Hezekiah Reforms Religious Life
1 After the festival ended, all the people of Israel went to every city in Judah and broke the stone pillars, cut down the symbols of the goddess Asherah, and destroyed the altars and the pagan places of worship. They did the same thing throughout the rest of Judah, and the territories of Benjamin, Ephraim, and Manasseh; then they all returned home.
2 King Hezekiah reestablished the organization of the priests and Levites, under which they each had specific duties. These included offering the burnt offerings and the fellowship offerings, taking part in the Temple worship, and giving praise and thanks in the various parts of the Temple. 3 From his own flocks and herds he provided animals for the burnt offerings each morning and evening, and for those offered on the Sabbath, at the New Moon Festival, and at the other festivals which are required by the Law of the Lord.
4 In addition, the king told the people of Jerusalem to bring the offerings to which the priests and the Levites were entitled, so that they could give all their time to the requirements of the Law of the Lord. 5 As soon as the order was given, the people of Israel brought gifts of their finest grain, wine, olive oil, honey, and other farm produce, and they also brought the tithes of everything they had. 6 All the people who lived in the cities of Judah brought tithes of their cattle and sheep, and they also brought large quantities of gifts which they dedicated to the Lord their God. 7 The gifts started arriving in the third month and continued to pile up for the next four months. 8 When King Hezekiah and his officials saw how much had been given, they praised the Lord and praised his people Israel. 9 The king spoke to the priests and the Levites about these gifts, 10 and Azariah the High Priest, a descendant of Zadok, said to him, “Since the people started bringing their gifts to the Temple, there has been enough to eat and a large surplus besides. We have all this because the Lord has blessed his people.”
11 On the king's orders they prepared storerooms in the Temple area 12 and put all the gifts and tithes in them for safekeeping. They placed a Levite named Conaniah in charge and made his brother Shimei his assistant. 13 Ten Levites were assigned to work under them: Jehiel, Azaziah, Nahath, Asahel, Jerimoth, Jozabad, Eliel, Ismachiah, Mahath, and Benaiah. All this was done under the authority of King Hezekiah and Azariah the High Priest. 14 Kore son of Imnah, a Levite who was chief guard at the East Gate of the Temple, was in charge of receiving the gifts offered to the Lord and of distributing them. 15 In the other cities where priests lived, he was faithfully assisted in this by other Levites: Eden, Miniamin, Jeshua, Shemaiah, Amariah, and Shecaniah. They distributed the food equally to their fellow Levites according to what their duties were, 16 and not by clans. They gave a share to all males thirty years of age or older who had daily responsibilities in the Temple in accordance with their positions. 17 The priests were assigned their duties by clans, and the Levites twenty years of age or older were assigned theirs by work groups. 18 They were all registered together with their wives, children, and other dependents, because they were required to be ready to perform their sacred duties at any time. 19 Among the priests who lived in the cities assigned to Aaron's descendants or in the pasture lands belonging to these cities, there were responsible men who distributed the food to all the males in the priestly families and to everyone who was on the rolls of the Levite clans.
20 Throughout all Judah, King Hezekiah did what was right and what was pleasing to the Lord his God. 21 He was successful, because everything he did for the Temple or in observance of the Law, he did in a spirit of complete loyalty and devotion to his God.
1 Kad nu viss tas bija pabeigts, tad viss Israēls, kas bija ieradies, devās Jūdas pilsētās un nolauza masēbas un nocirta ašēras un izpostīja augstieņu svētnīcas un altārus pa visu Jūdu un Benjamiņu, kā arī Efraimu un Manasi, kamēr tādu vairs nebija. Un tad visi Israēla bērni atgriezās atpakaļ, ikviens savā dzimts īpašumā, savās pilsētās.
2 Un Hiskija izkārtoja un noteica priesteru un Ievītu dažādos nodalījumus, kā arī izvietoja katru atsevišķu priesteri un Ievītu pēc viņu pienākumu daudzuma, kas tiem saistījās gan ar dedzināmiem, gan arī ar glābiņa upuriem, lai viņi arī nometnes vārtos un dievnama pagalmos kalpotu tam Kungam un dziedātu tam Kungam pateicības un slavas dziesmas.
3 Un viņš noteica arī „ķēniņa daļu“ pats no sava īpašuma dedzināmiem upuriem rītos un vakaros, kā arī dedzināmiem upuriem ir sabatā, ir jauno mēnešu, ir svētku reizēs, —gluži tā, kā tas ir rakstīts tā Kunga bauslībā.
