IV.
K. Jezus kārdynōšona.
1 Nu Jordana Jezus grīzēs atpakaļ pylns Svātō Gora, un Gors Jū nūvede tuksnesī. 2 Tur Jys beja četrudesmit dīnu un tyka nu valna kārdynōts. Tai kai vysas tōs dīnas nikō nabeja ēdis, Jam īsagribēja ēst.
3 Tad valns Jam saceja: Jo esi Dīva Dāls, pasoki šam akmiņam, lai palīk par maizi. 4 Bet Jezus atbiļdēja: Stōv raksteits: Na nu maizes vīn cylvāks dzeivoj (bet nu ikvīna Dīva vōrda).
5 Tad (valns) uzvede Jū (uz augsta kolna), parōdeja vīnā ocu mirklī vysas pasauļa kēnestes 6 un saceja: Vysu šytū varu un skaistumu es atdūšu tev, maņ tadei jī ir padūti, un es varu atdūt, kam grybu; 7 jo Tu tikai mani pīlyugsi, — vyss byus tovs.
8 Bet Jezus atbyldādams tam saceja: Stōv raksteits: Tev jōpīlyudz Kungs, tovs Dīvs, un vīneigi Jam jōkolpoj!
9 Tad Jū nūvede uz Jeruzalemu, uzvede vērs svētneicas jumta molas un saceja: Jo esi Dīva Dāls, laidīs nu šenes zemē. Stōv tadei raksteits: 10 Tevis dēļ pavēlēs sovim eņgelim, lai tevi sorgōtu.
11 Kai ari: Jī tevi nūness uz rūkom, ka tu pret akmini nanūsystu sovas kōjas.
12 Bet Jezus atbiļdēja: Ir saceits: Nakārdynoj Kunga, sova Dīva.
13 Pabeidzis vysus kārdynōšonas pajēmīņus, valns uz laiku nu Jō atsastōja.
K. Jezus Nazaretē.
14 Jezus, Gora pamūdynōts, gōja uz Galileju atpakaļ. Ziņa par Jū izaplateja pa vysu tū apgobolu. 15 Jys, vysu slaveits, mōceja jūs synagogōs.
16 Atgōjis uz Nazaretu, kur beja izaudzis, pēc sova īroduma, sabata dīnā gōja synagogā un pīsacēle kōjōs laseit. 17 Jam padeve pravīša Izaja grōmotu. Iztynūt grōmotu, Jys atroda tū vītu, kur beja raksteits:
18 Kunga Gors mit vērs Manis.
Jys Mani apsvaideja,
lai sludynōtu Evangeliju nabogim;
Jys Mani syuteja (dareit vasalas sabarztōs sirdis),
19 sludynōt vangeibā pajimtim breiveibu,
oklajim redzēšonu,
vērgim atsvabynōšonu,
pasludynōt Kunga žēlesteibu godu,
(un atmoksas dīnu).
20 Tad Jys, satinis grōmotu, padeve tū apkolpōtōjam un atsasāda; synagogā vysu acis beja pagrīztas uz Jū. 21 Un Jys sōce runōt: Šudiņ tei Rokstu vīta, kuru tikkū dzērdējot, ir jyusu acīs izapiļdejuse.
22 Visi Jam pīkryta un breinōjōs vōrdim, kas gōja nu Jō mutes; tūmār jautōja: Vai tad Jys nava Jezupa dāls?
23 Jys tim atbiļdēja: Jyus gon liksit Maņ prīškā sokomvōrdu: Ōrst, izōrstej pats sevi, izdori te sovā dzimtinē tūs lelūs dorbus, kuri, kai mes dzērdējom, ir nūtykuši Kafarnaumā. 24 Tad turpynōja tōļōk: Patīši Es jums soku: Nivīns pravīts sovā dzimtinē nava īvārōts. 25 Patīseibā tad Es jums soku: Izraelī beja daudz atraitņu Elia dīnōs, kad trejs godi un seši mēneši debess beja aizdareita, un pa vysu zemi beja lels bods; 26 tūmār, Elia nabeja ni uz vīnu cytu syuteits, kai tik uz Sareptas, Sydona apgobola sīvīti‐atraitni. 27 Taipat pravīša Elizeja laikūs Izraelī beja daudz špitaleigūs, — tūmār, nivīns cyts natyka atteireits, kai tik Naamans‐Syrīts.
28 Šytū dzērdādami, visi synagogā aizadaga dusmēs. 29 Pīsatryukuši kōjōs, izdzyna Jū ōrpus mīsta, un aizvaduši pi kolna molas, uz kura stōvēja jūs mīsteņš, gribēja īmest bezdibinī. 30 Bet Jys pōrgōja storp jim un nūgōja prūjom.
