1 Then Samuel took a jar of olive oil and poured it on Saul's head, kissed him, and said, “The Lord anoints you as ruler of his people Israel. You will rule his people and protect them from all their enemies. And this is the proof to you that the Lord has chosen you to be the ruler of his people: 2 When you leave me today, you will meet two men near Rachel's tomb at Zelzah in the territory of Benjamin. They will tell you that the donkeys you were looking for have been found, so that your father isn't worried any more about them but about you, and he keeps asking, ‘What shall I do about my son?’ 3 You will go on from there until you come to the sacred tree at Tabor, where you will meet three men on their way to offer a sacrifice to God at Bethel. One of them will be leading three young goats, another one will be carrying three loaves of bread, and the third one will have a leather bag full of wine. 4 They will greet you and offer you two of the loaves, which you are to accept. 5 Then you will go to the Hill of God in Gibeah, where there is a Philistine camp. At the entrance to the town you will meet a group of prophets coming down from the altar on the hill, playing harps, drums, flutes, and lyres. They will be dancing and shouting. 6 Suddenly the spirit of the Lord will take control of you, and you will join in their religious dancing and shouting and will become a different person. 7 When these things happen, do whatever God leads you to do. 8 You will go ahead of me to Gilgal, where I will meet you and offer burnt sacrifices and fellowship sacrifices. Wait there seven days until I come and tell you what to do.”
9 When Saul turned to leave Samuel, God gave Saul a new nature. And everything Samuel had told him happened that day. 10 When Saul and his servant arrived at Gibeah, a group of prophets met him. Suddenly the spirit of God took control of him, and he joined in their ecstatic dancing and shouting. 11 People who had known him before saw him doing this and asked one another, “What has happened to the son of Kish? Has Saul become a prophet?” 12 A man who lived there asked, “How about these other prophets—who do you think their fathers are?” This is how the saying originated, “Has even Saul become a prophet?” 13 When Saul finished his ecstatic dancing and shouting, he went to the altar on the hill.
14 Saul's uncle saw him and the servant, and he asked them, “Where have you been?”
“Looking for the donkeys,” Saul answered. “When we couldn't find them, we went to see Samuel.”
15 “And what did he tell you?” Saul's uncle asked.
16 “He told us that the animals had been found,” Saul answered—but he did not tell his uncle what Samuel had said about his becoming king.
Saul Is Acclaimed as King
17 Samuel called the people together for a religious gathering at Mizpah 18 and said to them, “The Lord, the God of Israel, says, ‘I brought you out of Egypt and rescued you from the Egyptians and all the other peoples who were oppressing you. 19 I am your God, the one who rescues you from all your troubles and difficulties, but today you have rejected me and have asked me to give you a king. Very well, then, gather yourselves before the Lord by tribes and by clans.’”
20 Then Samuel had each tribe come forward, and the Lord picked the tribe of Benjamin. 21 Then Samuel had the families of the tribe of Benjamin come forward, and the family of Matri was picked out. Then the men of the family of Matri came forward, and Saul son of Kish was picked out. They looked for him, but when they could not find him, 22 they asked the Lord, “Is there still someone else?”
The Lord answered, “Saul is over there, hiding behind the supplies.”
23 So they ran and brought Saul out to the people, and they could see that he was a foot taller than anyone else. 24 Samuel said to the people, “Here is the man the Lord has chosen! There is no one else among us like him.”
All the people shouted, “Long live the king!”
25 Samuel explained to the people the rights and duties of a king, and then wrote them in a book, which he deposited in a holy place. Then he sent everyone home. 26 Saul also went back home to Gibeah. Some powerful men, whose hearts God had touched, went with him. 27 But some worthless people said, “How can this fellow do us any good?” They despised Saul and did not bring him any gifts.
1 Tad Samuēls ņēma eļļas trauciņu un to izlēja uz viņa galvu, un viņš to skūpstīja un sacīja: „Vai tas Kungs nav tevi svaidījis par valdnieku pār savu īpašuma, Israēla tautu?
2 Kad tu šodien no manis aiziesi, tad tu sastapsi divus vīrus pie Rāheles kapa uz Benjamīna robežām Celcā. Tie tev ziņos, sacīdami: tās ēzeļu mātes, ko tu biji izgājis meklēt, ir atrastas; un tavs tēvs ir tagad pametis rūpes par ēzeļu mātēm, bet viņš raizējas par jums, domādams, ko varētu darīt sava dēla labad?
3 Un, no turienes vēl tālāk aizgājis, tu nonāksi pie Tābora ozola, un tur tevi satiks trīs vīri, kup dosies kalnup uz Bētcli pie Dieva; viens nesīs īris āžus, otrs trīs klaipus maizes, un trešais nesīs ādas maisu ar vīnu.
4 Un tie tevi laipni sveicinās un dos tev divas maizes; tās ņem no viņu rokām.
5 Pēc tam tu nonāksi Dieva uzkalnā, kur novietojusies filistiešu sardze, un notiks, kad tu ienāksi pilsētā, tad tu sastapsi tanī vietā praviešu pulku, kas patreiz nāks lejā no upuru kalna. To priekšā skanēs arpas, bungas, stabules un citaras, kamēr tie paši būs praviešu aizrautībā.
