1 They took the Covenant Box to the tent which David had prepared for it and put it inside. Then they offered sacrifices and fellowship offerings to God. 2 After David had finished offering the sacrifices, he blessed the people in the name of the Lord 3 and distributed food to them all. He gave each man and woman in Israel a loaf of bread, a piece of roasted meat, and some raisins.
4 David appointed some of the Levites to lead the worship of the Lord, the God of Israel, in front of the Covenant Box, by singing and praising him. 5 Asaph was appointed leader, with Zechariah as his assistant. Jeiel, Shemiramoth, Jehiel, Mattithiah, Eliab, Benaiah, Obed Edom, and Jeiel were to play harps. Asaph was to sound the cymbals, 6 and two priests, Benaiah and Jahaziel, were to blow trumpets regularly in front of the Covenant Box. 7 It was then that David first gave Asaph and the other Levites the responsibility for singing praises to the Lord.
A Song of Praise
(Psalms 105.1-15; 96.1-13; 106.1, 47, 48)8 Give thanks to the Lord, proclaim his greatness;
tell the nations what he has done.
9 Sing praise to the Lord;
tell the wonderful things he has done.
10 Be glad that we belong to him;
let all who worship him rejoice!
11 Go to the Lord for help,
and worship him continually.
12-13 You descendants of Jacob, God's servant,
descendants of Israel, whom God chose,
remember the miracles that God performed
and the judgments that he gave.
14 The Lord is our God;
his commands are for all the world.
15 Never forget God's covenant,
which he made to last forever,
16 the covenant he made with Abraham,
the promise he made to Isaac.
17 The Lord made a covenant with Jacob,
one that will last forever.
18 “I will give you the land of Canaan,” he said.
“It will be your own possession.”
19 God's people were few in number,
strangers in the land of Canaan.
20 They wandered from country to country,
from one kingdom to another.
21 But God let no one oppress them;
to protect them, he warned the kings:
22 “Don't harm my chosen servants;
do not touch my prophets.”
23 Sing to the Lord, all the world!
Proclaim every day the good news that he has saved us.
24 Proclaim his glory to the nations,
his mighty deeds to all peoples.
25 The Lord is great and is to be highly praised;
he is to be honored more than all the gods.
26 The gods of all other nations are only idols,
but the Lord created the heavens.
27 Glory and majesty surround him,
power and joy fill his Temple.
28 Praise the Lord, all people on earth,
praise his glory and might.
29 Praise the Lord's glorious name;
bring an offering and come into his Temple.
Bow down before the Holy One when he appears;
30 tremble before him, all the earth!
The earth is set firmly in place and cannot be moved.
31 Be glad, earth and sky!
Tell the nations that the Lord is king.
32 Roar, sea, and every creature in you;
be glad, fields, and everything in you!
33 The trees in the woods will shout for joy
when the Lord comes to rule the earth.
34 Give thanks to the Lord, because he is good;
his love is eternal.
35 Say to him, “Save us, O God our Savior;
gather us together; rescue us from the nations,
so that we may be thankful
and praise your holy name.”
36 Praise the Lord, the God of Israel!
Praise him now and forever!
Then all the people said, “Amen,” and praised the Lord.
Worship at Jerusalem and Gibeon
37 King David put Asaph and the other Levites in permanent charge of the worship that was held at the place where the Covenant Box was kept. They were to perform their duties there day by day. 38 Obed Edom son of Jeduthun and sixty-eight men of his clan were to assist them. Hosah and Obed Edom were in charge of guarding the gates.
39 Zadok the priest and his fellow priests, however, were in charge of the worship of the Lord at the place of worship in Gibeon. 40 Every morning and evening they were to burn sacrifices whole on the altar in accordance with what was written in the Law which the Lord gave to Israel. 41 There with them were Heman and Jeduthun and the others who were specifically chosen to sing praises to the Lord for his eternal love. 42 Heman and Jeduthun also had charge of the trumpets and cymbals and the other instruments which were played when the songs of praise were sung. The members of Jeduthun's clan were in charge of guarding the gates.
43 Then everyone went home, and David went home to spend some time with his family.
1 Un pēc tam, kad viņi ienesa Dieva šķirstu un to novietoja telts vidū, ko Dāvids bija tam uzcēlis, tad viņi ziedoja Dieva priekšā dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upupus.
2 Un kad Dāvids bija pabeidzis upurēt dedzināmos upupus un kaujamos pateicības upupus, tad viņš tā Kunga vārdā svētīja tautu.
3 Un viņš ikkatram no Israēla izdalīja, tā vīriešiem, kā arī sievietēm, pa klaipam maizes, gabalam gaļas un vīnogu rausi.
4 Un tā Kunga šķirsta priekšā viņš novietoja dažus no Ievītiem kā goda amata pildītājus, kupiem bija jāpienes tam Kungam, Israēla Dievam, suminājumi, jāizsaka nemitīgi pateicība un jādaudzina Viņa slava un gods.
5 Asafs bija priekšnieks, bet Zacharja otrs pēc viņa; tad Jeiēls, Šemiramots, Jehiēls, Matitja, Eliābs, Obed-Ēdoms un Jehiēls ar mūzikas instrumentiem, arpām un koklēm, un Asafs lika atskanēt cimbālēm.
6 Un Benaja un Jahasiēls, kā priestepi bija pastāvīgi nodarbināti ar taupu pūšanu Dieva derības šķirsta priekšā.
7 Tiešām, toreiz—tanī dienā Dāvids pirmo reizi uzdeva ar Asafa un viņa ciltsbrāļu palīdzību izteikt tam Kungam pateicību slavas dziesmā:
8 „Pateicieties tam Kungam, piesauciet Viņa vārdu, dariet zināmus tautu vidū Viņa darbus!
