VI.
Lobī dorbi jōdora Dīva dēļ.
1 Sorgojitēs, ka sovas taisneibas nadareitu ļaužu prīškā tai, lai jim pasarōdeitu; cytaiž jums nabyus nūpalnu pi jyusu Tāva, kurs ir dabasūs.
2 Tai tad, ka dūsi dōvonu, naizpaud pret sevi tō, kai tū dora līkuli synagogōs un uz īlom, lai topt ļaužu slaveitim. Patīši, Es jums soku: Jī sovu olgu jau sajēme. 3 Dūdams dōvonu, izdori tai, lai tova kreisō rūka nazynōtu, kū dora tova lobō. 4 Lai tova dōvona palīk slāpumā. Un tovs Tāvs, kas slāpumu cauri redz, tev atleidzēs.
5 Un, kad jyus lyudzatēs, tod naesit, kai līkuli, kas mīļ synagogōs, un uz īlu styurim stōvādami, lyugtīs, lai pasarōdeitu ļaudim. Patīši, jums soku, ka jī sovu olgu jau sajēme. 6 Jo tu lyudzīs, ej sovā kambarī un, aizdarejis durovas, lyudzīs sova Tāva slāpumā. Un tovs Tāvs, kas slāpumu cauri redz, tev atmoksōs. 7 Lyudzūtīs daudzi narunojit, kai pogōni, kas dūmoj, ka sovas daudzruneibas dēļ byus izklauseiti. 8 Naesit jim leidzeigi! Jyusu Tāvs tadei pyrmōk zyna, kas jums ir vajadzeigs, na kai jyus jō lyudzat. 9 Tai tad, jums ir jōsalyudz šytai:
Myusu Tāvs, kurs esi dabasūs,
slaveits lai tūp Tovs vōrds.
10 Lai atnōk Tova vaļsteiba.
Tova vaļa lai nūteik, kai dabasūs, tai ari vērs zemes.
11 Myusu ikdīneiškū maizi dūd mums šudiņ.
12 Un atlaid mums myusu porōdus, kai un mes atlaižam sovim porōdnīkim.
13 Un naved myusu kārdynōšonā,
bet izglōb myusus nu ļauna (Amen).
14 Tai tad, jo jyus atlaissīt cylvākim jūs nūzigumus, ari jums (jyusu nūzigumus) jyusu debeseigais Tāvs atlaiss. 15 Bet, jo jyus cylvākim jūs nūzigumu naatlaissit, ari jyusu Tāvs jums nūzigumu naatlaiss.
16 Kad gavejat, naesit dryumi, kai līkuli, kas sovu vaigu padora najauku, lai pasarōdeitu ļaudim, ka šī gavejūt. Patīši, jums soku: Jī sovu moksu jau sajēme. 17 Kad tu ītur gavēni, sasvaid er eleju sovu golvu, nūmozgoj sovu vaigu, 18 lai naizarōdeitu par gavātōju ļaudim, bet gon sovam Tāvam slāpumā. Un tovs Tāvs, kas slāpumu cauri redz, tev atmoksōs.
Monta krōšona.
19 Nakrōjit sev monta vērs zemes, kur kūdes un ryuss tū maitoj, kur zagli tū izrūk un nūzūg. 20 Krōjit sev montu dabasūs, kur jō ni kūdes ād, ni ryuss maitoj, kur zagli tō naizrūk un nanūzūg. 21 Kur ir tovs monts, tur ari ir tova sirds.
22 Acs ir mīsas gaisma. Tai tad, jo tova acs ir vasala, vysa mīsa ir apgaismōta; 23 bet, jo tova acs ir slyma, — vysa mīsa palīk tymsumā. Un, jo tevī asūšō gaisma ir tymsums, cik tymss tad ir pats tymsums?
24 Nivīns divim kungim kolpōt naspēj; jo vīnu īneiss, ūtrū mīļōs, — vai arī vīnu pasmōdēs un ūtram byus uzticeigs. Jyus navarit kolpōt Dīvam un mamonai.
