XII.
Erods vojoj Bazneicu.
1 Tamā pat dīnā kēneņš Erods pacēle rūku, lai dažus nu Bazneicas vojōtu. 2 Jys lyka ar škāpu nūnōvēt Jōņa brōli Jākubu. 3 Un, radzādams, ka jūdim tys pateik, jys lyka apcītynōt ari Pīteri. Tys nūtyka naraudzātōs maizes dīnōs. 4 Jys tai tad lyka jū apcītynōt, īslūdzeit cītumā un apsorgōt ar četrom sardzes kōrtom, pa četri karaveiri kotrā. Pēc Leldines svātkim jys gribēja vest tū tautas prīškā. 5 Un Pīters tyka turāts cītumā. Bet Bazneica bez pōrstōšonas lyudze par jū Dīva.
6 Naktī pyrms tō, kai Erods jū gribēja vest, Pīters, divejōs kēdēs sakolts, gulēja storp divejim karaveirim, bet sorgi pi durovom sorgōja cītumu. 7 Un, raug, Kunga eņgeļs pīgōja pi jō klōtu, un kambari apgaismōja spūdrums. Īsitis Pīteram par sōnu, jys tū izmūdynōja saceidams: Celīs tyuleņ augšā! Un kēdes nu jō rūkom nūkryta. 8 Eņgeļs jam pavēlēja: Apsajūz un apauņ sovus sandalus. Jys tū izdareja. Tad jam saceja tōļōk: Apveļc sovas drēbes, un ej maņ pakaļ. 9 Un jys, īdams pakaļ, izgōja ōrā, bet nazynōja ka tys, kas caur eņgeli nūteik, ir eistineiba. Jys dūmōja, ka redz redzējumu. 10 Pagōjuši garum pyrmajim un ūtrajim sorgim, jī pīgōja pi dzeļža vōrtim, caur kurim īt uz mīstu, un tī jim atsadareja vaļā poši. Izgōjuši jī pōrgōja vīnu īlu un umai eņgeļs nu jō atsastōja. 11 Te Pīters nōce pi apziņas un saceja: Tagad es eistyn zynu, ka Kungs ir syutejis sovu eņgeli un izrōvis mani nu Eroda rūkom un nu vysom jūdu tautas cereibom.
12 Nūsamīrynōjis jys aizgōja uz Jōņa, kuru sauce Markus, mōtes Marijas mōju. Te daudzejī beja sasalasejuši un lyudzēs. 13 Jys pīklauvēja pi sātas vōrtim. Kolpyune, vōrdā Rode izgōja pasaklauseitu. 14 Pazynuse Pītera bolsu, jei nu prīcas aizmērsa atdareit vōrtus un skrēja īškā paziņōtu, ka pi vōrtim stōv Pīters. 15 Tī jai atbiļdēja: Tu esi apjukuse! Tei tūmār golvōja, ka tys tai asūt. Tad jī saceja: Tys ir eņgeļs. 16 Bet Pīters turpynōja klauvēt. Atdarejuši tī jū īraudzeja un breinōjōs. 17 Jys pamōve ar rūku, ka tī nūklustu. Tad, pastōstejis jim, kai Kungs izvede jū nu cītuma, saceja: Paziņojit šytū Jākubam un brōlim. Tad pīsacēlis jys aizgōja uz cytu vītu.
18 Dīnai atejūt, karaveiru vydā izacēle lels namīrs par tū, kas varēja nūtikt ar Pīteri. 19 Erods jō meklēja, bet naatroda. Nūpratynōjis sorgus, jys lyka tūs nūnōvēt un pats nu Judeas aizceļōja uz Cezareju un tur palyka.
Eroda nōve.
20 Uz tyrīšim un sydonīšim jys beja ļūti aizadusmōjis. Bet tī, kūpā pi jō aizgōjuši, pīrunōja kēneņa pōrvaļdnīku Blastu un lyudze mīra, jo jūs apgobols nu kēneņa sajēme pōrtyku. 21 Pazeimōtā dīnā Erods, apsaviļcis kēneņa uzvalkā, atsasāda tronā un nūturēja jim runu. 22 Tad ļaudis atsasauce: Šytys ir Dīva, bet na cylvāka bolss. 23 Tamā pat breidī Kunga eņgeļs jū syta tōpēc, ka jys gūda naatdeve Dīvam. Tōrpu sagrauzts, jys nūmyra.
24 Bet Kunga vōrds arvīnu izaplēte plašumā. 25 Sovus uzdavumus izpiļdejuši, Barnabas un Sauls grīzēs nu Jeruzalemas atpakaļ un ar sevi leidza pajēme Jōni, kuru sauc Markus.
