XI.
Sv. Pōvula pašaizlīdzeiba.
1 Ak, ka jyus kaut drusku grybātu pījimt munu naprōteibu. Jā, pījemit nu manis. 2 Es asmu pōrjimts par jums ar dīvišku centeibu; es jyusus sadarynōju vīnam veiram, lai jyusus, kai teiru jaunovu, stōdeitu prīškā Kristum. 3 Es beistūs, ka kai čyuska ar sovu viļteibu pīvyla Īvu, tai arī jyusu dūmu nasabūjōtu un nu Kristum pīnōceigōs vinkōršeibas un navaineibas naatrautu. 4 Un jo kas pi jums atgōjis kaidu cytu Jezu sludynōtu, na kai mes sludynojam, vai jyus cytu goru sajimtu, na asot sajāmuši, vai arī cytu Evangeliju dzērdātu, na kai jyus nu manis dzērdējot, tad varit sev pasaklauseit. 5 Bet es dūmoju, ka es par tū „dīžapostolu“ zamōks naasmu. 6 Lai arī es byutu naveikls runā, tad tūmār na atziņā, jo tū mes vysā un vysur skaidri asam pīrōdejuši.
7 Vai tad es asmu sagrākōjis? ka es, lai jyusus paaugstynōtu, sevi pazamynōju un bez atleidzeibas jums sludynōju Dīva Evangeliju? 8 Sajimdams nu jom pabolstu, cytas draudzes es asmu aplaupejis, lai varātu kolpōt jums. 9 Un kad es storp jums beju un tryukumu cīšu, es nivīna naapgryutynōju, un munam tryukumam paleidzēja brōli, kas nōce nu Makedonijas. Un tai es sorgōjūs, lai jyusu naapgryutynōtu, un arī uz prīšku es nu tō sorgōšūs. 10 Kai Kristus patīseiba ir manī, tai šytys dīžonums Achajas apgobolā man natiks nūslōpāts. 11 Kōpēc? Vai tōpēc, ka es jyusu namīļoju? — Tū zyna Dīvs. 12 Kū es doru, tū es dareišu arī uz prīšku, lai tim, kas mums dīžonumā grib leidzynōtīs, atjimtu ikvīnu izdeveibu. 13 Un tī cylvāki, kas izalīk par Kristus apostolim, ir vyltus apostoli, mōnu strodnīki. 14 Un nav kō breinōtīs. Jo pats satans izalīk par gaismas engeli. 15 Un nav nikas sevišks, ka arī jō kolpi izalīk par taisneibas kolpim. Jūs gols tūmār byus taids, kai jūs dorbi.
16 Un es atkōrtoju: Lai nivīns manis naskaita par muļki. Uu jo tūmār, tad skaitit mani par muļki tai, ka es ar sevi kaut par kū varātu dīžōtīs. 17 Kū es šymā gadejumā par dīžonumu soku, tō es nasoku Kristus gorā, bet gon kai nasaprosdams. 18 Jo tik daudzejī dīžojās par mīseigajom (lītom), tad arī es grybu dīžōtīs. 19 Jyus gon muļkus labprōt īcīšat, jo poši asot gudri. 20 Jyus pacīšat, jo kaids jyusus kalpynoj, izmontoj, jums pōresteibu dora, jyusus pōrspēj, jo kas jums par vaigu syt. 21 Sev par kaunu man ir jōatsazeist, ka mes šytō naspējam. Tūmār, kū kaids cyts īsadrūšynoj, — es runoju nasaprasšonā, — tū īsadrūšynoju arī es. 22 Jo jī ir ebreji, — arī es. Jo jī ir izraelīši, — arī es. Jo jī ir Abraama pēcnōcēji, — arī es. 23 Jo jī ir Kristus kolpi, — nasaprasšonā runoju — tū vairōk es: pōrmēreigajōs pyulēs, daudz vairōk īslūdzeišonā cītumūs, bezmēreigajā šausteišonā, pat bīži nōves brīsmōs, 24 nu jūdim es sajēmu pīcas reizes četrudemit sitīņu atjamūt vīnu. 25 Trejskōrteigi mani syta ar reikstem, reizi mātōja ar akminim, trejskōrteigi es pōrcīšu kuga avariju, vīnu dīnnakti es tyku plūseits jyurā. 26 Es daudzkōrt beju ceļōjumūs, upu yudiņu brīsmōs, slapkovu brīsmōs, nu ciļtsbrōlim brīsmōs, tūksnesī brīsmōs, nu pogōnim brīsmōs, piļsātā brīsmōs, uz jyuras brīsmōs, nu vyltus brōlim brīsmōs. 27 Es izcīšu pyules un tryukumu, bīži nūmūdā naktis, izolkumu un slōpes, daudz gavēņu, soltumu un plykumu. 28 Bez šytō vysa vēļ nōk klōtu ikdīniškōs ryupes un ryupes par vysom draudzem.
29 Kas tad palīk vōjs, man reizē vōjam napalīkūt? Kas īsaļaunoj, man naīsadagūt? 30 Jo ir jōsadīžoj, tad es dīžojūs par sovu vōjumu. 31 Dīvs, Kunga Jezus Tāvs zyna, ka es namaloju. Jys lai ir slaveits myužam!
32 Damaskas kēniņa Aretas pōrvaldnīks pavēlēja apsorgōt piļsātu, lai mani sakartu. 33 Bet mani caur lūgu pōri par myuru nūlaide peitinī un tai es nu jō rūkom izmuku.
