King Ahaz of Judah
(2 Chronicles 28.1-27)1 In the seventeenth year of the reign of Pekah son of Remaliah as king of Israel, Ahaz son of Jotham became king of Judah 2 at the age of twenty, and he ruled in Jerusalem for sixteen years. He did not follow the good example of his ancestor King David; instead, he did what was not pleasing to the Lord his God 3 and followed the example of the kings of Israel. He even sacrificed his own son as a burnt offering to idols, imitating the disgusting practice of the people whom the Lord had driven out of the land as the Israelites advanced. 4 At the pagan places of worship, on the hills, and under every shady tree, Ahaz offered sacrifices and burned incense.
5 King Rezin of Syria and King Pekah of Israel attacked Jerusalem and besieged it, but could not defeat Ahaz. ( 6 At the same time the king of Edom regained control of the city of Elath and drove out the Judeans who lived there. The Edomites settled in Elath and still live there.) 7 Ahaz sent men to Tiglath Pileser, the emperor of Assyria, with this message: “I am your devoted servant. Come and rescue me from the kings of Syria and of Israel, who are attacking me.” 8 Ahaz took the silver and gold from the Temple and the palace treasury, and sent it as a present to the emperor. 9 Tiglath Pileser, in answer to Ahaz' plea, marched out with his army against Damascus, captured it, killed King Rezin, and took the people to Kir as prisoners.
10 When King Ahaz went to Damascus to meet Emperor Tiglath Pileser, he saw the altar there and sent back to Uriah the priest an exact model of it, down to the smallest details. 11 So Uriah built an altar just like it and finished it before Ahaz returned. 12 On his return from Damascus, Ahaz saw that the altar was finished, 13 so he burned animal sacrifices and grain offerings on it and poured a wine offering and the blood of a fellowship offering on it. 14 The bronze altar dedicated to the Lord was between the new altar and the Temple, so Ahaz moved it to the north side of his new altar. 15 Then he ordered Uriah: “Use this large altar of mine for the morning burnt offerings and the evening grain offerings, for the burnt offerings and grain offerings of the king and the people, and for the people's wine offerings. Pour on it the blood of all the animals that are sacrificed. But keep the bronze altar for me to use for divination.” 16 Uriah did as the king commanded.
17 King Ahaz took apart the bronze carts used in the Temple and removed the basins that were on them. He also took the bronze tank from the backs of the twelve bronze bulls and placed it on a stone foundation. 18 And in order to please the Assyrian emperor, Ahaz also removed from the Temple the platform for the royal throne and closed up the king's private entrance to the Temple.
19 Everything else that King Ahaz did is recorded in The History of the Kings of Judah. 20 Ahaz died and was buried in the royal tombs in David's City, and his son Hezekiah succeeded him as king.
1 Pekacha, Remaljas dēla, septiņpadsmitajā valdīšanas gadā Ahass kļuva ķēniņš, viņš bija Jūdas ķēniņa Jotāma dēls.
2 Ahasam bija divdesmit gadi, kad viņš sāka valdīt, un viņš valdīja kā ķēniņš sešpadsmit gadus Jeruzālemē. Bet viņš nedarīja to, kas bija taisnīgs tā Kunga, viņa Dieva, acīs, kā viņa cilts tēvs Dāvids bija darījis.
3 Bet viņš staigāja Israēla ķēniņu ceļus, jā, viņš pat upurēja pēc drausmīgā pagānu paraduma savu dēlu kā uguns upuri, kaut gan tieši tādēļ tas Kungs izdzina pagānus, Israēla bērniem ie-nākot.
4 Un viņš ari nesa kaujamos upurus un kvēpināmos upurus augstieņu svētnīcās un ari uz pakalniem, kā ari zem visiem kupliem zaļojošiem kokiem.
5 Un toreiz Aramas ķēniņš Recīns un Israēla ķēniņš Pekachs, Remaljas dēls, devās uzbrukumā kalnup pret Jeruzālemi, un viņi gan ielenca pilsētu, bet nebija spējīgi to ieņemt.
