David's Instructions for the Temple
1 King David commanded all the officials of Israel to assemble in Jerusalem. So all the officials of the tribes, the officials who administered the work of the kingdom, the leaders of the clans, the supervisors of the property and livestock that belonged to the king and his sons—indeed all the palace officials, leading soldiers, and important men—gathered in Jerusalem.
2 David stood before them and addressed them: “My friends, listen to me. I wanted to build a permanent home for the Covenant Box, the footstool of the Lord our God. I have made preparations for building a temple to honor him, 3 but he has forbidden me to do it, because I am a soldier and have shed too much blood. 4 The Lord, the God of Israel, chose me and my descendants to rule Israel forever. He chose the tribe of Judah to provide leadership, and out of Judah he chose my father's family. From all that family it was his pleasure to take me and make me king over all Israel. 5 He gave me many sons, and out of them all he chose Solomon to rule over Israel, the Lord's kingdom.
6 “The Lord said to me, ‘Your son Solomon is the one who will build my Temple. I have chosen him to be my son, and I will be his father. 7 I will make his kingdom last forever if he continues to obey carefully all my laws and commands as he does now.’
8 “So now, my people, in the presence of our God and of this assembly of all Israel, the Lord's people, I charge you to obey carefully everything that the Lord our God has commanded us, so that you may continue to possess this good land and so that you may hand it on to succeeding generations forever.”
9 And to Solomon he said, “My son, I charge you to acknowledge your father's God and to serve him with an undivided heart and a willing mind. He knows all our thoughts and desires. If you go to him, he will accept you; but if you turn away from him, he will abandon you forever. 10 You must realize that the Lord has chosen you to build his holy Temple. Now do it—and do it with determination.”
11 David gave Solomon the plans for all the Temple buildings, for the storerooms and all the other rooms, and for the Most Holy Place, where sins are forgiven. 12 He also gave him the plans for all he had in mind for the courtyards and the rooms around them, and for the storerooms for the Temple equipment and the gifts dedicated to the Lord. 13 David also gave him the plans for organizing the priests and Levites to perform their duties, to do the work of the Temple, and to take care of all the Temple utensils. 14 He gave instructions as to how much silver and gold was to be used for making the utensils, 15 for each lamp and lampstand, 16 for the silver tables, and for each gold table on which were placed the loaves of bread offered to God. 17 He also gave instructions as to how much pure gold was to be used in making forks, bowls, and jars, how much silver and gold in making dishes, 18 and how much pure gold in making the altar on which incense was burned and in making the chariot for the winged creatures that spread their wings over the Lord's Covenant Box. 19 King David said, “All this is contained in the plan written according to the instructions which the Lord himself gave me to carry out.”
20 King David said to his son Solomon, “Be confident and determined. Start the work and don't let anything stop you. The Lord God, whom I serve, will be with you. He will not abandon you, but he will stay with you until you finish the work to be done on his Temple. 21 The priests and the Levites have been assigned duties to perform in the Temple. Workers with every kind of skill are eager to help you, and all the people and their leaders are at your command.”
1 Tad Dāvids sapulcināja Jeruzālemē izziņotā sapulcē visus Israēla virsaišus, arī visus cilšu virsaišus un nodaļu virspavēlniekus, kuri goda amatā kalpoja ķēniņam, un virsniekus pār tūkstošiem un virsniekus pār simtiem, bez tam ķēniņa un viņa dēlu īpašumu pārziņus, tāpat arī visus ganāmo pulku pārziņus kopā ar galma kalpotājiem, karavīrus un visus pārējos ievērības cienīgos vīrus.
2 Un ķēniņš Dāvids piecēlās kājās no sava sēdekļa un sacīja: „Uzklausiet mani, mani brāļi un mana tauta! Tas bija mans sirds lolojums uzcelt mierīgu novietni tā Kunga derības šķirstam un kāju pameslu mūsu Dievam, un es jau biju sataisījies to celt.
3 Bet tad Dievs uz mani sacīja: Tev nebūs celt namu manam vārdam, jo tu esi karavīrs un esi izlējis asinis!
4 Nu tas Kungs, Israēla Dievs, mani ir izredzējis no visas manas dzimts, lai es būtu ķēniņš pār Israēlu uz mūžīgiem laikiem, jo Viņš Jūdu ir izredzējis par vadoni un Jūdas cilti manu dzimtu, un mana tēva dēlu vidū Viņam bija labs prāts bijis uz mani, lai ieceltu mani par ķēniņu pār visu Israēlu.
5 Bet no visiem maniem dēliem, —jo tas Kungs ir man devis daudz dēlu, —Viņš ir izredzējis manu dēlu Salamanu, lai tas sēdētu tā Kunga valdības troni pār Israēlu.