XII.
Erods vojoj Bazneicu.
1 Tamā pat dīnā kēneņš Erods pacēle rūku, lai dažus nu Bazneicas vojōtu. 2 Jys lyka ar škāpu nūnōvēt Jōņa brōli Jākubu. 3 Un, radzādams, ka jūdim tys pateik, jys lyka apcītynōt ari Pīteri. Tys nūtyka naraudzātōs maizes dīnōs. 4 Jys tai tad lyka jū apcītynōt, īslūdzeit cītumā un apsorgōt ar četrom sardzes kōrtom, pa četri karaveiri kotrā. Pēc Leldines svātkim jys gribēja vest tū tautas prīškā. 5 Un Pīters tyka turāts cītumā. Bet Bazneica bez pōrstōšonas lyudze par jū Dīva.
6 Naktī pyrms tō, kai Erods jū gribēja vest, Pīters, divejōs kēdēs sakolts, gulēja storp divejim karaveirim, bet sorgi pi durovom sorgōja cītumu. 7 Un, raug, Kunga eņgeļs pīgōja pi jō klōtu, un kambari apgaismōja spūdrums. Īsitis Pīteram par sōnu, jys tū izmūdynōja saceidams: Celīs tyuleņ augšā! Un kēdes nu jō rūkom nūkryta. 8 Eņgeļs jam pavēlēja: Apsajūz un apauņ sovus sandalus. Jys tū izdareja. Tad jam saceja tōļōk: Apveļc sovas drēbes, un ej maņ pakaļ. 9 Un jys, īdams pakaļ, izgōja ōrā, bet nazynōja ka tys, kas caur eņgeli nūteik, ir eistineiba. Jys dūmōja, ka redz redzējumu. 10 Pagōjuši garum pyrmajim un ūtrajim sorgim, jī pīgōja pi dzeļža vōrtim, caur kurim īt uz mīstu, un tī jim atsadareja vaļā poši. Izgōjuši jī pōrgōja vīnu īlu un umai eņgeļs nu jō atsastōja. 11 Te Pīters nōce pi apziņas un saceja: Tagad es eistyn zynu, ka Kungs ir syutejis sovu eņgeli un izrōvis mani nu Eroda rūkom un nu vysom jūdu tautas cereibom.
12 Nūsamīrynōjis jys aizgōja uz Jōņa, kuru sauce Markus, mōtes Marijas mōju. Te daudzejī beja sasalasejuši un lyudzēs. 13 Jys pīklauvēja pi sātas vōrtim. Kolpyune, vōrdā Rode izgōja pasaklauseitu. 14 Pazynuse Pītera bolsu, jei nu prīcas aizmērsa atdareit vōrtus un skrēja īškā paziņōtu, ka pi vōrtim stōv Pīters. 15 Tī jai atbiļdēja: Tu esi apjukuse! Tei tūmār golvōja, ka tys tai asūt. Tad jī saceja: Tys ir eņgeļs. 16 Bet Pīters turpynōja klauvēt. Atdarejuši tī jū īraudzeja un breinōjōs. 17 Jys pamōve ar rūku, ka tī nūklustu. Tad, pastōstejis jim, kai Kungs izvede jū nu cītuma, saceja: Paziņojit šytū Jākubam un brōlim. Tad pīsacēlis jys aizgōja uz cytu vītu.
18 Dīnai atejūt, karaveiru vydā izacēle lels namīrs par tū, kas varēja nūtikt ar Pīteri. 19 Erods jō meklēja, bet naatroda. Nūpratynōjis sorgus, jys lyka tūs nūnōvēt un pats nu Judeas aizceļōja uz Cezareju un tur palyka.
Eroda nōve.
20 Uz tyrīšim un sydonīšim jys beja ļūti aizadusmōjis. Bet tī, kūpā pi jō aizgōjuši, pīrunōja kēneņa pōrvaļdnīku Blastu un lyudze mīra, jo jūs apgobols nu kēneņa sajēme pōrtyku. 21 Pazeimōtā dīnā Erods, apsaviļcis kēneņa uzvalkā, atsasāda tronā un nūturēja jim runu. 22 Tad ļaudis atsasauce: Šytys ir Dīva, bet na cylvāka bolss. 23 Tamā pat breidī Kunga eņgeļs jū syta tōpēc, ka jys gūda naatdeve Dīvam. Tōrpu sagrauzts, jys nūmyra.
24 Bet Kunga vōrds arvīnu izaplēte plašumā. 25 Sovus uzdavumus izpiļdejuši, Barnabas un Sauls grīzēs nu Jeruzalemas atpakaļ un ar sevi leidza pajēme Jōni, kuru sauc Markus.
