neviens grauds nenokrīt zemē.
10 Visiem grēciniekiem manā tautā būs mirt no zobena, it īpaši tiem, kas saka: Ļaunums nepienāks mums tik tuvu, tas mūs neskars, un nekādā ziņā tas mūs nepārsteigs!
11 Tai pašā laikā Es sabrukušo Dāvida mītni uzcelšu no jauna, Es aizsegšu ar pinumiem tajā radušos caurumus un plaisas, atjaunošu to, kas būs tai nolūzis, un beigās izveidošu to no jauna pilnīgi tādu, kāda tā kādreiz ir bijusi senajās dienās,
12 Tā, lai viņi iegūtu sev par īpašumu visus pāri palikušos Ēdomas ļaudis un visas tautas, kuņa starpā daudzināts mans vārds!“ —saka tas Kungs, kas to visu dara.
13 „Raugi, nāks dienas,“ —saka tas Kungs, —„kad vienā laikā varēs kārtot zemi sējai un pļaut, varēs spiest vīnogas un sēt, kad visi kalni pilēs no salda vīna, visi pakalni būs auglīgi un tos klās augļu pārpilnība.
14 Tad Es atsaukšu atpakaļ savu Israēla tautu no trimdas, un viņi uzcels izpostītās pilsētas un tās ari apdzīvos, viņi dēstīs vīna dārzus un dzers no tiem vīnu, viņi ierīkos augļu dārzus un baudīs to augļus.
15 Es viņus iedēstīšu stipri viņu pašu zemē, ka tos vairs nekad neizrautu no viņu zemes, ko Es viņiem esmu devis!“ —saka tas Kungs, tavs Dievs.