6 Un Viņš man noteica: Tavs dēls Salamans lai uzceļ manu namu un manus pagalmus, jo Es esmu viņu izredzējis sev par dēlu, un Es būšu viņam par tēvu.
7 Un Es nostiprināšu viņa ķēniņa valsts varu uz mūžīgiem laikiem, ja vien viņš, tāpat kā vēl šo baltu dienu, stipri turēsies, izpildīdams manas pavēles un manas tiesas!
8 Un nu tagad, visam Israēlam, šai tā Kunga sapulcinātai draudzei to redzot un mūsu Dievam dzirdot, uzklausiet: ievērojiet un izpildiet visas tā Kunga, jūsu Dieva, dotās pavēles, lai jūs varētu iegūt īpašumā šo auglīgo zemi un paturēt to kā dzimtīpašumu saviem bērniem, kas jums sekos, uz mūžīgiem laikiem!
9 Bet tu, mans dēls Salaman, atzīsti savu tēvu Dievu un kalpo Viņam ar nedalītu sirdsprātu un ar labprātīgu dvēseli, jo tas Kungs ir, kas pārbauda visas sirdis un kas izzina itin visus visdažādākos nodomus; ja tu vien Viņu meklēsi, tad Viņš arī tevi atradis, bet ja tu Viņu atstāsi, tad Viņš tevi atstums uz visiem laikiem.
10 Redzi nu tagad, —kad tas Kungs tevi ir izredzējis, lai tu Viņam uzceltu namu par svētu vietu, —tad esi stiprs un dari to!“
11 Un Dāvids nodeva savam dēlam Salamanam tempļa priekšpuses un paša tempļa nama veidolus, kā ari dārglietu krātuvju, augštelpu un iekštelpu, tāpat arī salīdzināšanās telpas veidolus,
12 Kopā ar visu savu nodomāto plānu, kā tas viņam tēlojās prātā attieksmē uz tā Kunga nama iežogojumu un tā apkārtni ar iedalījumiem, tapat arī uz Dieva nama noliktavām un dārglietu krātuvēm visām Dieva namam veltītajām dārgajām mantām.
13 Un viņš izteica savus nodomus ari par priestepu un Ievītu iedalījumiem pa nodaļām, par visu to darbu, kas ir veicams tā Kunga namā, tāpat arī par visiem tā Kunga nama dievkalpojumu traukiem
14 Un tāpat arī par zeltu, —cik zelta jāņem katram dievkalpojuma traukam pēc svara, un par visu sudraba trauku svaru, kādi vienā vai otrā dievkalpojumā lietojami.
15 Arī par visu zelta lukturu un zelta lampiņu svaru, cik liels tas lai būtu ikvienam lukturim un ikkatrai luktura lampai, viņš deva norādījumus, un arī sudraba lukturiem, tāpat ikvienam citam lukturim un tā lampiņai viņš noteica svaru sakarā ar to, kādā veidā viens vai otrs lukturis tiktu dievkalpojumos lietots.
16 Viņš arī nosvēra zeltu atklāti izliekamās maizes galdiem, ikvienam galdam, un viņš noteica arī sudrabu sudraba galdiem.
17 Un viņš noteica tīrā kausētā zelta svaru gaļas dakšām un slacināmiem traukiem, dzeramiem kausiem un platajām galda bļodām no zelta; ikvienai bļodai savu svaru, vienai tādu, otrai citādu. Un sudraba bļodām savu svaru, vienai tādu, otrai citādu.
18 Arī kvēpināmo upuru altārim no kausēta zelta viņš noteica svaru un parādīja paraugu ķerubu zelta ratiem, kas, izplētuši savus spārnus, nosedza tā Kunga derības šķirstu.
19 „Un to tas Kungs man visu ir darījis saprotamu ar rakstiem no paša tā Kunga rokas, man atklādams visus veicamos darbus!“ Tā sacīja Dāvids.
20 Un tad Dāvids sacīja savam dēlam Salamanam: „Esi stiprs un esi drosmīgs un rīkojies! Nebīsties un neliecies mulsināties! Tiešām, Dievs tas Kungs, mans Dievs, būs ar tevi; Viņš tevi nepametīs, un Viņš tevi neatstās, kamēr tu nebūsi pabeidzis visus ar tā Kunga nama uzcelšanu saistītos darbus.
21 Un redzi, še ir priesteru un Ievītu nodaļas, kas sakārtotas saskaņā ar visa Dieva nama apkalpošanu, un kopā ar tevi visādos darbos būs brīvprātīgi vīri, kas ir gudri un izmanīgi visādu darbu veikšanā, un tāpat vadoņi, kā arī visi ļaudis, kas visi gatavi izpildīt tavas pavēles!“
