The King Asks Isaiah's Advice
(Isaiah 37.1-7)1 As soon as King Hezekiah heard their report, he tore his clothes in grief, put on sackcloth, and went to the Temple of the Lord. 2 He sent Eliakim, the official in charge of the palace, Shebna, the court secretary, and the senior priests to the prophet Isaiah son of Amoz. They also were wearing sackcloth. 3 This is the message which he told them to give Isaiah: “Today is a day of suffering; we are being punished and are in disgrace. We are like a woman who is ready to give birth, but is too weak to do it. 4 The Assyrian emperor has sent his chief official to insult the living God. May the Lord your God hear these insults and punish those who spoke them. So pray to God for those of our people who survive.”
5 When Isaiah received King Hezekiah's message, 6 he sent back this answer: “The Lord tells you not to let the Assyrians frighten you with their claims that he cannot save you. 7 The Lord will cause the emperor to hear a rumor that will make him go back to his own country, and the Lord will have him killed there.”
The Assyrians Send Another Threat
(Isaiah 37.8-20)8 The Assyrian official learned that the emperor had left Lachish and was fighting against the nearby city of Libnah; so he went there to consult him. 9 Word reached the Assyrians that the Egyptian army, led by King Tirhakah of Ethiopia, was coming to attack them. When the emperor heard this, he sent a letter to King Hezekiah of Judah 10 to tell him, “The god you are trusting in has told you that you will not fall into my hands, but don't let that deceive you. 11 You have heard what an Assyrian emperor does to any country he decides to destroy. Do you think that you can escape? 12 My ancestors destroyed the cities of Gozan, Haran, and Rezeph, and killed the people of Betheden who lived in Telassar, and none of their gods could save them. 13 Where are the kings of the cities of Hamath, Arpad, Sepharvaim, Hena, and Ivvah?”
14 King Hezekiah took the letter from the messengers and read it. Then he went to the Temple, placed the letter there in the presence of the Lord, 15 and prayed, “O Lord, the God of Israel, seated on your throne above the winged creatures, you alone are God, ruling all the kingdoms of the world. You created the earth and the sky. 16 Now, Lord, look at what is happening to us. Listen to all the things that Sennacherib is saying to insult you, the living God. 17 We all know, Lord, that the emperors of Assyria have destroyed many nations, made their lands desolate, 18 and burned up their gods—which were no gods at all, only images of wood and stone made by human hands. 19 Now, Lord our God, rescue us from the Assyrians, so that all the nations of the world will know that only you, O Lord, are God.”
Isaiah's Message to the King
(Isaiah 37.21-38)20 Then Isaiah sent a message telling King Hezekiah that in answer to the king's prayer 21 the Lord had said, “The city of Jerusalem laughs at you, Sennacherib, and makes fun of you. 22 Whom do you think you have been insulting and ridiculing? You have been disrespectful to me, the holy God of Israel. 23 You sent your messengers to boast to me that with all your chariots you had conquered the highest mountains of Lebanon. You boasted that there you cut down the tallest cedars and the finest cypress trees and that you reached the deepest parts of the forests. 24 You boasted that you dug wells and drank water in foreign lands and that the feet of your soldiers tramped the Nile River dry.
25 “Have you never heard that I planned all this long ago? And now I have carried it out. I gave you the power to turn fortified cities into piles of rubble. 26 The people who lived there were powerless; they were frightened and stunned. They were like grass in a field or weeds growing on a roof when the hot east wind blasts them.
27 “But I know everything about you, what you do and where you go. I know how you rage against me. 28 I have received the report of that rage and that pride of yours, and now I will put a hook through your nose and a bit in your mouth, and take you back by the same road you came.”
29 Then Isaiah said to King Hezekiah, “Here is a sign of what will happen. This year and next you will have only wild grain to eat, but the following year you will be able to plant your grain and harvest it, and plant vines and eat grapes. 30 Those in Judah who survive will flourish like plants that send roots deep into the ground and produce fruit. 31 There will be people in Jerusalem and on Mount Zion who will survive, because the Lord is determined to make this happen.
32 “And this is what the Lord has said about the Assyrian emperor: ‘He will not enter this city or shoot a single arrow against it. No soldiers with shields will come near the city, and no siege mounds will be built around it. 33 He will go back by the same road he came, without entering this city. I, the Lord, have spoken. 34 I will defend this city and protect it, for the sake of my own honor and because of the promise I made to my servant David.’”