Pōrmēreigas ryupes.
25 Tōdēļ Es jums soku: Nasaryupejit pōrōk par jyusu dzeiveibu, kū essit un kū dzersit, ni ari par jyusu mīsu, ar kū apsagērbsit. Vai tad dzeiveiba nav daudz vērteigōka par bareibu un mīsa par apgērbu? 26 Pasaskotit uz gaisa putnim: ni tī sēj, ni pļaun, ni zōrdā kraun, bet jyusu debeseigais Tāvs jūs baroj. Vai tad jyus par jim naasat daudz vērteigōki? 27 Un kurs nu jums, dūmojit, caur sovom ryupem varātu pi sova auguma pīlikt kaut vīnu ūlekti? 28 Un par apgērbu kōpēc jyus pōrōk pyulejitēs? Apskotit teiruma lilijas, kai jōs aug: ni jōs strōdoj, ni sprēž; 29 tūmār, Es jums soku, ka pat Salomons vysā sovā kūšumā nabeja tai gārbts, kai vīna nu jom. 30 Un, jo Dīvs tai gērb teiruma zōli, kura šudiņ ir un reit tiks īmasta krōsnē, tad tū vairōk jyusus, — jyus mozticeigī! 31 Tai tad nasaryupejit pōrōk, saceidami: Kū mes lai ādam? Kū mes lai dzeram? Ar kū mes lai gērbamēs? 32 Par tū vysu ari pogōni ryupejās. Jyusu debeseigais Tāvs tadei zyna, ka jums tys vyss ir vajadzeigs.
33 Meklejit tad pyrmōk Dīva vaļsteibu un jōs taisneibu un vyss cyts jums tiks pīlykts. 34 Nasaryupejit pōrōk par reitdīnu; reitdīna ryupēsīs poša par sevi. Ikvīnai dīnai pīteik sovu vōrgu.
VI.
Lobī dorbi jōdora Dīva dēļ.
1 Sorgojitēs, ka sovas taisneibas nadareitu ļaužu prīškā tai, lai jim pasarōdeitu; cytaiž jums nabyus nūpalnu pi jyusu Tāva, kurs ir dabasūs.
2 Tai tad, ka dūsi dōvonu, naizpaud pret sevi tō, kai tū dora līkuli synagogōs un uz īlom, lai topt ļaužu slaveitim. Patīši, Es jums soku: Jī sovu olgu jau sajēme. 3 Dūdams dōvonu, izdori tai, lai tova kreisō rūka nazynōtu, kū dora tova lobō. 4 Lai tova dōvona palīk slāpumā. Un tovs Tāvs, kas slāpumu cauri redz, tev atleidzēs.
5 Un, kad jyus lyudzatēs, tod naesit, kai līkuli, kas mīļ synagogōs, un uz īlu styurim stōvādami, lyugtīs, lai pasarōdeitu ļaudim. Patīši, jums soku, ka jī sovu olgu jau sajēme. 6 Jo tu lyudzīs, ej sovā kambarī un, aizdarejis durovas, lyudzīs sova Tāva slāpumā. Un tovs Tāvs, kas slāpumu cauri redz, tev atmoksōs. 7 Lyudzūtīs daudzi narunojit, kai pogōni, kas dūmoj, ka sovas daudzruneibas dēļ byus izklauseiti. 8 Naesit jim leidzeigi! Jyusu Tāvs tadei pyrmōk zyna, kas jums ir vajadzeigs, na kai jyus jō lyudzat. 9 Tai tad, jums ir jōsalyudz šytai:
Myusu Tāvs, kurs esi dabasūs,
slaveits lai tūp Tovs vōrds.
10 Lai atnōk Tova vaļsteiba.
Tova vaļa lai nūteik, kai dabasūs, tai ari vērs zemes.
