IX.
1 Ikš Kristus es soku patīseibu, es namaloju un ikš Svātō Gora tū aplīcynoj muna sirdsapziņa, 2 ka es ļūti skumstu un bez pōrstōšonas man sōp sirds. 3 Es lobōk grybātu pats nu Kristus byut atskērts, na kai muni brōļi, kas pēc mīsas ir muni radinīki. 4 Jī ir izraelīši un jim pīdar bārnu tīseibas, gūdeiba, dereiba, lykumdūšona, Dīvam kolpōšona un apsūlejumi. 5 Jim pīdar ciļtstāvi un nu jim pēc mīsas nōk Kristus, kas ir pōrōks par vysu, myužeigi slaveits Dīvs. Amen.
6 Un nav tai itkai Dīva vōrds byutu kritis. Na vysi, kas nu Izraeļa paīt, ir izraelīši; 7 un tōdēļ na vysi, kas ir Abraama pēcnōcēji, ir jō bārni, bet gon: Nu Izaaka tev tiks saukti pēcnōcēji. 8 Tys ir: Na mīseigī pēcnōcēji ir Dīva bārni, bet gon apsūleišonas bārni ir īskaiteiti pēcnōcējūs. 9 Un apsūleišonas vōrds ir šaids: Ap šū laiku es otkon atnōkšu un Sarai byus dāls. 10 Un tai beja na tik vin ar jū, bet arī ar Rebekku, kurai nu tō poša veira myusu tāva Izaaka beja bārni. 11 Un koleidz vēļ jōs dāli nabeja dzymuši un ni loba, ni ļauna darejuši, — lai Dīva lāmums, kas atsateic uz izlaseišonu palyktu namaineits: na pēc dorbim, bet pēc izvālātōja (grybas), — 12 jai pasaceja: Vacōkais kolpōs jaunōkajam, 13 kai stōv raksteits: Es mīļōju Jākubu un Ezavu īneidu.
14 Kū tad lai sokom? Vai pi Dīva ir nataisneiba? Nimoz nē! 15 Jys Moizešam soka: Par kū es apsažāloju, tū es apžāloju kam leidzjust grybu, tam es leidz jyutu. 16 Tai tad, navys poša gribēšona un skrīšona ir nu svora, bet gon Dīva apsažālōšona. 17 Arī Faraonam Roksti soka: Es tevi īceļu tōdēļ, lai caur tevi parōdeitu sovu vareibu un lai muns vōrds byutu izsludynōts pa vysu pasauli. 18 Tai tad, par kū grib, par tū Jys apsažāloj, un, kū grib, pamat aizacērsšonā.
19 Bet tu man ībilssi: Kōpēc tad Jys pasmōdej? Kas tad Jō grybai var pretōtīs? 20 Ak, cylvāks, kas tu esi, ka Dīvam gribi uzstōdeit praseibas! Vai tad tāls tēlnīkam dreikst saceit: Kōpēc tu mani taidu esi veidōjis? 21 Vai tad pūdnīkam nav varas par mōlu, lai nu tōs pošas massas gūdam vai arī nagūdam taiseit trauku? 22 Un kas tad nu tō, ka Dīvs pret iznīceibai padūtajim dusmeibas traukim, pret kurim sovas lelōs lānprōteibas dēļ beja īcīteigs, beidzūt grib parōdeit sovu dusmi un dareit zynomu sovu vareibu? 23 Un pret apžālōšonas traukim, kurus pazeimōja gūdeibai, grib parōdeit sovas gūdeibas bogōteibu?
24 Arī myusus, na tik vin nu jūdim, bet arī nu pogōnim, Jys paaicynōja, 25 kai pi Ozeja soka: Tautu, kas nav muna, Es saukšu par sovu tautu, un tū, kas nabeja nūmīļōtō, par nūmīļōtū (un tū, kas nabeja apvelteita ar žēlesteibu, par apveļteitu ar žēlesteibu). 26 Un tamā vītā, kur jim saceja: Jyus asot na muna tauta, tur saceis: Jyus asot dzeivō Dīva bārni. 27 Bet Izajas par Izraeli soka: Jo izraelīšu byutu tik daudz, kai jyuras smiļšu, tikai atlīkas tiks izglōbtas. 28 Un Kungs sovu vōrdu izpiļdeis piļneigi (un ōtri pēc taisneibas; jā, ōtri Jys tū izpiļdeis) vērs zemes.
29 Izajas tai pat īprīkš pasaceja: Jo Karapulku Dīvs nabyutu mums pōri pametis sāklas, tad mes byutu kai Sodoma un byutu leidzeigi Gomorai.
Jūdu tauta ir vaineiga poša.
30 Kū tad lai sokom? Pogōni, kas pēc taisneiguma nasasteidze, taisneigumu sasnēdze, — taisneigumu, kas nōk nu ticeibas; 31 Izraeļs, turpretim, pēc lykuma attaisnōšonōs steigdamīs, tō nasasnēdze. 32 Kōpēc? Tōpēc, ka gribēja sasnīgt tū na caur ticeibu, bet gon caur dorbim. 33 Jī paklupa uz pīdauzeibas akmiņa, kai stōv raksteits: Raug, Es Sionā nūlikšu pīdauzeibas akmini un pakrisšonas klinti, un kas jam ticēs, tys kaunā napaliks.