35 That night an angel of the Lord went to the Assyrian camp and killed 185,000 soldiers. At dawn the next day there they lay, all dead! 36 Then the Assyrian emperor Sennacherib withdrew and returned to Nineveh. 37 One day, when he was worshiping in the temple of his god Nisroch, two of his sons, Adrammelech and Sharezer, killed him with their swords and then escaped to the land of Ararat. Another of his sons, Esarhaddon, succeeded him as emperor.
1 Kad ķēniņš Hiskija dzirdēja šo vēsti, tad viņš saplēsa savas drēbes un apvilka maisu un devās uz tā Kunga namu.
2 Un viņš tūdaļ nosūtīja nama pārraugu Ēljakimu un valsts rakstvedi Šebnu un vecākos priesterus, ietērpušos maisos, pie pravieša Jesajas, Amoca dēla.
3 Un tie viņam sacīja: „Tā Hiskija liek tev sacīt: Šī diena ir bēdu, soda un nievājuma diena, jo auglis ir nonācis līdz dzimšanai, bet nav spēka dzemdēt.
4 Bet varbūt, ka tas Kungs, tavs Dievs, būs dzirdējis visus Rab-Šaka vārdus, ko viņa kungs, Asirijas ķēniņš, ir sūtījis, lai tas zaimotu dzīvo Dievu, un sauks to pie atbildības šo vārdu dēl, kurus Viņš pats, tas Kungs, tavs Dievs, ir dzirdējis. Tādēļ celies un aizlūdz par atlikušiem, kas vēl palikuši!“
5 Kad nu ķēniņa Hiskijas kalpi nonāca pie Jesajas,
6 Tad Jesaja tiem sacīja: „Nonesiet savam kungam šādu atbildi: Tā saka tas Kungs: Nebīsties no tiem vārdiem, kurus tu esi dzirdējis, ar ko Asirijas ķēniņa kalpi Mani ir zaimojuši!
7 Redzi, Es tam došu tādu garu, ka tas dzirdēs baumas un atgriezīsies at-pakaļ savā zemē, un Es likšu viņam krist no zobena pašam savā zemē!“
8 Kad nu Rab-Šaks atgriezās atpakaļ, tad viņš atrada Asirijas ķēniņu karojam pret Libnu, jo ķēniņš bija dzirdējis, ka tas no Lachišas savas teltis aizcēlis projām.
9 Un kad viņš par Kušas ķēniņu Tirhaku bija saņēmis ziņu: Redzi, viņš ir izgājis, lai karotu ar tevi, tad viņš sūtīja vēl reiz vēstnešus pie Hiskijas un lika sacīt:
10 Nonesiet Jūdas ķēniņam Hiskijam šādu vēstījumu: „Lai tevi tikai nepieviļ tavs Dievs, uz kuru tu tik stipri paļaujies, sacīdams: Jeruzāleme netiks nodota Asirijas ķēniņa rokā!
11 Tu taču pats esi dzirdējis, ko Asirijas ķēniņi ir darījuši visām citām zemēm, tās pilnīgi izpostīdami, un tu vēl domā, ka tu tiksi izglābts?
12 Vai tad tos izglāba pagānu tautu dievi, kupus mani tēvi ir iznīcinājuši: Gozanu, Haranu, Recefu un Ēdenes pēcnācējus, kuri bija Tel-Asarā?
13 Kur ir Hamatas ķēniņš, un kur ir Arpadas ķēniņš, un kur ir Lairas un Sefarvajimas ķēniņš, kur ir palicis Henas un Ivas ķēniņš?“
14 Kad nu ķēniņš Hiskija bija saņēmis rakstus no vēstnešu rokas un tos izlasījis, tad tas devās augšā uz tā Kunga namu, un tur Hiskija tos izplēta tā Kunga priekšā.
15 Tad Hiskija lūdzās tā Kunga priekšā, sacīdams: „Kungs, Israēla Dievs, Tu, kas sēdi pār ķerubiem! Tu vienīgi esi Dievs pār visām ķēniņu valstīm pasaulē; Tu esi radījis debesis un zemi!
16 Pievērs, ak Kungs, savu ausi un klausi! Atver savas acis, ak Kungs, un redzi! Jā, un ņem vērā tos vārdus, kupus Sanheribs ir rakstā lietojis, lai zaimotu dzīvo Dievu!
17 Patiesi, ak Kungs, Asirijas ķēniņi ir izpostījuši tautas un viņu zemes,
18 Un viņu dievus metuši ugunīs, jo tie nebija dievi, bet tie bija cilvēku roku darbs, koks un akmens, tādēļ arī tie tos ir iznīcinājuši.
