The Assyrians Threaten Jerusalem
(2 Kings 18.13-372 19.14-192 35-37Isaiah 36.1-22Isaiah 37.8-38)1 After these events, in which King Hezekiah served the Lord faithfully, Sennacherib, the emperor of Assyria, invaded Judah. He besieged the fortified cities and gave orders for his army to break their way through the walls. 2 When Hezekiah saw that Sennacherib intended to attack Jerusalem also, 3-4 he and his officials decided to cut off the supply of water outside the city in order to keep the Assyrians from having any water when they got near Jerusalem. The officials led a large number of people out and stopped up all the springs, so that no more water flowed out of them. 5 The king strengthened the city's defenses by repairing the wall, building towers on it, and building an outer wall. In addition, he repaired the defenses built on the land that was filled in on the east side of the old part of Jerusalem. He also had a large number of spears and shields made. 6 He placed all the men in the city under the command of army officers and had them assemble in the open square at the city gate. He said to them, 7 “Be determined and confident, and don't be afraid of the Assyrian emperor or of the army he is leading. We have more power on our side than he has on his. 8 He has human power, but we have the Lord our God to help us and to fight our battles.” The people were encouraged by these words of their king.
9 Some time later, while Sennacherib and his army were still at Lachish, he sent the following message to Hezekiah and the people of Judah who were with him in Jerusalem: 10 “I, Sennacherib, Emperor of Assyria, ask what gives you people the confidence to remain in Jerusalem under siege. 11 Hezekiah tells you that the Lord your God will save you from our power, but Hezekiah is deceiving you and will let you die of hunger and thirst. 12 He is the one who destroyed the Lord's shrines and altars and then told the people of Judah and Jerusalem to worship and burn incense at one altar only. 13 Don't you know what my ancestors and I have done to the people of other nations? Did the gods of any other nation save their people from the emperor of Assyria? 14 When did any of the gods of all those countries ever save their country from us? Then what makes you think that your god can save you? 15 Now don't let Hezekiah deceive you or mislead you like that. Don't believe him! No god of any nation has ever been able to save his people from any Assyrian emperor. So certainly this god of yours can't save you!”
16 The Assyrian officials said even worse things about the Lord God and Hezekiah, the Lord's servant. 17 The letter that the emperor wrote defied the Lord, the God of Israel. It said, “The gods of the nations have not saved their people from my power, and neither will Hezekiah's god save his people from me.” 18 The officials shouted this in Hebrew in order to frighten and discourage the people of Jerusalem who were on the city wall, so that it would be easier to capture the city. 19 They talked about the God of Jerusalem in the same way that they talked about the gods of the other peoples, idols made by human hands.
20 Then King Hezekiah and the prophet Isaiah son of Amoz prayed to God and cried out to him for help. 21 The Lord sent an angel that killed the soldiers and officers of the Assyrian army. So the emperor went back to Assyria disgraced. One day when he was in the temple of his god, some of his sons killed him with their swords.
22 In this way the Lord rescued King Hezekiah and the people of Jerusalem from the power of Sennacherib, the emperor of Assyria, and also from their other enemies. He let the people live in peace with all the neighboring countries. 23 Many people came to Jerusalem, bringing offerings to the Lord and gifts to Hezekiah, so that from then on all the nations held Hezekiah in honor.
Hezekiah's Illness and Pride
(2 Kings 20.1-32 12-19Isaiah 38.1-3Isaiah 39.1-8)24 About this time King Hezekiah became sick and almost died. He prayed, and the Lord gave him a sign that he would recover. 25 But Hezekiah was too proud to show gratitude for what the Lord had done for him, and Judah and Jerusalem suffered for it. 26 Finally, however, Hezekiah and the people of Jerusalem humbled themselves, and so the Lord did not punish the people until after Hezekiah's death.
Hezekiah's Wealth and Splendor
27 King Hezekiah became very wealthy, and everyone held him in honor. He had storerooms built for his gold, silver, precious stones, spices, shields, and other valuable objects. 28 In addition, he had storehouses built for his grain, wine, and olive oil; barns for his cattle; and pens for his sheep. 29 Besides all this, God gave him sheep and cattle and so much other wealth that he built many cities. 30 It was King Hezekiah who blocked the outlet for Gihon Spring and channeled the water to flow through a tunnel to a point inside the walls of Jerusalem. Hezekiah succeeded in everything he did, 31 and even when the Babylonian ambassadors came to inquire about the unusual event that had happened in the land, God let Hezekiah go his own way only in order to test his character.
