David's Activities in Jerusalem
(2 Samuel 5.11-16)1 King Hiram of Tyre sent a trade mission to David; he provided him with cedar logs and with stonemasons and carpenters to build a palace. 2 And so David realized that the Lord had established him as king of Israel and was making his kingdom prosperous for the sake of his people.
3 There in Jerusalem, David married more wives and had more sons and daughters. 4 The following children were born to him in Jerusalem: Shammua, Shobab, Nathan, Solomon, 5 Ibhar, Elishua, Elpelet, 6 Nogah, Nepheg, Japhia, 7 Elishama, Beeliada, and Eliphelet.
Victory over the Philistines
(2 Samuel 5.17-25)8 When the Philistines heard that David had now been made king over the whole country of Israel, their army went out to capture him. So David marched out to meet them. 9 The Philistines arrived at Rephaim Valley and began plundering. 10 David asked God, “Shall I attack the Philistines? Will you give me the victory?”
The Lord answered, “Yes, attack! I will give you the victory!”
11 So David attacked them at Baal Perazim and defeated them. He said, “God has used me to break through the enemy army like a flood.” So that place is called Baal Perazim. 12 When the Philistines fled, they left their idols behind, and David gave orders for them to be burned.
13 Soon the Philistines returned to the valley and started plundering it again. 14 Once more David consulted God, who answered, “Don't attack them from here, but go around and get ready to attack them from the other side, near the balsam trees. 15 When you hear the sound of marching in the treetops, then attack, because I will be marching ahead of you to defeat the Philistine army.” 16 David did what God had commanded, and so he drove the Philistines back from Gibeon all the way to Gezer. 17 David's fame spread everywhere, and the Lord made every nation afraid of him.
1 Un Hīrāms, Tiras ķēniņš, sūtīja vēstnešus pie Dāvida un ciedru kokus, namdarus un galdniekus, lai tie uzceltu viņam namu.
2 Tad Dāvids nojauta, ka tas Kungs viņu bija iecēlis un apstiprinājis par ķēniņu pār Israēlu, un ka viņa ķēniņa valsts vara bija izveidojusies jo sevišķi izcila viņa tautas Israēla labad.
3 Un Jeruzālemē Dāvids ņēma sev vēl vairāk sievu, un Dāvids dzemdināja vēl vairāk dēlu un meitu.
4 Un šie ir viņa dēlu vārdi, kuji viņam piedzima Jeruzālemē: Šamua, Šobabs, Nātāns un Salamans,
5 Jibhars, Elišua un Ēlpelets,
6 Nogachs, Nefegs un Jafija,
7 Elišāma, Beēljada un Ēlifelets.
8 Bet kad nu filistieši dzirdēja, ka Dāvids bija svaidīts par ķēniņu pār visu Israēlu, tad visi filistieši cēlās, lai satverfu Dāvidu. Bet kad Dāvids to dzirdēja, tad viņš izgāja viņiem pretī.
9 Kad nu filistieši bija ielauzušies un taisījās izplatīties pa visu refajiešu ieleju,
10 Tad Dāvids jautāja Dievam, sacīdams: „Vai man būs doties uzbrukumā pret filistiešiem? Un vai Tu viņus dosi manā rokā?“ Un tas Kungs viņam atvildēja: „Dodies, jo Es viņus nodošu tavā rokā!“
11 Un viņi devās uzbrukumā pie Baāl-Peracimas, un Dāvids viņus tur sakāva. Tad Dāvids izsaucās: „Dievs ir manos ienaidniekos ar manu roku izrāvis robu, itin kā ūdens izrauj aizsprostu!“ Un tādēļ tie nosauca tās vietas vārdu Bāal-Peracima.
12 Un viņi tur pameta savus dievus, un Dāvids pavēlēja, lai tos sadedzina ugunī.
13 Un filistieši vēl reiz sapulcējās un sakārtojās uzbrukumam līdzenumā.
14 Tad Dāvids vēlreiz jautāja Dievam, un Dievs viņam atbildēja: „Neseko viņiem uzbrukdams, bet apej viņiem apkārt un uzbrūc viņiem iepretī balzama koku pudurim!
15 Un kad tu dzirdēsi balzama koku galotnēs soļu troksni, tad esi gatavs doties kaujā! Jo tad pats Dievs iziet laukā tavā priekšā, lai sakautu filistiešu karaspēku.“
16 Un Dāvids izpildīja, kā Dievs viņam bija pavēlējis, un viņi sakāva filistiešu karaspēku no Gibeonas līdz Gezerai.
17 Tā Dāvida slava izpaudās visās zemēs, un tas Kungs iedvesa bailes no viņa visām tautām.
