X.
Kornelija atsagrīzšona.
1 Cezarejā dzeivōja vīns cylvāks, Kornelijs vōrdā; jys beja par, tai saucamōs, italīšu nūdaļas vērsinīku. 2 Jys kūpā ar vysu sovu mōju beja padīveigs un dīvbaileigs, bogōti daleja ļaudim dōvonas un uzcīteigi lyudze Dīvu.
3 Redzējumā ap deveitū stuņdi dīnā jys īraudzeja Dīva eņgeli pi sevis atejūt, un saucūt: Kornelij! 4 Pasaskatejis uz tō, jys, bailem pōrjimts, vaicōja: Kungs, kas ir? Tys atbiļdēja: Tovas lyugšonas un tovas dōvonas pi Dīva ir nūnōkušas pīmiņai. 5 Syuti tagad cylvākus uz Joppu un paaicynoj Seimani, kurs ir pōrsaukts Pīters. 6 Jys dzeivoj pi ōdmiņa Seimaņa, kuram mōja ir pi pošas jyuras. (Tys pasaceis, kas tev ir doroms). 7 Pēc eņgeļa, kurs ar jū runōja, aizīšonas, jys pasauce divejus sovus mōjinīkus un vīnu dīvbejeigu karaveiru, kurs vīnmār pi jō beja 8 un, izskaidrōjis jim vysu, nūsyuteja jūs uz Joppu.
9 Nōkūšajā dīnā ap sastū stuņdi, kad jī ceļojūt atsaroda natōli nu mīsta, Pīters uzkōpe uz jumta lyugtūs. 10 Jys topa olkons un gribēja ēst. Koleidz jam kaut kū sagatavōja, jys īkryta ekstazē. 11 Jys īraudzeja atvārtus dabasus un kaut kū, kai lelu goldautu, ar četrim styurim uz zemes nūlaistu. 12 Uz tō beja dažaidi četrkōjainī dzeivinīki un rōpuli, kai ari gaisa putni. 13 Un uz jū atskanēja bolss: Pīter, celīs, kauņ un ēd. 14 Bet Pīters atbiļdēja: Ak nē, Kungs. Es tadei vēļ nikod nikō nasvāta un nateira naasmu ēdis.
15 Tad bolss atsasauce ūtrreiz: Kū Dīvs padareja teiru, tō par nasvātu nasauc.
16 Un šytys nūtyka trejs reizes. Tad tys tyuleņ tyka pacalts uz debesim.
17 Koleidz Pīters sevī pōrsprīde, kū tys redzējums, kuru jys redzēja, varātu nūzeimōt, raug, tī cylvāki, kurus Kornelijs beja syutejis, atroduši Seimaņa mōju, stōvēja pi vōrtim. 18 Jī styprā bolsā jautōja, vai Seimaņs, sauktais par Pīteri, šeit atsarūn. 19 Bet Pīters arvīnu vēļ sevī pōrsprīde par redzējumu. Te Gors jam saceja: Raug, tevis meklej trejs veirīši. 20 Cēlīs, ej zemē un bez aizsprīdumim ej jim leidza, jo jūs atsyuteju Es.
21 Nūkōpis zemē, Pīters tim veirim saceja: Raug, es asmu tys, kō jyus meklejat. Kōdēļ jyus šur atgōjot? 22 Jī atbiļdēja: Vērsinīks Kornelijs, taisneigs un dīvbejeigs cylvāks, kuram vysā jūdu ciļtī ir lobs vōrds, nu vīna svāta eņgeļa ir sajēmis pavēli īaicynōt sovā sātā tevi, lai nu tevis sajimt aizrōdejumus. 23 Tad jys tūs īvede īškā un vīsmīleigi pījēme.