The End of Hezekiah's Reign
(2 Kings 20.202 21)32 Everything else that King Hezekiah did and his devotion to the Lord are recorded in The Vision of the Prophet Isaiah Son of Amoz and in The History of the Kings of Judah and Israel. 33 Hezekiah died and was buried in the upper section of the royal tombs. All the people of Judah and Jerusalem paid him great honor at his death. His son Manasseh succeeded him as king.
1 Pēc šiem notikumiem un šī uzticības apliecinājuma Asirijas ķēniņš Sanheribs cēlās un ielauzās Jūdā. Viņš apmetās telšu nometnēs ap visām stipri nocietinātām pilsētām, un viņš bija nospriedis tās atšķelt un pievienot sev.
2 Kad nu Hiskija redzēja, ka Sanheribs bija atnācis un taisījās uzbrukt Jeruzālemei,
3 Tad viņš apspriedās ar saviem augstākiem ierēdņiem un kara vadoņiem, un viņi atzina par lietderīgu aizbērt ūdens avotus, kuri atradās ārpus pilsētas, un tie viņam palīdzēja.
4 Viņi sapulcināja daudz ļaužu, kas aizbēra visus avotus un arī upi, kas tecēja caur zemes vidieni, jo viņi sprieda: „Kāpēc lai Asirijas ķēniņi, nākdami šurp, atrod daudz ūdens?“
5 Viņš ar drosmi stājās pie darba un uzcēla visu noplēsto mūri un paaugstināja nocietinājumu torņus. No ārpuses viņš uzcēla vēl otru mūri, un viņš nostiprināja un nocietināja Millu Dāvida pilsētā un lika darināt daudz ieroču un lielo vairogu.
6 Un viņš iecēla kara pulkiem drosmīgus kara vadoņus, sapulcināja viņus pie sevis klajumā aiz pilsētas vārtiem un viņiem piekodināja, sacīdams:
7 „Esiet drosmīgi un stipri! Nebīstieties un neesiet izbijušies nedz Asirijas ķēniņa, nedz visu to lielo kajra pulku priekšā, kas nāk līdz ar viņu! Kopā ar mums ir kāds stiprāks, kāda nav pie viņa.
8 Ar viņu ir miesas elkonis, bet ar mums ir tas Kungs, mūsu Dievs, kam nodoms ir mums palīdzēt un izcīnīt mūsu kafus!“ Un tauta paļāvās uz Jūdas ķēniņa Hiskijas vārdiem.
9 Un pēc šī notikuma Sanheribs, Asirijas ķēniņš, sūtīja dažus savus kalpus uz Jeruzālemi, kamēr viņš pats un viss viņa ķēniņa valsts karaspēks bija kopā ar viņu pie Lachišas, —pie Hiskijas, Jūdas ķēniņa un arī pie visiem Jūdas iedzīvotājiem, kup atradās Jeruzālemē, sacīdams:
10 „Tā saka Sanheribs, Asirijas ķēniņš: Uz ko jūs paļaujaties, būdami ielenkti Jeruzālemē?
11 Vai Hiskija nerīkojas ar jums vieglprātīgi, ļaudams jums mirt badā un slāpēs, sacīdams: Tas Kungs, mūsu Dievs, mūs izglābs no Asirijas ķēniņa rokas!
12 Vai šis nav tas pats Hiskija, kas jums atņēma augstieņu svētnīcas un jūsu altāpis un kas kā uz Jūdas, tā arī uz Jeruzālemes iedzīvotājiem ir runājis, sacīdams: Viena vienīga altāra priekšā jums būs mesties ar seju pie zemes un lūgties, un tikai uz tā jūs drīkstat upurēt kvēpināmos upurus?
13 Vai jūs nezināt, ko es un mani tēvi esam nodarījuši visām pasaules tautām? Vai visas pasaules tautu dievi ar visiem saviem spēkiem ir spējuši izglābt no manas rokas savas zemes?
14 Un kurš starp visiem dieviem visās tais tautās, kuras mani tēvi ir pametuši iznīcībai, ir bijis tāds, kas būtu spējis izglābt savu tautu no manas rokas? Kā tad jūsu Dievs iespēs jūs izglābt no manas rokas?