XI.
Sv. Pōvula pašaizlīdzeiba.
1 Ak, ka jyus kaut drusku grybātu pījimt munu naprōteibu. Jā, pījemit nu manis. 2 Es asmu pōrjimts par jums ar dīvišku centeibu; es jyusus sadarynōju vīnam veiram, lai jyusus, kai teiru jaunovu, stōdeitu prīškā Kristum. 3 Es beistūs, ka kai čyuska ar sovu viļteibu pīvyla Īvu, tai arī jyusu dūmu nasabūjōtu un nu Kristum pīnōceigōs vinkōršeibas un navaineibas naatrautu. 4 Un jo kas pi jums atgōjis kaidu cytu Jezu sludynōtu, na kai mes sludynojam, vai jyus cytu goru sajimtu, na asot sajāmuši, vai arī cytu Evangeliju dzērdātu, na kai jyus nu manis dzērdējot, tad varit sev pasaklauseit. 5 Bet es dūmoju, ka es par tū „dīžapostolu“ zamōks naasmu. 6 Lai arī es byutu naveikls runā, tad tūmār na atziņā, jo tū mes vysā un vysur skaidri asam pīrōdejuši.
7 Vai tad es asmu sagrākōjis? ka es, lai jyusus paaugstynōtu, sevi pazamynōju un bez atleidzeibas jums sludynōju Dīva Evangeliju? 8 Sajimdams nu jom pabolstu, cytas draudzes es asmu aplaupejis, lai varātu kolpōt jums. 9 Un kad es storp jums beju un tryukumu cīšu, es nivīna naapgryutynōju, un munam tryukumam paleidzēja brōli, kas nōce nu Makedonijas. Un tai es sorgōjūs, lai jyusu naapgryutynōtu, un arī uz prīšku es nu tō sorgōšūs. 10 Kai Kristus patīseiba ir manī, tai šytys dīžonums Achajas apgobolā man natiks nūslōpāts. 11 Kōpēc? Vai tōpēc, ka es jyusu namīļoju? — Tū zyna Dīvs. 12 Kū es doru, tū es dareišu arī uz prīšku, lai tim, kas mums dīžonumā grib leidzynōtīs, atjimtu ikvīnu izdeveibu. 13 Un tī cylvāki, kas izalīk par Kristus apostolim, ir vyltus apostoli, mōnu strodnīki. 14 Un nav kō breinōtīs. Jo pats satans izalīk par gaismas engeli. 15 Un nav nikas sevišks, ka arī jō kolpi izalīk par taisneibas kolpim. Jūs gols tūmār byus taids, kai jūs dorbi.
16 Un es atkōrtoju: Lai nivīns manis naskaita par muļki. Uu jo tūmār, tad skaitit mani par muļki tai, ka es ar sevi kaut par kū varātu dīžōtīs. 17 Kū es šymā gadejumā par dīžonumu soku, tō es nasoku Kristus gorā, bet gon kai nasaprosdams. 18 Jo tik daudzejī dīžojās par mīseigajom (lītom), tad arī es grybu dīžōtīs. 19 Jyus gon muļkus labprōt īcīšat, jo poši asot gudri. 20 Jyus pacīšat, jo kaids jyusus kalpynoj, izmontoj, jums pōresteibu dora, jyusus pōrspēj, jo kas jums par vaigu syt. 21 Sev par kaunu man ir jōatsazeist, ka mes šytō naspējam. Tūmār, kū kaids cyts īsadrūšynoj, — es runoju nasaprasšonā, — tū īsadrūšynoju arī es. 22 Jo jī ir ebreji, — arī es. Jo jī ir izraelīši, — arī es. Jo jī ir Abraama pēcnōcēji, — arī es. 23 Jo jī ir Kristus kolpi, — nasaprasšonā runoju — tū vairōk es: pōrmēreigajōs pyulēs, daudz vairōk īslūdzeišonā cītumūs, bezmēreigajā šausteišonā, pat bīži nōves brīsmōs, 24 nu jūdim es sajēmu pīcas reizes četrudemit sitīņu atjamūt vīnu. 25 Trejskōrteigi mani syta ar reikstem, reizi mātōja ar akminim, trejskōrteigi es pōrcīšu kuga avariju, vīnu dīnnakti es tyku plūseits jyurā. 26 Es daudzkōrt beju ceļōjumūs, upu yudiņu brīsmōs, slapkovu brīsmōs, nu ciļtsbrōlim brīsmōs, tūksnesī brīsmōs, nu pogōnim brīsmōs, piļsātā brīsmōs, uz jyuras brīsmōs, nu vyltus brōlim brīsmōs. 27 Es izcīšu pyules un tryukumu, bīži nūmūdā naktis, izolkumu un slōpes, daudz gavēņu, soltumu un plykumu. 28 Bez šytō vysa vēļ nōk klōtu ikdīniškōs ryupes un ryupes par vysom draudzem.
29 Kas tad palīk vōjs, man reizē vōjam napalīkūt? Kas īsaļaunoj, man naīsadagūt? 30 Jo ir jōsadīžoj, tad es dīžojūs par sovu vōjumu. 31 Dīvs, Kunga Jezus Tāvs zyna, ka es namaloju. Jys lai ir slaveits myužam!
32 Damaskas kēniņa Aretas pōrvaldnīks pavēlēja apsorgōt piļsātu, lai mani sakartu. 33 Bet mani caur lūgu pōri par myuru nūlaide peitinī un tai es nu jō rūkom izmuku.