24 Nōkūšā reitā pīsacēlis jys aizgōja ar tim reizē. Daži brōli nu Joppas jū pavadeja. Nōkūšajā dīnā jī īgōja Cezarejā, kur Kornelijs, jūs gaideidams, beja saaicynōjis sovus radinīkus un draugus. 25 Īejūt īškā, Pīteri satyka Kornelijs un, krysdams pi jō kōjom, pagūdynōja. 26 Bet Pīters jū pīcēle saceidams: Celīs augšā, tadei ari es asmu tikai cylvāks. 27 Tad, ar jū sasarunojūt, īgōja īškā un atroda daudzejūs, kas beja sasalasejuši. 28 Tad jys tim saceja: Kai jyus poši zynot, jūdam navā atļauts ar svešinīku kūpā byut, vai ari jam tyvōtīs. Bet Dīvs maņ aizrōdeja, ka nivīna cylvāka nadreikst turēt par nateiru vai nasvātu. 29 Tōpēc ari es bez aizsprīdumim gōju leidza, kad jyus mani lykot aicynōt. Tagad es jautoju: Kōdēļ jyus mani lykot aicynōt?
30 Kornelijs atbiļdēja: Nu šō breiža četras dīnas tam atpakaļ, es ap deveitū stuņdi sovā sātā lyudžūs. Un raug, speidūši boltōs drēbēs gārbts cylvāks nūstōja maņ prīškā 31 un saceja: Kornelij, tova lyugšona ir izklauseita, un Dīvs tovas dōvonas pīmiņ. 32 Tagad syut uz Joppu un lic aicynōt Seimani, sauktū Pīteri. Jys tagad uzatur ōdmiņa Seimaņa mōjā, kura ir jyurmolā. 33 Un es tyuleņ syuteju pēc tevis, un tu atīdams labi padareji. Tagad mes visi stōvam gataveibā Dīva prīškā, lai izklauseitu tū, kū Dīvs tev ir pavēlējis.
34 Tad Pīters, atdarejis muti, saceja: Es izzeistu, patīseibā, ka Dīvs uz personeibas nasaskota. 35 Bet gon kotrā tautā tys, kas Jō beistās un taisneigi dora, Jam ir pateikams. 36 Dīvs sovu Vōrdu syuteja Izraeļa bārnim caur Jezu Kristu, kurs ir vysu Kungs, sludynōdams mīru. 37 Jyus zynot tōs lītas, kas pa vysu jūdu zemi, sōcūt nu Galilejas, nūtyka pēc kristeibas, kuru sludynōja Jōņs: kai Dīvs 38 Jezu nu Nazaretes apsvaideja ar Svātū Goru un breinumdorūšu spāku, kai Jys staigōja apkōrt lobu dareidams un dareja vasalus vysus valna apsāstūs, jo ar Jū beja Dīvs. 39 Mes asam līcinīki vysa tō, kū Jys jūdu zemē un Jeruzalemā ir padarejis. Lai gon Jū pīkola krystā un nūnōvēja, 40 Dīvs Jū trešā dīnā pīcēle augšam un ļōve pasarōdeit radzamam, 41 lai gon na vysai tautai, bet mums, nu Dīva īprīkšpazeimōtim līcinīkim, kas pēc Jō augšamceļšonōs nu myrūnim ar Jū kūpā ēdem un dzērem. 42 Un Jys mums pavēlēja sludynōt tautai un līcynōt, ka Jys ir nu Dīva pazeimōtais dzeivūs un myrušūs Tīsōtōjs. 43 Par tū līcynoj visi pravīši, ka ikvīns, kas Jam tic, caur Jō vōrdu sajims grāku atlaisšonu.
44 Koleidz Pīters vēļ šytū runōja, uz visim, kas jō mōceibas klausejōs, nūsalaide Svātais Gors. 45 Ticeigī nu apgraizeitajim, kas reizē ar Pīteri beja atgōjuši, breinōjōs, ka ari uz pogōnim Svātō Gora dōvonas teik izlītas. 46 Jī dzērdēja tūs svešōs volūdōs runojam un slavejam Dīvu. 47 Tad Pīters saceja: Vai tad var kristeibai atteikt yudini tim, kuri tagad, kai mes, sajēme Svātū Goru? 48 Un jys lyka tūs Jezus Kristus vōrdā nūkristeit. Tad jī lyudze, ka jys dažas dīnas pi jim palyktu.