9 Dziediet Viņam, spēlējiet Viņam, apspriediet visus Viņa brīnuma darbus!
10 Dodiet slavu Viņa svētajam vārdam! Lai visu to sirdis priecājas, kas ir tā Kunga meklētāji!
11 Meklējiet to Kungu un Viņa spēku, meklējiet Viņa vaigu bez mitēšanās!
12 Pieminiet brīnuma darbus, ko Viņš ir darījis, Viņa darītās brīnumu zīmes un tiesas spriedumus no Viņa mutes,
13 Jūs, Viņa kalpa Israēla pēcnācēji, Jēkaba dēli, Viņa izredzētie!
14 Viņš ir tas Kungs, mūsu Dievs, Viņa tiesas tiek spriestas visā pasaulē.
15 Pieminiet mūžīgi Viņa derību, vārdu, ko Viņš pavēlējis tūkstoš audzēm,
16 Derību, ko Viņš ir slēdzis ar Ābrahāmu, un Viņa zvēresta apsolījumu, ko Viņš zvērējis Izākam,
17 Un ko Viņš arī Jēkabam apstiprinājis kā likumu un Israēlam kā mūžīgu derību,
18 Sacīdams: Tev es došu Kānaāna zemi, ko Es jums piešķīru kā dzimtīpašuma daļu
19 Tolaik, kad jūs vēl bijāt nedaudz ļaužu un kad jūs vēl kā mazs pulciņš un svešinieki mitāt tai zemē,
20 Klīzdami no tautas pie tautas un no vienas ķēniņa valsts pie otras tautas ļaudīm.
21 Bet Viņš nepiekāpās neviena priekšā, kas viņus apspieda, un viņu dēļ Viņš pat pārmācīja ķēniņus:
22 Nepieskarieties maniem svaidītiem un nenodariet ļaunu maniem praviešiem!
23 Dziediet tam Kungam, visa zeme, sludiniet ikdienas Viņa pestīšanu!
24 Vēstījiet pagānu tautām Viņa godu un it visu tautu vidū Viņa brīnuma darbus!
25 Jo liels ir tas Kungs un ļoti augsti slavējams, un Viņš ir bijājams pār visiem dieviem,
26 Jo visu pagānu tautu dievi ir elki, bet tas Kungs ir radījis debesis.
27 Augstība un varenība ir Viņa priekšā, spēks un tīksme mīt Viņa mājoklī.
28 Dodiet tam Kungam, jūs tautu ciltis, dodiet tam Kungam godu un slavu!
29 Dodiet tam Kungam Viņa vārda godu! Atnesiet dāvanu upupus un nāciet Viņa vaiga priekšā. Metieties tā Kunga priekšā ar seju pie zemes un pielūdziet Viņu svētā glītumā!
30 Trīci, ak visa zeme, Viņa vaiga priekšā! Taču arī zemes izplatījums ir Viņa nostiprināts, ka tas nevar no sava stāvokļa tikt izkustināts.
31 Lai debesis izplūst priekā, un zeme lai gavilē, un lai tā saka tautām: Tas Kungs ir ķēniņš!
32 Lai jūra krāc, un viss, kas to pilda, lai bango! Lai tīrumi gavilē, un viss, kas vien tanīs aug!
33 Un tad lai prieka pārpilnības dēļ dzied koki mežā, tā Kunga priekšā, jo Viņš nāk, lai tiesātu zemi.
34 Teiciet to Kungu, jo Viņš ir labs un Viņa žēlastība pastāv mūžīgi.
35 Un lūdziet: Izglāb mūs. Dievs, mūsu Glābēj! Sapulcini mūs un atbrīvo mūs no pagānu tautām, lai mēs nestu pateicības slavu tavam svētajam vārdam, lai paši celtu sevi, Tevi godinādami!
36 Slavēts lai ir tas Kungs, Israēla Dievs, no mūžības uz mūžību!“ Un visa tauta sacīja: „Amen!“ un „Slavējiet to Kungu!“
37 Tad Dāvids tur atstājā tā Kunga derības šķirsta priekšā Asafu un viņa ciltsbrāļus, lai tie pastāvīgi kalpotu šķirsta priekšā, kā to ikdienas kārtējais pienākums prasa.
38 Un Obed-Edomam un viņa sešdesmit astoņiem ciltsbrāļiem viņš lika darīt to pašu, pie kam Obed-Ēdoms, Jedutuna dēls, un Hosa un visi šie pārējie bija vārtsargi.
39 Un priesteri Cadoku un viņa ciltsbrāļus, priesterus, viņš atstāja arī turpmāk par sargiem tā Kunga mājokļa priekšā, kas atradās Gibeonas augstienē,
40 Lai tie tam Kungam nepārtraukti, rītos un vakaros, upurētu dedzināmos upurus uz dedzināmo upuru altāra, tieši, kā tas ir rakstīts tā Kunga derības grāmatā, ko Viņš bija Israēlam pavēles veidā devis.
41 Un kopā ar viņiem tur bija Heimans un Jedutuns, kā arī atlikušā daļa no izraudzītiem, kuru vārdi bija īpaši atzīmēti, lai nestu tam Kungam pateicību, jo Viņa žēlastība ir mūžīga.
42 Un līdz ar viņiem bija Heimans un Jedutuns. Viņu rīcībā bija taures un cimbāles, kuras tie skandināja, un ari Dieva dziesmu pavadīšanai domātās kokles; taču Jedutuna dēliem bija jābūt par vārtu sargiem.
43 Un tad ikviens tautietis devās mājās, un Dāvids atgriezās, lai savu namu svētītu.
