David's Early Followers from the Tribe of Benjamin
1 David was living in Ziklag, where he had gone to escape from King Saul. There he was joined by many experienced, reliable soldiers, 2 members of the tribe of Benjamin, to which Saul belonged. They could shoot arrows and sling stones either right-handed or left-handed. 3-7 They were under the command of Ahiezer and Joash, sons of Shemaah, from Gibeah.
These were the soldiers:
Jeziel and Pelet, sons of Azmaveth
Beracah and Jehu from Anathoth
Ishmaiah from Gibeon, a famous soldier and one of the leaders of “The Thirty”
Jeremiah, Jahaziel, Johannan, and Jozabad, from Gederah
Eluzai, Jerimoth, Bealiah, Shemariah, and Shephatiah, from Hariph
Elkanah, Isshiah, Azarel, Joezer, and Jashobeam, of the clan of Korah
Joelah and Zebadiah, sons of Jeroham, from Gedor
David's Followers from the Tribe of Gad
8 These are the names of the famous, experienced soldiers from the tribe of Gad who joined David's troops when he was at the desert fort. They were experts with shields and spears, as fierce looking as lions and as quick as mountain deer. 9-13 They were ranked in the following order: Ezer, Obadiah, Eliab, Mishmannah, Jeremiah, Attai, Eliel, Johanan, Elzabad, Jeremiah, and Machbannai.
14 Some of these men from the tribe of Gad were senior officers in command of a thousand men, and others were junior officers in command of a hundred. 15 In the first month of one year, the time when the Jordan River overflowed its banks, they crossed the river, scattering the people who lived in the valleys both east and west of the river.
Followers from Benjamin and Judah
16 Once a group of men from the tribes of Benjamin and Judah went out to the fort where David was. 17 David went to meet them and said, “If you are coming as friends to help me, you are welcome here. Join us! But if you intend to betray me to my enemies, even though I have not tried to hurt you, the God of our ancestors will know it and punish you.”
18 God's spirit took control of one of them, Amasai, who later became the commander of “The Thirty,” and he called out,
“David son of Jesse, we are yours!
Success to you and those who help you!
God is on your side.”
David welcomed them and made them officers in his army.
Followers from Manasseh
19 Some soldiers from the tribe of Manasseh went over to David's side when he was marching out with the Philistines to fight King Saul. Actually he did not help the Philistines, for their kings were afraid that he would betray them to his former master Saul, so they sent him back to Ziklag. 20 These are the soldiers from Manasseh who went over to David's side when he was returning: Adnah, Jozabad, Jediael, Michael, Jozabad, Elihu, and Zillethai. In Manasseh they had all commanded units of a thousand men. 21 They served David as officers over his troops, because they were all outstanding soldiers. Later they were officers in the Israelite army. 22 Almost every day new men joined David's forces, so that his army was soon enormous.
List of David's Forces
23-37 When David was at Hebron, many trained soldiers joined his army to help make him king in place of Saul, as the Lord had promised. Their numbers were as follows:
Judah: 6,800 well-equipped men, armed with shields and spears;
Simeon: 7,100 well-trained men;
Levi: 4,600 men;
Followers of Jehoiada, descendant of Aaron: 3,700 men;
Relatives of Zadok, an able young fighter: 22 leading men;
Benjamin (Saul's own tribe): 3,000 men (most of the people of Benjamin had remained loyal to Saul);
Ephraim: 20,800 men famous in their own clans;
West Manasseh: 18,000 men chosen to go and make David king;
Issachar: 200 leaders, together with the men under their command (these leaders knew what Israel should do and the best time to do it);
Zebulun: 50,000 loyal and reliable men ready to fight, trained to use all kinds of weapons;
Naphtali: 1,000 leaders, together with 37,000 men armed with shields and spears;
Dan: 28,600 trained men;
Asher: 40,000 men ready for battle;
Tribes east of the Jordan—Reuben, Gad, and East Manasseh: 120,000 men trained to use all kinds of weapons.