6 Un tā Kunga Gars ari tevi pārņems, un tu nokļūsi kopā ar tiem pravietiskā aizrautībā, un tad tu pilnīgi pārvērtīsies par citu cilvēku.
7 Un redzi, kad šīs zīmes notiks un tās kļūs tev zināmas, tad dari pats, ko tava dvēsele atrod par pareizu, jo Dievs ir ar tevi!
8 Bet tev būs noiet man pa priekšu uz Gilgalu, un redzi, ari es nākšu lejā pie tevis, lai nestu dedzināmos upurus un ari kaujamos pateicības upurus. Bet tev tur jāgaida septiņas dienas, tiekāms es pie tevis nonākšu un tev to darīšu zināmu, kas tev ir jādara.“
9 Un notika, tikko viņš pagrieza savu muguru pret Samuēlu, lai turpinātu ceļu, ka Dievs pašos pamatos pārvērta viņa sirdi; un visas tās zīmes piepildījās tanī pat dienā.
10 Un tad tie devās uz Gibeu, un praviešu pulks viņam nāca pretī, un pēkšņi pār viņu nāca tā Kunga Gars, un viņš bija viņu vidū pravietiskā aizrautībā.
11 Un visi, kas viņu citkārt bija pazinuši, un ne tikai kopš vakarējās un aizvakarējās dienas, kad redzēja, ka viņš bija kopā ar praviešiem pravietiskā aizrautībā, tad cits citam teica: „Kas ar Ķīša dēlu ir noticis? Vai tad ari Sauls pieder pie praviešiem?“
12 Tad kāds vīrs no turienes atbildēja un sacīja: „Un kas tad ir viņu, šo praviešu, tēvs?“ Tādēļ ir cēlies šāds sakāmvārds: „Vai tad arī Sauls pieder pie praviešiem?“
13 Un kad viņš beidza aizrautībā runāt pravietiskus vārdus, tad viņš devās mājup uz kalnu.
14 Tad Saula radinieks prasīja viņam un viņa puisim: „No kurienes nākuši?“ Un viņš atbildēja: „Ēzeļu mātes meklēt, bet kad mēs redzējām, ka to tur nav, tad mēs devāmies pie Samuēla.“
15 Tad Saula radinieks sacīja: „Pastāsti man, ko Samuēls jums teica?“
16 Un Sauls sacīja savam radiniekam: „Viņš mums droši pateica, ka ēzeļu mātes atrastas.“ Bet par ķēniņa godu, par ko Samuēls ari bija vēstījis, viņš tam nekā neteica.
17 Tad Samuēls sasauca tautu tā Kunga priekšā Micpā
18 Un sacīia Israēla bērniem: „Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: Es esmu izvedis Israēlu no Ēģiptes, un Es esmu arī tos glābis no ēģiptiešu rokas un arī no visu ķēniņu valstību varām, kas jūs ir apspiedušas;
19 Bet jūs šodien paši esat savu Dievu atmetuši, kas jūs ir izglābis no visām jūsu likstām un no visām jūsu bēdām, un jūs esat Viņam teikuši: Iecel pār mums ķēniņu! —Nu tad tagad nostājieties tā Kunga priekšā noteiktā kārtībā pēc jūsu cilšu piederības un pa tūkstošiem!“
20 Un kad Samuēls bija savedis kopā visas Israēla ciltis, tad tika mesli mesti, un Benjamīna cilts tika iezīmēta.
21 Un kad Benjamīna cilts pa savām ģintīm bija klāt pienākusi, tad ar meslu tika apzīmēta Matrija ģints, un tā ar meslu tika izraudzīts Sauls, Ķīša dēls. Un tie to meklēja, bet neatrada.
22 Tad tie vēl reiz vaicāja to Kungu: „Vai viņš pavisam ir atnācis?“ Un tas Kungs atbildēja: „Redzi, viņš ir paslēpies starp mantu kravām!“
23 Tad tie steidzās un izvilka viņu no turienes laukā, un viņš nostājās tautas vidū, un augumā viņš bija visgarākais kā plecu augstuma, tā arī visādā citādā ziņā.
24 Tad Samuēls sacīja visai tautai: „Vai jūs redzat, kādu tas Kungs ir izredzējis? Tiešām, nav neviena cita visā tautā, kas būtu tāds kā viņš!“ Tad visa tauta uzgavilēja un sauca: „Lai dzīvo ķēniņš!“
25 Tad Samuēls tautai teica, kādas ir ķēnina varas tiesības, un viņš to ierakstīja grāmatā un nolika tā Kunga priekšā; tad Samuēls atlaida tautu, ikvienu atpakaļ uz savām mājām.
26 Un arī Sauls gāja uz savām mājām Gibeā, un viņam līdzi gāja pulks vīru, kuru sirdis Dievs bija aizkustinājis.
27 Bet kādi nelieši sacīja: „Ko gan šis mums palīdzēs?“ Un tie viņu nici-nāja un nenesa viņam dāvanas, bet viņš nelikās to dzirdējis.
