1 When King Solomon finished all the work on the Temple, he placed in the Temple storerooms all the things that his father David had dedicated to the Lord—the silver, gold, and other articles.
The Covenant Box Is Brought to the Temple
(1 Kings 8.1-9)2 Then King Solomon summoned all the leaders of the tribes and clans of Israel to assemble in Jerusalem, in order to take the Lord's Covenant Box from Zion, David's City, to the Temple. 3 They all assembled at the time of the Festival of Shelters. 4 When all the leaders had gathered, then the Levites lifted the Covenant Box 5 and carried it to the Temple. The priests and the Levites also moved the Tent of the Lord's presence and all its equipment to the Temple. 6 King Solomon and all the people of Israel assembled in front of the Covenant Box and sacrificed a large number of sheep and cattle—too many to count. 7 Then the priests carried the Covenant Box of the Lord into the Temple and put it in the Most Holy Place, beneath the winged creatures. 8 Their outstretched wings covered the Box and the poles it was carried by. 9 The ends of the poles could be seen by anyone standing directly in front of the Most Holy Place, but from nowhere else. (The poles are still there today.) 10 There was nothing inside the Covenant Box except the two stone tablets which Moses had placed there at Mount Sinai, when the Lord made a covenant with the people of Israel as they were coming from Egypt.
The Glory of the Lord
11-14 All the priests present, regardless of the group to which they belonged, had consecrated themselves. And all the Levite musicians—Asaph, Heman, and Jeduthun, and the members of their clans—were wearing linen clothing. The Levites stood near the east side of the altar with cymbals and harps, and with them were 120 priests playing trumpets. The singers were accompanied in perfect harmony by trumpets, cymbals, and other instruments, as they praised the Lord singing:
“Praise the Lord, because he is good,
And his love is eternal.”
As the priests were leaving the Temple, it was suddenly filled with a cloud shining with the dazzling light of the Lord's presence, and they could not continue the service of worship.
1 Kad nu Salamans bija veiksmīgi pabeidzis visus darbus gar tā Kunga namu, tad Salamans sanesa visas sava tēva Dāvida svētbijībā svētnīcai veltītās lietas un novietoja sudrabu, zeltu un visādus traukus Dieva nama mantu krātuvēs.
2 Un tolaik Salamans lika sasaukt Israēla vecajos un visus cilšu virsaišus un Israēla bērnu atsevišķo dzimšu galvas uz kopēju sanāksmi Jeruzālemē, lai uznestu tā Kunga derības šķirstu augšā no Dāvida pilsētas, tas ir Ciānas.
3 Tā sapulcējās ikviens Israēla vīrs pie ķēniņa uz svētkiem, un tas notika Etanīma mēnesī, kas ir septītais mēnesis.
4 Kad nu visi Israēla vecaji bija sanākuši, tad Ievīti pacēla šķirstu
5 Un uznesa to augšā kopā ar saiešanas telti līdz ar visām svētām lietām, kas atradās teltī; visu to uznesa augšā Ievītu priestepi.
6 Bet ķēniņš Salamans un visa Israēla tautas draudze, kas pie viņa bija kopā sapulcējusies šķirsta priekšā, upurēja kaujamiem upuriem tik milzīgā vairumā sīklopus un vēršus, ka tie nespēja tos nedz saskaitīt, nedz aplēst.
7 Un pēc tam priesteri nonesa tā Kunga derības šķirstu tam paredzētā vietā, nama dibena daļā, nama vissvētākā vietā, proti zem ķerubu spārniem.
8 Un ķerubi turēja izplēstus savus spārnus pāri par šķirsta novietni, un tā ķerubi nosedza šķirstu un tā nesamās kārtis no augšas.
9 Bet nesamās kārtis bija tik garas, kā kāršu gali šķirsta priekšgalā bija vissvētākajā vietā redzami, bet tālāk uz ārpusi tie nebija redzami; tā tas viss tur ir palicis līdz pat šai dienai.
10 Pašā šķirstā nekas vairāk nebija iekšā kā vienīgi divas akmens plāksnes, ko Mozus bija ielicis pie Horeba kalna, kad tas Kungs noslēdza derību ar Israēla bērniem pēc viņu iznākšanas no Ēģiptes.
11 Kad visi priesteri iznāca laukā no vissvētākās vietas—jo visi priesteri, kas svinīgajā izdarībā piedalījās, bija svētījušies, un tāpēc viņi savu iedalījumu kārtas nebija ieturējuši,
12 Un Ievīti, kas bija dziedātāji, proti Asafs, Heimans, Jedutuns ar saviem dēliem un amata biedriem, visi tērpušies smalka linu auduma drānās, ar cimbālēm, arpām un koklēm bija nostājušies vienkopus altāra austrumu daļā un līdzās viņiem ap simts divdesmit priesteru, kas pūta taures,
13 Un, vienlaicīgi iesākoties mūzikai un dziesmai, šķita, it kā būtu tikai viens, kas taurētu, un viens, kas dziedātu, un tikai skanētu viena balss, kas teiktu to Kungu un nestu Viņam pateicību, un kad uz augšu kā vesels vilnis pacēlās tautu, cimbāļu, stīgojamo riku un slavas dziesmas skaņas pauzdamas: „Jo tas Kungs ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!“ tad viss nams, tā Kunga svētnīca, piepildījās ar tā Kunga godības mākoni.
14 Tā, ka priesteri nevarēja nostāvēt, lai viņi būtu varējuši izpildīt goda amatu, šī mākoņa priekšā, jo tā Kunga godība bija piepildījusi Dieva namu.