4 Un viņš piekodināja tautai, tiem, kas dzīvoja Jeruzālemē, nodot noteiktu daļu priesteriem un Ievītiem, lai viņi stingri turētos pie tā Kunga bauslības.
5 Kad nu šī pavēle kļuva zināma, tad Israēla bērni sanesa bagātīgi ir pirmos augļus no labības un no jaunā vīna, ir no svaigās eļļas un medus, un no visiem tīruma augļiem, —no visa viņi atnesa desmito tiesu lielā vairumā.
6 Un arī tie Israēla un Jūdas bērni, kas dzīvoja Jūdas pilsētās, piegādāja desmito dalu no liellopiem un no sīklopiem, arī desmito tiesu no tā, ko viņi bija atzinuši par svētu un veltījuši tam Kungam, savam Dievam, viņi atnesa un sakrāva kaudžu kaudzēm.
7 Trešajā mēnesī viņi iesāka kaudzes kraut, un septītajā mēnesī viņi pabeidza.
8 Kad nu Hiskija un virsaiši atnāca un tās kaudzes ieraudzīja, tad viņi teica to Kungu un Viņa tautu Israēlu.
9 Un Hiskija apjautājās pie priesteriem un Ievītiem par tām kaudzēm.
10 Un augstais priesteris Azarja, no Cadoka nama, atbildēja viņam, sacīdams: „Kopš tie ir sākuši nest šo cilājamo upuri tā Kunga namā, mēs esam ēduši un paēduši, un daudz vēl ir pāri palicis, jo tas Kungs ir savu tautu tādā mērā svētījis, ka šis lielais krājums patiesībā ir pārpalikums.“
11 Tad Hiskija pavēlēja iekārtot pie tā Kunga nama pieliekamās telpas, un viņi tās iekārtoja.
12 Un ar priekšzīmīgu rūpību tur novietoja ir paceļamo upuri, ir desmito tiesu, ir svētības dāvanas. Un Ievīts Chananja kļuva tām par pārzini, un viņa brālis Šimejs bijs bija otrs pārzinis.
13 Bet Jehiēls, Azazja, Nahats, Asahēls, Jerimots, Jozabāds, Ēliēls, Jišmachja, Mahats un Benaja bija Chananjam un viņa brālim Šimejam padoti uzraugi pēc paša ķēniņa Hiskijas un Dieva nama pārrauga Azarjas norīkojuma.
14 Un Ievīts Korus, Jimnas dēls, vārtu sargs pie Austrumu vārtiem, bija iecelts par pārraugu tām dāvanām, ko Dievam deva no laba prāta, lai tiktu nodoti tam Kungam noliktie paceļamie upuri un vissvētākās svētības dāvanas.
15 Un viņa rīcībā bija Edens, Minjamīns, Ješua, Šemaja, Amarja un Šechanja priesteru pilsētās; tiem bija jānodod saviem amata brāļiem pēc viņu iedalījuma kā lieliem, tā maziem viņu tiesa,
16 Izņemot radu rakstos ierakstītos vīriešu kārtas locekļus triju gadu vecumā un arī vecākus, tas ir visus tos, kas nāca tā Kunga namā, kā to attiecīgā diena prasīja, lai pildītu tur pa atsevišķiem nodalījumiem savu pienākumu klausības.
17 Un priesterus viņš ieveda sarakstos pēc viņu ģimenēm un Ievītus, sākot ar divdesmit gadiem un vecākus, pēc viņu amatiem un nodalījumiem.
18 Un tiem bija jābūt ierakstītiem sarakstos kopā ar viņu mazajiem bērniem, viņu sievām, viņu dēliem un viņu meitām kā veselai kopējai Ievītu amata kārtai, jo viņi bija solījušies godam un apzinīgi veikt visus savus pienākumus.
19 Arī Arona pēcnācējiem, priesteriem, zīmējoties uz lauku apkaimēm visu viņu pilsētu apgabalos, bija iecelti vārdos nosaukti vīri, kuriem pienācās kārtot devu piešķiršanu pries-teriem un visiem pārējiem vīriešu kārtas pārstāvjiem viņu vidū, tāpat arī visiem tiem Ievītu vidū, kas bija ierakstīti sarakstos.
20 Un šādi Hiskija rīkojās visā Jūdā, un viņš darīja to, kas bija labs, taisnīgs un patiesīgs tā Kunga, viņa Dieva, priekšā.
21 Un katru darbu, ko vien viņš pasāka, kārtojot kalpošanas pienākumu Dieva namā un turoties pie bauslības un pavēlēm, lai meklētu savu Dievu, to viņš pildīja ar visu savu sirdi, un viņam veicās labi.
