XXVIII.
1 Izaglōbuši mes izzynōjom, ka tei sola saucās Malta. 2 Turīnes idzeivōtōji uzrōdeja mums ļūti lelu ciļvēciskumu. Leita un soltuma dēļ jī, sakyuruši guni, myusus vysus pījēme. 3 Un kad Pōvuls, daudzi sausu zoru pīlasejis, lyka tūs gunī, čyuska, korstuma dzeita, īsakūde jam rūkā. 4 Vītejī īdzeivōtōji, radzūt pi jō rūkas karinejam tōrpu, storp sevim saceja: Šytys cylvāks, bez šaubom, ir slapkova. Nu jyuras gon jys izaglōbe, bet atrībeiba taipat jam dzeivōt naļaun. 5 Jys, nikō ļauna nacīsdams, tōrpu nūkrateja gunī. 6 Ļaudis dūmōja, ka jys aptyukss vai ari pēški nūkriss nadzeivs. Tad jī, iļgi gaideidami, redzēja, ka jam nikas ļauns nanūteik, un nōce pi cytaidas pōrlīceibas dūmōdami, ka jys ir kaids dīvs.
7 Tamā apgobolā solas vacōkajam, vōrdā Publijam, beja īpašums. Jys myusus pījēme un trejs dīnas uzturēja. 8 Un nūtyka, kad Publija tāvs slymōja ar karstīni un ašņa sārgu, Pōvuls, pīgōjis pi jō klōtu, lyudzēs un, uzlicis uz jō rūkas, padareja jū vasalu. 9 Pēc šytō nūtykuma ari pōrejī solas īdzeivōtōji, kas beja slimi, gōja pi jō un palyka vasali.
10 Jī mums taipat izrōdeja gūdbejeibu un izbraucūt apgōdōja ar napīcīšamū.
11 Pēc trejim mēnešim mes aizbraucem tōļōk ar aleksandrīšu kugi, kurs zīmu pōrbeja uz solas un saucēs Dioskurs. 12 Ībraukuši Syrakuzā, mes palykom tur trejs dīnas. 13 Nu turīnes apkōrt ap krostim mes aizbraucem uz Regiju. Un ka nōkūšajā dīnā cēlēs dīnavydu vēji, vīnas dīnas laikā mes aizbraucem leidz Puteoli. 14 Tur mes atrodom brōļus, kuri myusus lyudze palikt pi jim septeņas dīnas. Un tai mes nūklivom Romā. 15 Turīnes brōli, izdzērduši par mums, izgōja myusus satikt leidz Appija Forumam un Tres Taberne. Jūs radzūt, Pōvuls pateice Dīvam un smēle jaunus spākus. 16 Īsarūnūt Romā, Pōvulam atļōve vīna karaveira uzraudzeibā dzeivōt atseviški.
Pōvuls Romā.
17 Pēc trejom dīnom jys īaicynōja pi sevis īvārojamōkūs jūdus. Kad tī beja sagōjuši, jys tim saceja: Veiri, brōli, lai gon es nikō ļauna pret tautu un pret tāvu parašom naizdareju, tūmār Jeruzalemā mani kai cītumnīku nūdeve romīšu rūkōs. 18 Tī pēc nūpratynōšonas gribēja mani palaist vaļā, jo nikaida ar nōvi sūdama nūzīguma nabeja. 19 Bet jūdi tam beja pretim, un tai es beju spīsts atsasaukt uz keizari, bet na tōdēļ, ka sovu tautu apsyudzātu. 20 Šytō dēļ es jyusus aicynōju, lai jyusus radzātu un ar jums parunōtu. Tadei Izraeļa cereibas dēļ šytōs važas es nasu.
21 Tī jam atbiļdēja: Mes gon nu Judeas par tevi vēstules sajāmuši naasam; ari nivīns nu brōlim navā atgōjis, kurs par tevi kaut kū ļaunu paziņōtu vai runōtu. 22 Bet mes tovus īskotus grybātu pazeit tyvōk, jo mums par šytū sektu ir zynoms tik vīn daudz, ka jai vysur uzastōj pretim. 23 Nūteiktā tad dīnā jī kuplā skaitā īsaroda jō dzeivūklī. Jys nu reita leidz vokoram jim runōja līcynōdams par Dīva vaļsteibu, un nu Moizeša lykuma un pravīšim pōrlīcynōdams par Jezu. 24 Daži jō vōrdim īticēja, bet daži naticēja. 25 Navarādami sovstarpeigi sasaprast, jī aizgōja prūjom, seviški, kad Pōvuls izsaceja vīnu teikumu: Par jums labi myusu tāvim pasaceja Svātais Gors caur pravīti Izaju saceidams:
26 Ej pi šytōs tautas un jai pasoki:
Dzērdēt dzērdēsit, bet nasaprassit,
redzēt redzēsit, bet naīraudzeisit.
27 Šōs tautas sirds ir aizcītynōta,
jūs auss ir pus kūrlas,
jūs acis aizvārtas,
ka ar acim naīraudzeitu,
ar ausim nadzērdātu,
ar sirdi nasaprostu un naatsagrīztu,
ka Es jūs naizpesteitu.
28 Tai tad lai jums ir zynoms, ka Dīva pesteišona tiks nasta pogōnim un jī klauseis. 29 (Pēc šitim vōrdim jūdi, korsti streidādamīs, aizgōja prūjom)
30 Sovā nūīrātajā dzeivūklī jys uzaturēja vasali divi godi un vysus, kas pi jō nōce, pījēme. 31 Bez kaidim traucējumim jys drūšsirdeigi sludynōja Dīva vaļsteibu un mōceibu par Kungu Jezu Kristu.