X.
Kornelija atsagrīzšona.
1 Cezarejā dzeivōja vīns cylvāks, Kornelijs vōrdā; jys beja par, tai saucamōs, italīšu nūdaļas vērsinīku. 2 Jys kūpā ar vysu sovu mōju beja padīveigs un dīvbaileigs, bogōti daleja ļaudim dōvonas un uzcīteigi lyudze Dīvu.
3 Redzējumā ap deveitū stuņdi dīnā jys īraudzeja Dīva eņgeli pi sevis atejūt, un saucūt: Kornelij! 4 Pasaskatejis uz tō, jys, bailem pōrjimts, vaicōja: Kungs, kas ir? Tys atbiļdēja: Tovas lyugšonas un tovas dōvonas pi Dīva ir nūnōkušas pīmiņai. 5 Syuti tagad cylvākus uz Joppu un paaicynoj Seimani, kurs ir pōrsaukts Pīters. 6 Jys dzeivoj pi ōdmiņa Seimaņa, kuram mōja ir pi pošas jyuras. (Tys pasaceis, kas tev ir doroms). 7 Pēc eņgeļa, kurs ar jū runōja, aizīšonas, jys pasauce divejus sovus mōjinīkus un vīnu dīvbejeigu karaveiru, kurs vīnmār pi jō beja 8 un, izskaidrōjis jim vysu, nūsyuteja jūs uz Joppu.
9 Nōkūšajā dīnā ap sastū stuņdi, kad jī ceļojūt atsaroda natōli nu mīsta, Pīters uzkōpe uz jumta lyugtūs. 10 Jys topa olkons un gribēja ēst. Koleidz jam kaut kū sagatavōja, jys īkryta ekstazē. 11 Jys īraudzeja atvārtus dabasus un kaut kū, kai lelu goldautu, ar četrim styurim uz zemes nūlaistu. 12 Uz tō beja dažaidi četrkōjainī dzeivinīki un rōpuli, kai ari gaisa putni. 13 Un uz jū atskanēja bolss: Pīter, celīs, kauņ un ēd. 14 Bet Pīters atbiļdēja: Ak nē, Kungs. Es tadei vēļ nikod nikō nasvāta un nateira naasmu ēdis.
15 Tad bolss atsasauce ūtrreiz: Kū Dīvs padareja teiru, tō par nasvātu nasauc.
16 Un šytys nūtyka trejs reizes. Tad tys tyuleņ tyka pacalts uz debesim.
17 Koleidz Pīters sevī pōrsprīde, kū tys redzējums, kuru jys redzēja, varātu nūzeimōt, raug, tī cylvāki, kurus Kornelijs beja syutejis, atroduši Seimaņa mōju, stōvēja pi vōrtim. 18 Jī styprā bolsā jautōja, vai Seimaņs, sauktais par Pīteri, šeit atsarūn. 19 Bet Pīters arvīnu vēļ sevī pōrsprīde par redzējumu. Te Gors jam saceja: Raug, tevis meklej trejs veirīši. 20 Cēlīs, ej zemē un bez aizsprīdumim ej jim leidza, jo jūs atsyuteju Es.
21 Nūkōpis zemē, Pīters tim veirim saceja: Raug, es asmu tys, kō jyus meklejat. Kōdēļ jyus šur atgōjot? 22 Jī atbiļdēja: Vērsinīks Kornelijs, taisneigs un dīvbejeigs cylvāks, kuram vysā jūdu ciļtī ir lobs vōrds, nu vīna svāta eņgeļa ir sajēmis pavēli īaicynōt sovā sātā tevi, lai nu tevis sajimt aizrōdejumus. 23 Tad jys tūs īvede īškā un vīsmīleigi pījēme.