11 Myusu ikdīneiškū maizi dūd mums šudiņ.
12 Un atlaid mums myusu porōdus, kai un mes atlaižam sovim porōdnīkim.
13 Un naved myusu kārdynōšonā,
bet izglōb myusus nu ļauna (Amen).
14 Tai tad, jo jyus atlaissīt cylvākim jūs nūzigumus, ari jums (jyusu nūzigumus) jyusu debeseigais Tāvs atlaiss. 15 Bet, jo jyus cylvākim jūs nūzigumu naatlaissit, ari jyusu Tāvs jums nūzigumu naatlaiss.
16 Kad gavejat, naesit dryumi, kai līkuli, kas sovu vaigu padora najauku, lai pasarōdeitu ļaudim, ka šī gavejūt. Patīši, jums soku: Jī sovu moksu jau sajēme. 17 Kad tu ītur gavēni, sasvaid er eleju sovu golvu, nūmozgoj sovu vaigu, 18 lai naizarōdeitu par gavātōju ļaudim, bet gon sovam Tāvam slāpumā. Un tovs Tāvs, kas slāpumu cauri redz, tev atmoksōs.
Monta krōšona.
19 Nakrōjit sev monta vērs zemes, kur kūdes un ryuss tū maitoj, kur zagli tū izrūk un nūzūg. 20 Krōjit sev montu dabasūs, kur jō ni kūdes ād, ni ryuss maitoj, kur zagli tō naizrūk un nanūzūg. 21 Kur ir tovs monts, tur ari ir tova sirds.
22 Acs ir mīsas gaisma. Tai tad, jo tova acs ir vasala, vysa mīsa ir apgaismōta; 23 bet, jo tova acs ir slyma, — vysa mīsa palīk tymsumā. Un, jo tevī asūšō gaisma ir tymsums, cik tymss tad ir pats tymsums?
24 Nivīns divim kungim kolpōt naspēj; jo vīnu īneiss, ūtrū mīļōs, — vai arī vīnu pasmōdēs un ūtram byus uzticeigs. Jyus navarit kolpōt Dīvam un mamonai.
Pōrmēreigas ryupes.
25 Tōdēļ Es jums soku: Nasaryupejit pōrōk par jyusu dzeiveibu, kū essit un kū dzersit, ni ari par jyusu mīsu, ar kū apsagērbsit. Vai tad dzeiveiba nav daudz vērteigōka par bareibu un mīsa par apgērbu? 26 Pasaskotit uz gaisa putnim: ni tī sēj, ni pļaun, ni zōrdā kraun, bet jyusu debeseigais Tāvs jūs baroj. Vai tad jyus par jim naasat daudz vērteigōki? 27 Un kurs nu jums, dūmojit, caur sovom ryupem varātu pi sova auguma pīlikt kaut vīnu ūlekti? 28 Un par apgērbu kōpēc jyus pōrōk pyulejitēs? Apskotit teiruma lilijas, kai jōs aug: ni jōs strōdoj, ni sprēž; 29 tūmār, Es jums soku, ka pat Salomons vysā sovā kūšumā nabeja tai gārbts, kai vīna nu jom. 30 Un, jo Dīvs tai gērb teiruma zōli, kura šudiņ ir un reit tiks īmasta krōsnē, tad tū vairōk jyusus, — jyus mozticeigī! 31 Tai tad nasaryupejit pōrōk, saceidami: Kū mes lai ādam? Kū mes lai dzeram? Ar kū mes lai gērbamēs? 32 Par tū vysu ari pogōni ryupejās. Jyusu debeseigais Tāvs tadei zyna, ka jums tys vyss ir vajadzeigs.
33 Meklejit tad pyrmōk Dīva vaļsteibu un jōs taisneibu un vyss cyts jums tiks pīlykts. 34 Nasaryupejit pōrōk par reitdīnu; reitdīna ryupēsīs poša par sevi. Ikvīnai dīnai pīteik sovu vōrgu.