19 Bet nu tagad, Kungs, mūsu Dievs, lūdzams, izpestī mūs no viņa rokas, lai visas pasaules ķēniņu valstis atzīst, ka Tu, ak Kungs, esi vienīgi Dievs!“
20 Tad Jesaja, Amoca dēls, sūtīja vēsti Hiskijam un lika tam sacīt: „Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: Kas zīmējas uz lūgumu, ar kādu tu esi grie-zies pie Manis, zīmējoties uz Asirijas ķēniņu Sanheribu, tad to Es esmu dzirdējis!
21 Šis ir tas vārds, ko tas Kungs, mūsu Dievs par viņu ir sarijis: Tevi nievā, tevi apsmej jaunava, Ciānas meita, un aiz tavas muguras krata savu galvu Jeruzālemes meita!
22 Ko tu esi apsmējis, un ko tu esi niecinājis, un pret ko tu esi tik augstu pacēlis savu balsi un augstprātīgi vērsis savus skatus? —Pret Israēla Svēto!
23 Ar savu vēstnešu muti tu esi to Kungu apmēdījis un esi sacījis: Ar saviem kapa ratu pulkiem es esmu pacēlies kalnu augstienēs, līdz Libanona augstākai virsotnei un es izcērtu viņas visaugstākos ciedru kokus un visizlasī-tākās cipreses, un es esmu nonācis līdz pašam galam, līdz tā meža vainagam.
24 Es uzroku un dzeru svešu zemju ūdeņus, un ar savām kāju pēdām es lieku izsīkt visām Ēģiptes Nīlas attekām!
25 Vai tu neesi dzirdējis? Sen Es to esmu nolēmis darīt kopš tālās pagātnes laikiem, jau senos laikos Es esmu to izdomājis, ko Es esmu tagad izvedis, ka tu vari likt, lai stipri nocietinātas pilsētas kļūst par akmeņu kaudzēm.
26 Tāpēc viņu iedzīvotājiem nebija nekādas varas, tie iztrūcinājās un palika kaunā, tie kļuva kā tīruma zelmenis, kā zaļojošs maurs, kā zāle uz jumta, un kā rūsaina labība, pirms tā nāk stiebros.
27 Un Es pazīstu ir tavu apmešanos, ir iziešanu ārā, ir tavu pārnākšanu, un tavu trakošanu pret Mani.
28 Tavas trakošanas dēļ pret Mani un tava lepnuma dēļ, kā tas ir nācis manās ausīs, jā, tādēļ Es likšu savu kāsi tavās nāsīs un savus laužņus tavā mutē, un Es tev likšu atgriezties atpakaļ pa to pašu ceļu, pa kupi tu esi atnācis!
29 Un tas lai būtu tev, Hiskija, par zīmi: Šinī gadā ēdīs papuvē augušu un nākamajā atzāles; tikai trešajā gadā sējiet un pļaujiet un apstādiet vīna kalnus un ēdiet tā augļus.
30 Un tad dzīvs palikušais atlikums no Jūdas nama izdos sakni kā atzaru, kas iesprausts zemē, un augļi tam aizmetīsies galotnē,
31 Jo no Jeruzālemes izies atlikušie un no Ciānas kalna izglābušies; to darīs tā Kunga Cebaota degsme!
32 Tāpēc tā saka tas Kimgs, attiecoties uz Asirijas ķēniņu: Viņš neienāks šinī pilsētā, un viņš neiešaus tur nevienu bultu, un viņš tai netuvosies ar lielo vairogu, un viņš neapmetīs ap to valni!
33 Pa to pašu ceļu, pa kuŗu viņš atnāca, pa to viņam būs atkal atgriezties atpakaļ, bet šinī pilsētā viņš neienāks! Tāds ir tā Kunga lēmums. —
34 Jo Es aizstāvēšu šo pilsētu, lai to izglābtu, Sevis labad, un sava kalpa Dāvida labad!“
35 Un tanī pašā naktī izgāja tā Kunga eņģelis un nogalināja asiriešu nometnē simtu astoņdesmit piecus tūk-stošus vīrus; un kad ļaudis no rīta agri cēlās, tad redzi, tur visus tos atrada mirušus, viss bija pilns ar miroņiem.
36 Tad Sanheribs, Asirijas ķēniņš, izvilka savu telšu mietus un aizgāja, un griezās atpakaļ uz savām mājām, un apmetās Ninivē.
37 Bet kad viņš tur kādreiz bija Nisrocha, sava dieva, svētnīcā, lai to pie-lūgtu, tad notika, ka viņa dēli Adramelechs un Sarecers viņam uzbruka un viņu nogalināja ar zobenu; viņi aizbēga pēc tam uz Ararata zemi, un viņa dēls Esarhadons kļuva ķēniņš viņa vietā.