38 All these soldiers, ready for battle, went to Hebron, determined to make David king over all Israel. All the rest of the people of Israel were united in the same purpose. 39 They spent three days there with David, feasting on the food and drink which their relatives had prepared for them. 40 From as far away as the northern tribes of Issachar, Zebulun, and Naphtali, people came bringing donkeys, camels, mules, and oxen loaded with food—flour, figs, raisins, wine, and olive oil. They also brought cattle and sheep to kill and eat. All this was an expression of the joy that was felt throughout the whole country.
1 Un šie ir tie viri, kas nāca pie Dāvida uz Ciklagu tanī laikā, kad viņš vēl slapstījās no Saula, Kiša dēla; ari šie skaitījās pie tiem varoņiem, kas viņam palīdzēja karā.
2 Tie bija apbruņoti ar loku, un viņi spēja lietāt ir labo, ir kreiso roku, metot akmeņus un šaujot bultas no lokiem. Un daudzi bija no Saula radiem no Benjamiņa cilts.
3 Viņu priekšnieks bija Ahiēzers un otrs—Joass, Šimeas dēls, no Gibeas; tad Jeziēls un Pelets, Asmaveta dēli, Beracha un Jehus no Anatotas,
4 Varonis Jišmaja no Gibeonas, viens no trlsdesmitiem un vadonis pār trīsdesmit vīriem; tad Jeremija, Jahaziēls un Johanans; Jozabāds no Gederas;
5 Ēlušajs, Jerimots, Bealja un Semarja; Šefatja no Harifas;
6 Ēlkana, Jišija, Azareēls, Joēzers un Jašobeāms, —korachieši;
7 Un Joēla un Zebadja, Jerohāma no Gedoras dēli.
8 Bet no Gada cilts Dāvidam pievienojās pie tuksneša cietokšņa varonīgi karavīri, —vīri, kuri bija labi rūdījušies karam, kas prata rīkoties ar lielo vairogu un šķēpu, un viņu vaibsti bija līdzīgi lauvu vaibstiem, un veiklumā tie līdzinājās kalnu kazām.
9 Augstākais starp viņiem bija Ēzers, otrs Obadja, trešais Ēliābs,
10 Ceturtais Mišmana, piektais Jeremija,
11 Sestais Atajs, septītais Ēliēls,
12 Astotais Johanans, devītais Elzabāds,
13 Desmitais Jeremija, vienpadsmitais Machbanajs.
14 Šie ir no Gada dēliem, kas bija kara pulku virsnieki, —zemākais—viens pār simtu, bet augstākais—viens pār tūkstoti.
15 Šie bija tie, kas reiz pārgāja pāri par Jardānu pirmajā mēnesi, kad tā bija pārplūdusi, pilna līdz pašiem krastiem, un izdzina visus ielejas iedzīvotājus pret rītiem un pret vakariem.
16 Bet kad ari no Benjamīna un Jūdas dēliem daži pievienojās Dāvidam kalnu cietoksnī,
17 Tad Dāvids iznāca pie viņiem, uzrunāja viņus un sacīja: „Ja jūs esat nākuši ar nolūku, lai nestu man mieru un lai man palīdzētu, tad mans sirds prāts būs kopā ar jums; bet ja, lai mani ar viltu nodotu maniem ienaidniekiem, kaut gan pie manām rokām nav nekādas netaisnības, tad lai mūsu tēvu Dievs to redz un soda!“
18 Un sajūsma pārņēma nākamo trīsdesmit vīru virsnieku Abisaju, un tas izsaucās: „Mēs esam tavi, ak Dāvid, un ar tevi mēs būsim, tu īsaja dēls! Miers, miers lai ir ar tevi, un miers lai ir ar taviem palīgiem, jo tev ir palīdzējis tavs Dievs!“ Tad Dāvids viņus pieņēma un iecēla par kapa pulku vadoņiem.
19 Un no Manases daži atkrita un piebiedrojās Dāvidam, kad viņš, kopā ar filistiešiem, gatavojās kaujai pret Sauļu, bet viņš tiem nepaguva palīdzēt, jo apspriedē filistiešu kapa vadoņi nolēma viņu aizsūtīt projām, teikdami: „Pie pirmās izdevības viņš atkritīs un pievie-nosies savam kungam Saulam, un mūsu galvas kritīs.“
20 Kad viņš atradās ceļā uz Ciklagu, tad viņam pievienojās no Manases Adnachs, Jozabāds, Jediaēls, Michaēls, Jozabāds, Elihus un Ciltajs, —nupat vēl virsnieki pār tūkstoti Manases ciltī.
