The Covenant Box among the Philistines
1 After the Philistines captured the Covenant Box, they carried it from Ebenezer to their city of Ashdod, 2 took it into the temple of their god Dagon, and set it up beside his statue. 3 Early the next morning the people of Ashdod saw that the statue of Dagon had fallen face downward on the ground in front of the Lord's Covenant Box. So they lifted it up and put it back in its place. 4 Early the following morning they saw that the statue had again fallen down in front of the Covenant Box. This time its head and both its arms were broken off and were lying in the doorway; only the body was left. ( 5 That is why even today the priests of Dagon and all his worshipers in Ashdod step over that place and do not walk on it.)
6 The Lord punished the people of Ashdod severely and terrified them. He punished them and the people in the surrounding territory by causing them to have tumors. 7 When they saw what was happening, they said, “The God of Israel is punishing us and our god Dagon. We can't let the Covenant Box stay here any longer.” 8 So they sent messengers and called together all five of the Philistine kings and asked them, “What shall we do with the Covenant Box of the God of Israel?”
“Take it over to Gath,” they answered; so they took it to Gath, another Philistine city. 9 But after it arrived there, the Lord punished that city too and caused a great panic. He punished them with tumors which developed in all the people of the city, young and old alike. 10 So they sent the Covenant Box to Ekron, another Philistine city; but when it arrived there, the people cried out, “They have brought the Covenant Box of the God of Israel here, in order to kill us all!” 11 So again they sent for all the Philistine kings and said, “Send the Covenant Box of Israel back to its own place, so that it won't kill us and our families.” There was panic throughout the city because God was punishing them so severely. 12 Even those who did not die developed tumors and the people cried out to their gods for help.
1 Un filiestieši paņēma Dieva šķirstu un aizveda to no Eben-Ezeras uz Ašdodu.
2 Tur filistieši paņēma Dieva šķirstu, ienesa to Dagona svētnīcā un novietoja blakus Dagonam.
3 Un kad ašdodieši piecēlās itin agri nākamā rītā, tad, redzi, Dagons bija nokritis zemē uz sava vaiga šķirsta priekšā. Un tie ņēma Dagonu un to atkal uzcēla savā vietā.
4 Bet kad tie nākamā rītā atkal itin agri uzcēlās, raugi, tad Dagons bija atkal nogāzies ar savu seju uz zemi tā Kunga šķirsta priekšā, bet Dagona galva un viņa abas rokas bija nolūzušas un gulēja uz svētnīcas sliekšņa; vienīgi tā zivs ķermenis bija sveiks palicis.
5 Tādēļ Dagona priesteri un ikviens, kas ieiet Dagona svētnīcā, nemin uz Dagona sliekšņa Ašdodā līdz pat šai dienai.
6 Bet tā Kunga roka kļuva jo smaga pār ašdodiešiem, un Viņš tos piemeklēja ar augoņiem ir Ašdodā, ir tās robežapgabalā.
7 Kad nu Ašdodas viri saprata savu postu, tad viņi sacīja: „Lai Israēla Dieva šķirsts pie mums nepaliek, jo Viņa roka ir jo smagi mūs un mūsu dievu Dagonu piemeklējusi.“
8 Tāpēc tie izsūtīja ziņu un sapulcināja kopā visus filistiešu dižciltīgos un sacīja: „Ko lai mēs darām ar Israēla Dieva šķirstu?“ Un tie nosprieda: „Lai Gatas pilsētai tiek nodots Israēla Dieva šķirsts!“ Un tā vini aizgādāja uz turieni Israēla Dieva šķirstu.
9 Bet kad viņi to bija turp nogādājuši, tad tā Kunga roka izraisīja šai pilsētā ļoti lielu satraukumu un izbailes, jo Viņš sita visus tās pilsētas ļaudis, ir mazus, ir lielus, ar augoņiem tā, ka tie lauzās viņu miesās uz āru.
10 Un tad viņi nosūtīja Dieva šķirstu uz Ekronu. Un notikās, ka tiklīdz Dieva šķirsts nonāca Ekronā, tad pilsētas iedzīvotāji brēca un sacīja: „Vai jūs esat atnesuši Israēla Dieva šķirstu pie mums, lai mūs un visu mūsu tautu nomaitātu?“
11 Un tie izsūtīja ziņu un sapulcināja visus filistiešu labiešus un sacīja: „Sūtiet projām Israēla Dieva šķirstu, lai tas nonāk atpakaļ savā vietā un lai tas nenokauj mūs un mūsu tautu!“ Patiesi, nāves bailes bija ļoti lielas ikvienā pilsētā, kūpi Dievs bija smagi skāris ar savu roku.
12 Ari tie ļaudis, kuri nenomira, tika smagi šausti ar augoņiem, un no pilsētas pret debesim cēlās žēlabas.