XXVIII.
1 Izaglōbuši mes izzynōjom, ka tei sola saucās Malta. 2 Turīnes idzeivōtōji uzrōdeja mums ļūti lelu ciļvēciskumu. Leita un soltuma dēļ jī, sakyuruši guni, myusus vysus pījēme. 3 Un kad Pōvuls, daudzi sausu zoru pīlasejis, lyka tūs gunī, čyuska, korstuma dzeita, īsakūde jam rūkā. 4 Vītejī īdzeivōtōji, radzūt pi jō rūkas karinejam tōrpu, storp sevim saceja: Šytys cylvāks, bez šaubom, ir slapkova. Nu jyuras gon jys izaglōbe, bet atrībeiba taipat jam dzeivōt naļaun. 5 Jys, nikō ļauna nacīsdams, tōrpu nūkrateja gunī. 6 Ļaudis dūmōja, ka jys aptyukss vai ari pēški nūkriss nadzeivs. Tad jī, iļgi gaideidami, redzēja, ka jam nikas ļauns nanūteik, un nōce pi cytaidas pōrlīceibas dūmōdami, ka jys ir kaids dīvs.
7 Tamā apgobolā solas vacōkajam, vōrdā Publijam, beja īpašums. Jys myusus pījēme un trejs dīnas uzturēja. 8 Un nūtyka, kad Publija tāvs slymōja ar karstīni un ašņa sārgu, Pōvuls, pīgōjis pi jō klōtu, lyudzēs un, uzlicis uz jō rūkas, padareja jū vasalu. 9 Pēc šytō nūtykuma ari pōrejī solas īdzeivōtōji, kas beja slimi, gōja pi jō un palyka vasali.
10 Jī mums taipat izrōdeja gūdbejeibu un izbraucūt apgōdōja ar napīcīšamū.
11 Pēc trejim mēnešim mes aizbraucem tōļōk ar aleksandrīšu kugi, kurs zīmu pōrbeja uz solas un saucēs Dioskurs. 12 Ībraukuši Syrakuzā, mes palykom tur trejs dīnas. 13 Nu turīnes apkōrt ap krostim mes aizbraucem uz Regiju. Un ka nōkūšajā dīnā cēlēs dīnavydu vēji, vīnas dīnas laikā mes aizbraucem leidz Puteoli. 14 Tur mes atrodom brōļus, kuri myusus lyudze palikt pi jim septeņas dīnas. Un tai mes nūklivom Romā. 15 Turīnes brōli, izdzērduši par mums, izgōja myusus satikt leidz Appija Forumam un Tres Taberne. Jūs radzūt, Pōvuls pateice Dīvam un smēle jaunus spākus. 16 Īsarūnūt Romā, Pōvulam atļōve vīna karaveira uzraudzeibā dzeivōt atseviški.
Pōvuls Romā.
17 Pēc trejom dīnom jys īaicynōja pi sevis īvārojamōkūs jūdus. Kad tī beja sagōjuši, jys tim saceja: Veiri, brōli, lai gon es nikō ļauna pret tautu un pret tāvu parašom naizdareju, tūmār Jeruzalemā mani kai cītumnīku nūdeve romīšu rūkōs. 18 Tī pēc nūpratynōšonas gribēja mani palaist vaļā, jo nikaida ar nōvi sūdama nūzīguma nabeja. 19 Bet jūdi tam beja pretim, un tai es beju spīsts atsasaukt uz keizari, bet na tōdēļ, ka sovu tautu apsyudzātu. 20 Šytō dēļ es jyusus aicynōju, lai jyusus radzātu un ar jums parunōtu. Tadei Izraeļa cereibas dēļ šytōs važas es nasu.
21 Tī jam atbiļdēja: Mes gon nu Judeas par tevi vēstules sajāmuši naasam; ari nivīns nu brōlim navā atgōjis, kurs par tevi kaut kū ļaunu paziņōtu vai runōtu. 22 Bet mes tovus īskotus grybātu pazeit tyvōk, jo mums par šytū sektu ir zynoms tik vīn daudz, ka jai vysur uzastōj pretim. 23 Nūteiktā tad dīnā jī kuplā skaitā īsaroda jō dzeivūklī. Jys nu reita leidz vokoram jim runōja līcynōdams par Dīva vaļsteibu, un nu Moizeša lykuma un pravīšim pōrlīcynōdams par Jezu. 24 Daži jō vōrdim īticēja, bet daži naticēja. 25 Navarādami sovstarpeigi sasaprast, jī aizgōja prūjom, seviški, kad Pōvuls izsaceja vīnu teikumu: Par jums labi myusu tāvim pasaceja Svātais Gors caur pravīti Izaju saceidams:
26 Ej pi šytōs tautas un jai pasoki:
Dzērdēt dzērdēsit, bet nasaprassit,
redzēt redzēsit, bet naīraudzeisit.
27 Šōs tautas sirds ir aizcītynōta,
jūs auss ir pus kūrlas,
jūs acis aizvārtas,
ka ar acim naīraudzeitu,
ar ausim nadzērdātu,
ar sirdi nasaprostu un naatsagrīztu,
ka Es jūs naizpesteitu.
28 Tai tad lai jums ir zynoms, ka Dīva pesteišona tiks nasta pogōnim un jī klauseis. 29 (Pēc šitim vōrdim jūdi, korsti streidādamīs, aizgōja prūjom)
30 Sovā nūīrātajā dzeivūklī jys uzaturēja vasali divi godi un vysus, kas pi jō nōce, pījēme. 31 Bez kaidim traucējumim jys drūšsirdeigi sludynōja Dīva vaļsteibu un mōceibu par Kungu Jezu Kristu.