21 Un viņi bija tie, kūpi palīdzēja Dāvidam pret sirotāju pulkiem, jo viņi visi bija varonīgi karavīri, un tie kļuva karaspēka pavēlnieki.
22 Tā visnotaļ, —diendienā, ļaudis pievienojās Dāvidam, lai viņam palīdzētu, līdz kamēr radās liels karaspēks it kā Dieva karapulks.
23 Un šis ir to saskaitīto vīru skaits, kas bija karam bruņojušies un bija nākuši uz Hebronu, lai pievienotos Dāvidam un lai viņam nodotu pēc apvērsuma Saula ķēniņa valsts varu, kā tas Kungs bija pavēlējis.
24 Jūdas dēlu, kas nesa lielo vairogu un garo šķēpu, bija seši tūkstoši astoņi simti karam apbruņotu vīru;
25 No Simeona dēliem bija septiņi tūkstoši viens simts varonīgu karavīru;
26 No Levija dēliem—četri tūkstoši seši simti vīru;
27 Un Jojada, kas bija Arona cilts vadonis, un ar viņu bija trīs tūkstoši septiņi simti vīru;
28 Un Cadoks, jauneklis, varonīgs karavīrs, un no viņa tēva ģints divdesmit divi pulku vadoņi;
29 Un no Benjamīna dēliem, Saula ciltsbrāļiem—trīs tūkstoši vīru, jo līdz tam laikam viņu lielākā daļa bija tādi, kas uzticīgi turējās pie Saula nama;
30 Un no Efraima dēliem divdesmit tūkstoši astoņi simti varoņu, karavīri, kuriem bija slava viņu tēvu ģintīs;
31 Un no Manases puscilts—astoņ-padsmit tūkstoši, kuri bija iezīmēti īpašā sarakstā pēc vārdiem, lai ietu un celtu Dāvidu par ķēniņu;
32 Un no Isašara dēliem tādi, kuriem bija bijusi gudrība izzināt, kas Israēlam būtu darāms; viņu priekšnieki bija divi simti vīru, un viņu pavēlēm bija pakļauti visi viņu ciltsbrāļi.
33 Un no Zebulona, kas mācēja pilnā apbruņojumā iziet kapā kā viens vīrs, bija piecdesmit tūkstoši vīru; tie mācēja turēt rindu un nepazina šaubu;
34 Un no Naftaļa—tūkstotis virsnieku un līdz ar viņiem lielā vairoga un mazā šķēpa nesēju—trīsdesmit septiņi tūkstoši vīru;
35 Un no Dana piederīgiem karot pratēju—divdesmit astoņi tūkstoši seši simti;
36 Un no Ašera, —apbruņoti karam, lai tieši dotos un stātos kaujas rindā—četrdesmit tūkstoši vīru;
37 Un no viņpus Jardānas: no Rūbena cilts, no Gada cilts un no Manases puscilts, būdami apbruņoti ar visiem ieročiem kara vešanai, —simts divdesmit tūkstoši vīru.
38 Un visi šie karavīri, kas bija jau sakārtoti pulkos, ieradās Hebronā ar vienprātīgo nodomu, lai celtu Dāvidu par ķēniņu pār visu Israēlu; arī visiem pārējiem Israēlā bija sirdī viens nodoms—iecelt Dāvidu par ķēniņu.
39 Un viņi tur pie Dāvida bija trīs dienas, ēda un dzēra, jo viņu tautas brāļi bija to viņiem sagatavojuši.
40 Un arī viņu tuvākie kaimiņi līdz Isašaram, Zebulonam un Naftaļa apgabaliem atveda uz ēzeļiem, kamiejiem, mūļiem un vēršiem maizi, smalko miltu ēdienus, vīģu raušus, saspiestu vīnogu raušus, vīnu un olīvu eļļu, arī vēršus un sīklopus lielā vairumā, jo līksmība valdīja Israēlā.