K. Jezus padora vasalu apsāstū.
31 Tad nūgōjis uz Kafarnaumu, Galilejas mīstu, sabatā tur mōceja. 32 Jī breinōjōs mōceibai, jo Jō runa beja pōrlīcynojūša.
33 Synagogā beja vīns naškeista gora apsāsts cylvāks. Jys styprā bolsā klīdze: 34 Pagaid, kas mums daļas ar Tevi, Jezu Nazareīt! Atgōji myusu iznycynōtu? Es tadei zynu, kas Tu esi — Dīva Svātais. 35 Jezus jam pīdraudēja: Klus, un ej nu jō ōrā. Tad ļaunais gors pasvīde tū jūs vydā pi zemes un izgōja ōrā, nanūdorūt jam nikaida zaudējuma. 36 Baile pōrjēme vysus, un jī cyts cyta jautōja: Kas tei par mōceibu? Ar varu un spāku pavēlej ļaunajim gorim, un tī īt ōrā. 37 Un ziņa par Jū izaplateja pa vysu apkōrtni.
K. Jezus Pītera mōjā.
38 Pametis synagogu, (Jezus) azgōja uz Seimaņa mōju. Seimaņa sīvas mōte slymōja lelā karstīnē. Lyudze, lai jai paleidzātu. 39 Jys, stōvādams pi jōs, pavēlēja karstīnei, un tei jū pamete. Jei tyuleņ pīsacēle un jim pīkolpōja.
40 Pēc saules nūrītēšonas, visi, kam beja slimi, dažaidu slimeibu vojōti, vede tūs pi Jō. Un Jys, uzlīkūt ikkotram rūku, dareja tūs vasalus. 41 Ari naškeistī gori nu daudzejim izgōja klīgdami: Tu esi Dīva Dāls. Pīdraudādams, Jys naatļōve tim runōt, ka jī zyna, ka Jys ir Kristus.
42 Dīnai austūt, Jys izgōja ōrā un aizgōja uz vīntuleigu vītu. Ļaužu pulki meklēja Jō un Jū atroda; jī gribēja Jū aizturēt, ka jūs naatstōtu.
43 Bet Jys saceja: Maņ vajag ari citim mīstim sludynōt Dīva vaļsteibu, jo tōdēļ asmu syuteits. 44 Tad Jys mōceja Galilejas synagogōs.
IV.
K. Jezus kārdynōšona.
1 Nu Jordana Jezus grīzēs atpakaļ pylns Svātō Gora, un Gors Jū nūvede tuksnesī. 2 Tur Jys beja četrudesmit dīnu un tyka nu valna kārdynōts. Tai kai vysas tōs dīnas nikō nabeja ēdis, Jam īsagribēja ēst.
3 Tad valns Jam saceja: Jo esi Dīva Dāls, pasoki šam akmiņam, lai palīk par maizi. 4 Bet Jezus atbiļdēja: Stōv raksteits: Na nu maizes vīn cylvāks dzeivoj (bet nu ikvīna Dīva vōrda).
5 Tad (valns) uzvede Jū (uz augsta kolna), parōdeja vīnā ocu mirklī vysas pasauļa kēnestes 6 un saceja: Vysu šytū varu un skaistumu es atdūšu tev, maņ tadei jī ir padūti, un es varu atdūt, kam grybu; 7 jo Tu tikai mani pīlyugsi, — vyss byus tovs.
8 Bet Jezus atbyldādams tam saceja: Stōv raksteits: Tev jōpīlyudz Kungs, tovs Dīvs, un vīneigi Jam jōkolpoj!
9 Tad Jū nūvede uz Jeruzalemu, uzvede vērs svētneicas jumta molas un saceja: Jo esi Dīva Dāls, laidīs nu šenes zemē. Stōv tadei raksteits: 10 Tevis dēļ pavēlēs sovim eņgelim, lai tevi sorgōtu.
11 Kai ari: Jī tevi nūness uz rūkom, ka tu pret akmini nanūsystu sovas kōjas.
12 Bet Jezus atbiļdēja: Ir saceits: Nakārdynoj Kunga, sova Dīva.
13 Pabeidzis vysus kārdynōšonas pajēmīņus, valns uz laiku nu Jō atsastōja.
K. Jezus Nazaretē.
14 Jezus, Gora pamūdynōts, gōja uz Galileju atpakaļ. Ziņa par Jū izaplateja pa vysu tū apgobolu. 15 Jys, vysu slaveits, mōceja jūs synagogōs.