15 Tādēļ neļaujiet Hiskijam jūs piekrāpt un jūs tādā veidā maldināt, —neticiet viņam! Ja jau nevienas citas tautas un valsts dievs nav varējis izglābt savu tautu no manas rokas un no manu tēvu rokas, tad jūsu Dievs jau ne tik jūs neizglābs no manas rokas!“
16 Un viņa sūtņi vēl vairāk runāja pret Dievu, to Kungu, un pret Viņa kalpu Hiskiju.
17 Viņš rakstīja ari vēstuli ar nolūku, lai nopeltu un nonicinātu to Kungu, Israēla Dievu, sacīdams: „Tāpat kā pasaules tautu dievi nav spējuši izglābt savas tautas no manas rokas, tā ari Hiskijas Dievs neizglābs savu tautu no manas rokas!“
18 Un viņi sauca stiprā balsī jūdiski, izaicinādami Jeruzālemes tautu, kas bija uz mūra, lai to izbiedētu un iztrūcinātu, nolūkā, lai varētu tā ātrāk ieņemt pilsētu.
19 Un viņi nonicināja Jeruzālemes Dievu tāpat, kā viņi bija nonicinājuši pasaules tautu dievus, kas ir tikai cilvēku roku darbs.
20 Bet ir ķēniņš Hiskija, ir pravietis Jesaja, Amoca dēls, lūdza Dievu sakarā ar šo notikumu un vērsa pret debesīm savus saucienus pēc palīdzības.
21 Un tas Kungs sūtīja eņģeli, kas nomaitāja visus varonīgos kajavīrus ir vadoņus, ir kaj-a pulku virsniekus Asirijas ķēniņa nometnē, tā ka tas ar kaunu pagrieza savu vaigu uz savu paša zemi; un kad viņš iegāja sava dieva namā, tad tie, kup bija cēlušies no viņa klēpja, tie paši viņam lika mirt, uzbrūkot viņam ar zobenu.
22 Tā tas Kungs izglāba Hiskiju un Jeruzālemes iedzīvotājus no Sanheriba, Asirijas ķēniņa, rokas un ik no viena ienaidnieka rokas, un sagādāja mieru no visām pusēm.
23 Un daudzi atnesa dāvanu upurus tam Kungam uz Jeruzālemi un dārgas vērtslietas Jūdas ķēniņam Hiskijam, tā ka viņš pēc visa tā bija paaugstināts visu tautu priekšā.
24 Un šinī laikā Hiskija saslima uz miršanu, un viņš lūdza to Kungu, un tas Kungs viņu uzklausīja un sūtīja viņam brīnumainu parādību.
25 Bet Hiskija nemācēja pateikties par to, kas viņam bija labi darīts, jo viņa sirdsprāts kļuva augstprātīgs; tādēļ arī nāca bargas dusmas ir pār viņu, ir pār Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotājiem.
26 Bet vēl Hiskija pazemojās savā garā, —viņš un visi Jeruzālemes iedzī-votāji, un tāpēc pār viņiem nenāca tā Kunga bardzība, kamēr Hiskija dzīvoja.
27 Un Hiskijam bija ļoti daudz bagātības un varas, un viņš sev cēla noliktavas sudrabam, zeltam un dārgakmeņiem, dārgām kvēpināmām zālēm un tāpat lieliem vairogiem un it visiem vērtīgiem priekšmetiem,
28 Arī noliktavas lauku augļiem, labībai, vīnam un arī eļļai, tāpat kūtis visādiem lopiem un laidarus ganāmiem pulkiem.
29 Viņš sev arī uzcēla pilsētas, un sīklopu un liellopu ganāmpulku viņam bija milzums, jo Dievs bija viņam piešķīris sevišķi lielu bagātību.
30 Un šis pats Hiskija aizbēra Gihonas augšējo ūdens izteku un to iztaisnoja, novadot lejā pret rietumiem uz Dāvida pilsētu; un Hiskija bija visos savos pasākumos veiksmīgs.
31 Bet savukārt, zīmējoties uz Bābeles valdnieku sūtņiem, kas bija atsūtīti pie viņa, lai izjautātu par to brīnumaino parādību, kas tad zemē bija notikusi, Dievs viņu atstāja vienu, lai viņu pārbaudītu ar nolūku izzināt, kas bija viņa sirdsprātā.
32 Bet kas vēl stāstāms par Hiskijas dievbijību un žēlastības pierādījumiem viņam, —redzi, tas viss ir rakstīts pravieša Jesajas, Amoca dēla, pravietiskos paredzējumos un Jūdas un Israēla ķēniņu grāmatās.
33 Un Hiskija apgūlās pie saviem tēviem, un viņu apglabāja Dāvida pēcnācēju kapu kalnā, un visa Jūda un Jeruzālemes iedzīvotāji pavadīja viņu godam. Un viņa dēls Manase kļuva ķēniņš viņa vietā.