24 Nōkūšā reitā pīsacēlis jys aizgōja ar tim reizē. Daži brōli nu Joppas jū pavadeja. Nōkūšajā dīnā jī īgōja Cezarejā, kur Kornelijs, jūs gaideidams, beja saaicynōjis sovus radinīkus un draugus. 25 Īejūt īškā, Pīteri satyka Kornelijs un, krysdams pi jō kōjom, pagūdynōja. 26 Bet Pīters jū pīcēle saceidams: Celīs augšā, tadei ari es asmu tikai cylvāks. 27 Tad, ar jū sasarunojūt, īgōja īškā un atroda daudzejūs, kas beja sasalasejuši. 28 Tad jys tim saceja: Kai jyus poši zynot, jūdam navā atļauts ar svešinīku kūpā byut, vai ari jam tyvōtīs. Bet Dīvs maņ aizrōdeja, ka nivīna cylvāka nadreikst turēt par nateiru vai nasvātu. 29 Tōpēc ari es bez aizsprīdumim gōju leidza, kad jyus mani lykot aicynōt. Tagad es jautoju: Kōdēļ jyus mani lykot aicynōt?
30 Kornelijs atbiļdēja: Nu šō breiža četras dīnas tam atpakaļ, es ap deveitū stuņdi sovā sātā lyudžūs. Un raug, speidūši boltōs drēbēs gārbts cylvāks nūstōja maņ prīškā 31 un saceja: Kornelij, tova lyugšona ir izklauseita, un Dīvs tovas dōvonas pīmiņ. 32 Tagad syut uz Joppu un lic aicynōt Seimani, sauktū Pīteri. Jys tagad uzatur ōdmiņa Seimaņa mōjā, kura ir jyurmolā. 33 Un es tyuleņ syuteju pēc tevis, un tu atīdams labi padareji. Tagad mes visi stōvam gataveibā Dīva prīškā, lai izklauseitu tū, kū Dīvs tev ir pavēlējis.
34 Tad Pīters, atdarejis muti, saceja: Es izzeistu, patīseibā, ka Dīvs uz personeibas nasaskota. 35 Bet gon kotrā tautā tys, kas Jō beistās un taisneigi dora, Jam ir pateikams. 36 Dīvs sovu Vōrdu syuteja Izraeļa bārnim caur Jezu Kristu, kurs ir vysu Kungs, sludynōdams mīru. 37 Jyus zynot tōs lītas, kas pa vysu jūdu zemi, sōcūt nu Galilejas, nūtyka pēc kristeibas, kuru sludynōja Jōņs: kai Dīvs 38 Jezu nu Nazaretes apsvaideja ar Svātū Goru un breinumdorūšu spāku, kai Jys staigōja apkōrt lobu dareidams un dareja vasalus vysus valna apsāstūs, jo ar Jū beja Dīvs. 39 Mes asam līcinīki vysa tō, kū Jys jūdu zemē un Jeruzalemā ir padarejis. Lai gon Jū pīkola krystā un nūnōvēja, 40 Dīvs Jū trešā dīnā pīcēle augšam un ļōve pasarōdeit radzamam, 41 lai gon na vysai tautai, bet mums, nu Dīva īprīkšpazeimōtim līcinīkim, kas pēc Jō augšamceļšonōs nu myrūnim ar Jū kūpā ēdem un dzērem. 42 Un Jys mums pavēlēja sludynōt tautai un līcynōt, ka Jys ir nu Dīva pazeimōtais dzeivūs un myrušūs Tīsōtōjs. 43 Par tū līcynoj visi pravīši, ka ikvīns, kas Jam tic, caur Jō vōrdu sajims grāku atlaisšonu.
44 Koleidz Pīters vēļ šytū runōja, uz visim, kas jō mōceibas klausejōs, nūsalaide Svātais Gors. 45 Ticeigī nu apgraizeitajim, kas reizē ar Pīteri beja atgōjuši, breinōjōs, ka ari uz pogōnim Svātō Gora dōvonas teik izlītas. 46 Jī dzērdēja tūs svešōs volūdōs runojam un slavejam Dīvu. 47 Tad Pīters saceja: Vai tad var kristeibai atteikt yudini tim, kuri tagad, kai mes, sajēme Svātū Goru? 48 Un jys lyka tūs Jezus Kristus vōrdā nūkristeit. Tad jī lyudze, ka jys dažas dīnas pi jim palyktu.