16 Atgōjis uz Nazaretu, kur beja izaudzis, pēc sova īroduma, sabata dīnā gōja synagogā un pīsacēle kōjōs laseit. 17 Jam padeve pravīša Izaja grōmotu. Iztynūt grōmotu, Jys atroda tū vītu, kur beja raksteits:
18 Kunga Gors mit vērs Manis.
Jys Mani apsvaideja,
lai sludynōtu Evangeliju nabogim;
Jys Mani syuteja (dareit vasalas sabarztōs sirdis),
19 sludynōt vangeibā pajimtim breiveibu,
oklajim redzēšonu,
vērgim atsvabynōšonu,
pasludynōt Kunga žēlesteibu godu,
(un atmoksas dīnu).
20 Tad Jys, satinis grōmotu, padeve tū apkolpōtōjam un atsasāda; synagogā vysu acis beja pagrīztas uz Jū. 21 Un Jys sōce runōt: Šudiņ tei Rokstu vīta, kuru tikkū dzērdējot, ir jyusu acīs izapiļdejuse.
22 Visi Jam pīkryta un breinōjōs vōrdim, kas gōja nu Jō mutes; tūmār jautōja: Vai tad Jys nava Jezupa dāls?
23 Jys tim atbiļdēja: Jyus gon liksit Maņ prīškā sokomvōrdu: Ōrst, izōrstej pats sevi, izdori te sovā dzimtinē tūs lelūs dorbus, kuri, kai mes dzērdējom, ir nūtykuši Kafarnaumā. 24 Tad turpynōja tōļōk: Patīši Es jums soku: Nivīns pravīts sovā dzimtinē nava īvārōts. 25 Patīseibā tad Es jums soku: Izraelī beja daudz atraitņu Elia dīnōs, kad trejs godi un seši mēneši debess beja aizdareita, un pa vysu zemi beja lels bods; 26 tūmār, Elia nabeja ni uz vīnu cytu syuteits, kai tik uz Sareptas, Sydona apgobola sīvīti‐atraitni. 27 Taipat pravīša Elizeja laikūs Izraelī beja daudz špitaleigūs, — tūmār, nivīns cyts natyka atteireits, kai tik Naamans‐Syrīts.
28 Šytū dzērdādami, visi synagogā aizadaga dusmēs. 29 Pīsatryukuši kōjōs, izdzyna Jū ōrpus mīsta, un aizvaduši pi kolna molas, uz kura stōvēja jūs mīsteņš, gribēja īmest bezdibinī. 30 Bet Jys pōrgōja storp jim un nūgōja prūjom.
K. Jezus padora vasalu apsāstū.
31 Tad nūgōjis uz Kafarnaumu, Galilejas mīstu, sabatā tur mōceja. 32 Jī breinōjōs mōceibai, jo Jō runa beja pōrlīcynojūša.
33 Synagogā beja vīns naškeista gora apsāsts cylvāks. Jys styprā bolsā klīdze: 34 Pagaid, kas mums daļas ar Tevi, Jezu Nazareīt! Atgōji myusu iznycynōtu? Es tadei zynu, kas Tu esi — Dīva Svātais. 35 Jezus jam pīdraudēja: Klus, un ej nu jō ōrā. Tad ļaunais gors pasvīde tū jūs vydā pi zemes un izgōja ōrā, nanūdorūt jam nikaida zaudējuma. 36 Baile pōrjēme vysus, un jī cyts cyta jautōja: Kas tei par mōceibu? Ar varu un spāku pavēlej ļaunajim gorim, un tī īt ōrā. 37 Un ziņa par Jū izaplateja pa vysu apkōrtni.
K. Jezus Pītera mōjā.
38 Pametis synagogu, (Jezus) azgōja uz Seimaņa mōju. Seimaņa sīvas mōte slymōja lelā karstīnē. Lyudze, lai jai paleidzātu. 39 Jys, stōvādams pi jōs, pavēlēja karstīnei, un tei jū pamete. Jei tyuleņ pīsacēle un jim pīkolpōja.
40 Pēc saules nūrītēšonas, visi, kam beja slimi, dažaidu slimeibu vojōti, vede tūs pi Jō. Un Jys, uzlīkūt ikkotram rūku, dareja tūs vasalus. 41 Ari naškeistī gori nu daudzejim izgōja klīgdami: Tu esi Dīva Dāls. Pīdraudādams, Jys naatļōve tim runōt, ka jī zyna, ka Jys ir Kristus.
42 Dīnai austūt, Jys izgōja ōrā un aizgōja uz vīntuleigu vītu. Ļaužu pulki meklēja Jō un Jū atroda; jī gribēja Jū aizturēt, ka jūs naatstōtu.
43 Bet Jys saceja: Maņ vajag ari citim mīstim sludynōt Dīva vaļsteibu, jo tōdēļ asmu syuteits. 44 Tad Jys mōceja Galilejas synagogōs.