6 Un tanī pašā laikā Aramas ķēniņš Recīns pievienoja Elatu atpakaļ Aramai, un viņš izdzina Jūdas ļaudis no Elatas; tad aramieši nāca atpakaļ uz Elatu un tur apmetās, un tā viņi tur dzīvo līdz šai dienai.
7 Bet Ahass nosūtīja vēstnešus pie Asirijas ķēniņa Tiglat-Pilesera un lika tam sacīt: „Es esmu tavs kalps un tavs dēls: nāc šurp un paglāb mani no Aramas ķēniņa un no Israēla ķēniņa rokas, kas man ir uzbrukuši!“
8 Un Ahass paņēma sudrabu un zeltu, kas atradās tā Kunga namā un ķēniņa pils mantu krātuvēs, un to visu viņš nosūtīja kā dāvanu Asīrijas ķēniņam.
9 Un Asirijas ķēniņš tam paklausīja; viņš devās uzbrukumā pret Damasku, ieņēma to un aizveda iedzīvotājus gūstā uz Ķīru, bet ķēniņu Recīnu viņš lika nonāvēt.
10 Kad nu ķēniņš Ahass devās pretī Asirijas ķēniņam Tiglat-Pileseram uz Damasku, lai sastaptos, un viņš ierau-dzīja altāri, kas atradās Damaskā, tad ķēniņš Ahass nosūtīja priesterim Ūrijam šī altāra attēlu un visos sīkumos atdari-nātu veidolu, gluži, kā tas izskatījās patiesībā.
11 Tad priesteris Ūrija lika uztaisīt tādu altāri, gluži tādu pašu, pēc veidola, ko ķēniņš Ahass bija tam atsūtījis no Damaskas; un tādu ari priesteris Ūrija uzcēla, vēl iekāms ķēniņš Ahass atgriezās no Damaskas.
12 Kad nu ķēniņš Ahass pārnāca no Damaskas un ieraudzīja altāri, tad viņš piegāja pie tā un uzkāpa uz altāra.
13 Un viņš aizdedzināja savu de-dzināmo upuri un savu ēdamo upuri, izlēja savu dzeramo upuri un slacīja savu kaujamo pateicības upuru asinis uz altāri.
14 Bet to vara altāri, kas bija tā Kunga nama priekšā, viņš nocēla no nama priekšas, no vietas starp savu jauno altāri un starp tā Kunga namu, un novietoja to sava altāra ziemeļu pusē.
15 Tad ķēniņš Ahass pavēlēja priesterim Ūrijam, sacīdams: „Uz lielā altāra tev būs iededzināt rīta dedzināmo upuri un vakara ēdamo upuri, ir ķēniņa dedzināmo upuri un ari viņa ēdamo upuri, ir visas zemes iedzīvotāju dedzi-nāmo upuri un viņu ēdamo upuri un viņu dzeramo upuri; un tev būs uz tā altāra slacināt visas asinis no dedzinā-miem un no kaujamiem upuriem; bet par to vara altāri, par to es vēl padomāšu, ko es darīšu!“
16 Un priesteris Ūrija darīja visu tā, kā ķēniņš Ahass bija viņam pavēlējis.
17 Un ķēniņš Ahass nolauza līstes no katlturiem un noņēma no to virsas katlus; un viņš lika arī nocelt vara jūru no vara vēršu attēliem, uz kuriem tā turējās, un viņš lika to novietot uz akmeņu grīdas.
18 Un tālāk viņš lika ar jumtu pārsegto sabata eju, kuru bija izveidojuši pašā namā, kā ari ārējo, ķēniņa vaja-dzībām izveidoto pieeju pie tā Kunga nama nojaukt Asirijas ķēniņam par patiku.
19 Un kas vēl par Ahasu stāstāms, ko tas ir darījis, tas ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
20 Un kad Ahass apgūlās pie saviem tēviem un viņu apraka pie viņa tēviem Dāvida pilsētā, tad viņa dēls Hiskija kļuva ķēniņš viņa vietā.
