The Visit of the Queen of Sheba
(2 Chronicles 9.1-12)1 The queen of Sheba heard of Solomon's fame, and she traveled to Jerusalem to test him with difficult questions. 2 She brought with her a large group of attendants, as well as camels loaded with spices, jewels, and a large amount of gold. When she and Solomon met, she asked him all the questions that she could think of. 3 He answered them all; there was nothing too difficult for him to explain. 4 The queen of Sheba heard Solomon's wisdom and saw the palace he had built. 5 She saw the food that was served at his table, the living quarters for his officials, the organization of his palace staff and the uniforms they wore, the servants who waited on him at feasts, and the sacrifices he offered in the Temple. It left her breathless and amazed. 6 She said to King Solomon, “What I heard in my own country about you and your wisdom is true! 7 But I couldn't believe it until I had come and seen it all for myself. But I didn't hear even half of it; your wisdom and wealth are much greater than what I was told. 8 How fortunate are your wives! And how fortunate your servants, who are always in your presence and are privileged to hear your wise sayings! 9 Praise the Lord your God! He has shown how pleased he is with you by making you king of Israel. Because his love for Israel is eternal, he has made you their king so that you can maintain law and justice.”
10 She presented to King Solomon the gifts she had brought: almost five tons of gold and a very large amount of spices and jewels. The amount of spices she gave him was by far the greatest that he ever received at any time.
( 11 Hiram's fleet, which had brought gold from Ophir, also brought from there a large amount of juniper wood and jewels. 12 Solomon used the wood to build railings in the Temple and the palace, and also to make harps and lyres for the musicians. It was the finest juniper wood ever imported into Israel; none like it has ever been seen again.)
13 King Solomon gave the queen of Sheba everything she asked for, besides all the other customary gifts that he had generously given her. Then she and her attendants returned to the land of Sheba.
King Solomon's Wealth
(2 Chronicles 9.13-29)14 Every year King Solomon received over twenty-five tons of gold, 15 in addition to the taxes paid by merchants, the profits from trade, and tribute paid by the Arabian kings and the governors of the Israelite districts.
16 Solomon made two hundred large shields and had each one overlaid with almost fifteen pounds of gold. 17 He also made three hundred smaller shields, overlaying each one of them with nearly four pounds of gold. He had all these shields placed in the Hall of the Forest of Lebanon.
18 He also had a large throne made. Part of it was covered with ivory and the rest of it was covered with the finest gold. 19-20 The throne had six steps leading up to it, with the figure of a lion at each end of every step, a total of twelve lions. At the back of the throne was the figure of a bull's head, and beside each of the two armrests was the figure of a lion. No throne like this had ever existed in any other kingdom.
21 All of Solomon's drinking cups were made of gold, and all the utensils in the Hall of the Forest of Lebanon were of pure gold. No silver was used, since it was not considered valuable in Solomon's day. 22 He had a fleet of ocean-going ships sailing with Hiram's fleet. Every three years his fleet would return, bringing gold, silver, ivory, apes, and monkeys.
23 King Solomon was richer and wiser than any other king, 24 and the whole world wanted to come and listen to the wisdom that God had given him. 25 Everyone who came brought him a gift—articles of silver and gold, robes, weapons, spices, horses, and mules. This continued year after year.
26 Solomon built up a force of fourteen hundred chariots and twelve thousand cavalry horses. Some of them he kept in Jerusalem and the rest he stationed in various other cities. 27 During his reign silver was as common in Jerusalem as stone, and cedar was as plentiful as ordinary sycamore in the foothills of Judah. 28 The king's agents controlled the export of horses from Musri and Cilicia, 29 and the export of chariots from Egypt. They supplied the Hittite and Syrian kings with horses and chariots, selling chariots for 600 pieces of silver each and horses for 150 each.
1 Un kad Sābas ķēniņiene dzirdēja Salamana slavu, kas tam radās tā Kunga vārdam uzceltā nama dēļ, tad tā nāca viņu pārbaudīt ar mīklām.
2 Un viņa nonāca Jeruzālemē ar ļoti daudziem pavadoņiem, ar kamieļiem, kas nesa balzamu un ļoti daudz zelta un dārgakmeņu. Un viņa nāca pie Salamana un sacīja viņam itin visu, kas viņai bija uz sirds.
3 Un Salamans izstāstīja viņai visu, kas attiecās uz tās jautājumiem. Un ķēniņam nebija it nekā tāda neatrisināma, ko viņš tai nebūtu varējis pasacīt.
4 Un Sābas ķēniņiene ievēroja ir visu Salamana gudrību, ir arī namu, kādu viņš bija uzcēlis.
5 Un viņa apskatīja arī viņa ēdienus uz viņa galda, un viņa kalpu mītnes, novēroja viņa galminieku un labiešu stāju un viņu tērpus, arī dzērienu pasniegšanas veidu un viņa dedzināmos upurus, kādus viņš upurēja tā Kunga namā, un aiz izbrīna viņa bija galīgi apmulsusi
6 Un sacīja ķēniņam: „Patiess bija tas vārds, kādu es savā zemē dzirdēju ir par taviem darbiem, ir par tavu gudrību.
7 Tomēr es šim vārdam tikmēr negribēju ticēt, tiekāms es pati atnācu un apskatīju ar savām pašas acīm. Un arī vēl pusi es nezināju: tava gudrība un labklājība pārsniedz visu, ko biju dzirdējusi.