IX.
1 Ikš Kristus es soku patīseibu, es namaloju un ikš Svātō Gora tū aplīcynoj muna sirdsapziņa, 2 ka es ļūti skumstu un bez pōrstōšonas man sōp sirds. 3 Es lobōk grybātu pats nu Kristus byut atskērts, na kai muni brōļi, kas pēc mīsas ir muni radinīki. 4 Jī ir izraelīši un jim pīdar bārnu tīseibas, gūdeiba, dereiba, lykumdūšona, Dīvam kolpōšona un apsūlejumi. 5 Jim pīdar ciļtstāvi un nu jim pēc mīsas nōk Kristus, kas ir pōrōks par vysu, myužeigi slaveits Dīvs. Amen.
6 Un nav tai itkai Dīva vōrds byutu kritis. Na vysi, kas nu Izraeļa paīt, ir izraelīši; 7 un tōdēļ na vysi, kas ir Abraama pēcnōcēji, ir jō bārni, bet gon: Nu Izaaka tev tiks saukti pēcnōcēji. 8 Tys ir: Na mīseigī pēcnōcēji ir Dīva bārni, bet gon apsūleišonas bārni ir īskaiteiti pēcnōcējūs. 9 Un apsūleišonas vōrds ir šaids: Ap šū laiku es otkon atnōkšu un Sarai byus dāls. 10 Un tai beja na tik vin ar jū, bet arī ar Rebekku, kurai nu tō poša veira myusu tāva Izaaka beja bārni. 11 Un koleidz vēļ jōs dāli nabeja dzymuši un ni loba, ni ļauna darejuši, — lai Dīva lāmums, kas atsateic uz izlaseišonu palyktu namaineits: na pēc dorbim, bet pēc izvālātōja (grybas), — 12 jai pasaceja: Vacōkais kolpōs jaunōkajam, 13 kai stōv raksteits: Es mīļōju Jākubu un Ezavu īneidu.
14 Kū tad lai sokom? Vai pi Dīva ir nataisneiba? Nimoz nē! 15 Jys Moizešam soka: Par kū es apsažāloju, tū es apžāloju kam leidzjust grybu, tam es leidz jyutu. 16 Tai tad, navys poša gribēšona un skrīšona ir nu svora, bet gon Dīva apsažālōšona. 17 Arī Faraonam Roksti soka: Es tevi īceļu tōdēļ, lai caur tevi parōdeitu sovu vareibu un lai muns vōrds byutu izsludynōts pa vysu pasauli. 18 Tai tad, par kū grib, par tū Jys apsažāloj, un, kū grib, pamat aizacērsšonā.
19 Bet tu man ībilssi: Kōpēc tad Jys pasmōdej? Kas tad Jō grybai var pretōtīs? 20 Ak, cylvāks, kas tu esi, ka Dīvam gribi uzstōdeit praseibas! Vai tad tāls tēlnīkam dreikst saceit: Kōpēc tu mani taidu esi veidōjis? 21 Vai tad pūdnīkam nav varas par mōlu, lai nu tōs pošas massas gūdam vai arī nagūdam taiseit trauku? 22 Un kas tad nu tō, ka Dīvs pret iznīceibai padūtajim dusmeibas traukim, pret kurim sovas lelōs lānprōteibas dēļ beja īcīteigs, beidzūt grib parōdeit sovu dusmi un dareit zynomu sovu vareibu? 23 Un pret apžālōšonas traukim, kurus pazeimōja gūdeibai, grib parōdeit sovas gūdeibas bogōteibu?
24 Arī myusus, na tik vin nu jūdim, bet arī nu pogōnim, Jys paaicynōja, 25 kai pi Ozeja soka: Tautu, kas nav muna, Es saukšu par sovu tautu, un tū, kas nabeja nūmīļōtō, par nūmīļōtū (un tū, kas nabeja apvelteita ar žēlesteibu, par apveļteitu ar žēlesteibu). 26 Un tamā vītā, kur jim saceja: Jyus asot na muna tauta, tur saceis: Jyus asot dzeivō Dīva bārni. 27 Bet Izajas par Izraeli soka: Jo izraelīšu byutu tik daudz, kai jyuras smiļšu, tikai atlīkas tiks izglōbtas. 28 Un Kungs sovu vōrdu izpiļdeis piļneigi (un ōtri pēc taisneibas; jā, ōtri Jys tū izpiļdeis) vērs zemes.
29 Izajas tai pat īprīkš pasaceja: Jo Karapulku Dīvs nabyutu mums pōri pametis sāklas, tad mes byutu kai Sodoma un byutu leidzeigi Gomorai.
Jūdu tauta ir vaineiga poša.
30 Kū tad lai sokom? Pogōni, kas pēc taisneiguma nasasteidze, taisneigumu sasnēdze, — taisneigumu, kas nōk nu ticeibas; 31 Izraeļs, turpretim, pēc lykuma attaisnōšonōs steigdamīs, tō nasasnēdze. 32 Kōpēc? Tōpēc, ka gribēja sasnīgt tū na caur ticeibu, bet gon caur dorbim. 33 Jī paklupa uz pīdauzeibas akmiņa, kai stōv raksteits: Raug, Es Sionā nūlikšu pīdauzeibas akmini un pakrisšonas klinti, un kas jam ticēs, tys kaunā napaliks.