8 Svētīgi ir tavi karavīri, apskaužami tavi valsts darbinieki un kalpotāji, it īpaši tie, kas ikdienas stāv tavā priekšā, tie, kuri dzird tavu gudrību.
9 Lai svētīts ir tas Kungs, tavs Dievs, kam labpaticies tevi uzcelt uz Israēla troņa savas mūžīgās mīlestības dēj pret Israēlu un kas tevi ielicis par ķēniņu ar nolūku, lai tu kop tiesu un taisnību.“
10 Un viņa iedeva ķēniņam simt un divdesmit talentus zelta un balzamu lielā vairumā un dārgakmeņus. Joprojām neviens tik daudz balzama nekad vairs neatnesa, cik Sābas ķēniņiene bija iedevusi Salamanam.
11 Un arī Hīrāma kuģi, kas no Ofīras atveda zeltu, atveda no Ofīras lielos daudzumos sarkankoku un dārgus akmeņus.
12 Un ķēniņš lika darināt no sarkankoka margas tā Kunga namam, kā arī citaras un arpas dziedoņiem. Un tādi sarkankoki nekad vairs vēlāk netika atvesti un netika redzēti līdz pat šai dienai.
13 Bet ķēniņš Salamans deva Sābas ķēniņienei visu, kas tai patika, ko viņa no tā izlūdzās, neskaitot to, kas no paša ķēniņa Salamana rokas tai jau bija ticis dots. Tad viņa ar saviem kalpiem devās atpakaļ un atgriezās savā zemē.
14 Bet zelta svars, kāds ķēniņam Salamanam ienāca gadā, bija seši simti un sešdesmit seši talenti zelta,
15 Neskaitot to, kas ienāca no tirgotājiem, no tirdzniecības apgrozījumiem, no visiem arabu ķēniņiem un no pašas zemes pārvaldīšanas.
16 Un ķēniņš Salamans lika taisīt divi simti vairogu no plāni izkalta zelta; seši simti zelta gabalu viņš izlietoja viena vairoga izveidošanai.
17 Arī trīs simti mazo vairogu tika darināti no kalta zelta. Trīssimt zelta gabalus viņš izdeva par vienu mazāku vairogu. Un ķēniņš tos novietoja Libanona meža namā.
18 Un ķēniņš darināja lielu troni no ziloņkaula, un viņš to pārvilka ar tīru zeltu.
19 Šim tronim bija seši pakāpieni, tā muguras atbalsta augšējā daļa bija apaļa, bet abos sānos bija roku atbalsti; arī divu lauvu attēli atradās līdzās šiem atbalstiem.
20 Bet divpadsmit lauvas bija novietoti uz sešiem pakāpieniem abējās pusēs. Nekas tamlīdzīgs neviena ķēniņa valstī nekad nebija ticis darināts.
21 Un arī visi ķēniņa Salamana dzeramie trauki bija no zelta un tāpat arī visi Libanona meža nama trauki bija no tīra zelta. Tur nebija ne sudraba nedz vara, jo Salamana laikā to neturēja itin ne par ko.
22 Un ķēniņam bija Taršišas kuģi, kas devās jūrā līdzās Hīrāma kuģu vienībai. Šie Taršišas kuģi vienu reizi trijos gados atgriezās atpakaļ, tad tie atveda zeltu un sudrabu, ziloņkaulu, mērkaķus un pāvus.
23 Un ķēniņš Salamans kļuva vis-varenākais visu zemju ķēniņu starpā turībā un gudrībā.
24 Un visa pasaule meklēja Salamana vaigu, lai dzirdētu viņa gudrību, kādu Dievs tam bija licis sirdī.
25 Un tie katrs atnesa savu dāvanu: sudraba rīkus un zelta traukus un drānas, mires un balzamu, zirgus un mūļus. Tā tas notika katru gadu.
26 Un Salamans savāca vienkopus ratus un jātniekus, un tam bija tūkstotis un četri simti ratu un divpadsmit tūkstoši jātnieku, un viņš tos novietoja nometņu pilsētās un pie sevis Jeruzā-lemē.
27 Un ķēniņš panāca to, ka sudraba bija Jeruzālemē tik, cik akmeņu, un tik pat daudz ciedru koku kā vīģes koku Sefelā.
28 Un Salamans ieveda zirgus gan no Ēģiptes, gan no Koas. Ķēniņa uzpircēji tos saņēma no Koas par cietu cenu.
29 Un rati tika piegādāti no Ēģiptes un pārdoti par sešsimt sudraba gabaliem, bet viens zirgs maksāja simt piecdesmit. Un tā ar viņa starpniecību tie tika iegādāti visiem, gan visiem hetiešu ķēniņiem, gan arī Aramas ķēniņiem.
