I.
Jōņs Kristeitōjs.
1 Jezus Kristus, Dīva Dāla, Evangelija sōkums: 2 Kai pravīša Izaja rokstūs ir teikts:
Raug, Es syutu īprīkš Tevis sovu eņgeli,
lai jys sagatavōtu Tovu ceļu.
3 Tuksnesī sauc bolss:
Gatavojit Kungam ceļu,
taisnas dorit Jō stygas.
4 Tuksnesī pasarōdeja Jōņs Kristeitōjs un sludynōja grāku atlaisšonai grāku vaidēšonas kristeibu.
5 Pī jō gōja vyss Judeas apgobols un jeruzalemīši. Jī tyka Jordana upē kristeiti un izzyna sovus grākus. 6 Jōņs beja gērbīs kameļa spolvu audumā un apsajūzis ar ōdas syksnu, un ēde sisiņus un meža madu. 7 Jys sludynōja saceidams: Pēc manis nōks Tys, kurs ir par mani spēceigōks. Es naasmu cīneigs, pakreitūt Jō prīškā, atraiseit Jō kūrpem saišku. 8 Es jyusus krystu yudinī, Jys jyusus kristeis Svātā Gorā.
K. Jezus pījam kristeibu.
9 Tamōs dīnōs Jezus atgōja nu Galilejas Nazeretes un Jordanā tyka nu Jōņa nūkristeits. 10 Un tūbreid, izejūt nu yudiņa, jys īraudzeja atsadoram dabasus un (Svātū) Goru, kai bolūdi, nūsalaižam (un palīkam) vērs Jō. 11 Nu dabasim atskanēja bolss: Tu esi muns nūmīļōtais Dāls; Tu maņ esi pateikams.
K. Jezus ītur gavēni.
12 Tūbreid Gors Jū nūvede tuksnesī. 13 Tuksnesī Jys nūbeja četrudesmit dīnu (un četrudesmit nakšu) un tyka valna kārdynōts. Jys dzeivōja zvēru vydā; un eņgeli Jam kolpōja.
Pirmī K. Jezus mōcekļi.
14 Pēc Jōņa apcītynōšonas, Jezus atgōja uz Galileju un sludynōja Dīva (vaļsteibas) Evangeliju, 15 saceidams: Laiks jau ir izapiļdejis, un Dīva vaļsteiba ir tyvu. Atsagrīzit nu grākim un ticit Evangelijam.
16 Īdams Galilejas jyurai garum, Jys īraudzeja Seimani un jō brōli Andrivi, matam jyurā teiklus; jo jī beja zvejnīki. 17 Jezus tim saceja: Ejte Maņ pakaļ. Es jyusus padareišu par ļaužu zvejōtōjim. 18 Jī tyuleņ, pamatuši teiklu, gōja Jam pakaļ.
19 Pagōjis drusku tōļōk, Jys īraudzeja Zebedeja dālu Jākubu un jō brōli Jōni, sēžūt laivā un lōpejūt sovus teiklus. 20 Un tyuleņ jūs paaicynōja, un jī, pamatuši laivā sovu tāvu Zebedeju un olgōčus, gōja Jam pakaļ.
K. Jezus padora vasalu valna apsāstū.
21 Tad jī atgōja uz Kafarnaumu; un tyuleņ sabata dīnā (Jezus), īgōjis synagogā, mōceja. 22 Nu Jō mōceibas breinōjōs, jo Jys mōceja tai, kai Tys, kam ir vara, bet na tai, kai Rokstim mōceitī.
23 Jūs synagogā beja vīns naškeistō gora apsāsts cylvāks. Jys klīdze, 24 saceidams: Kas Tev ar mums kūpejs, Jezus Nazarīt? Atgōji myusus iznycynōt? Es zynu, kas Tu esi, — Dīva Svātais. 25 Jezus tam pīdraudēja saceidams: Klus un ej nu jō ōrā! 26 Naškeistais gors nūrausteja tū, un, bļaudams lelā bolsā, izgōja nu tō ōrā. 27 Visi breinōjōs, un vīns ūtra vaicōja saceidami: Kas tys ir? Pavysam jauna mōceiba! Pat naškeistajim gorim Jys pīsoka, un tī Jō klausa.
28 Un tyuleņ Jō slava izaplateja uz vysom pusem pa vysu Galilejas pīrūbeža apgobolu.
K. Jezus Pītera mōjā.
29 Izgōjuši nu synagogas, jī aizgōja reizē ar Jākubu un Jōni uz Seimaņa un Andriva sātu. 30 Seimaņa sīvas mōte gulēja karstīnē, un jī tyuleņ Jam par tū pastōsteja. 31 Jys, pīgōjis klōt, pajēme jū aiz rūkas un pīcēle. Karstine tyuleņ jū pamete, un jei jim pīkolpōja.
32 Vokorā, pēc saules nūrītēšonas, sanese pi Jō vysaidus sliminīkus un valna apsāstūs. 33 Un vyss mīsts beja sasalasejis pi durovom. 34 Daudzejūs sliminīkus nu dažaidom slimeibom Jys padareja vasalus un daudz ļaunūs goru izdzyna ōrā, bet ļaunajim gorim runōt naļōve, jo tī Jū pazyna.
35 Reitam atejūt, Jys, agri pīsacēlis, aizgōja uz vīntuleigu vītu un tur lyudzēs. 36 Seimaņs un tī, kas ar Jū beja, steidzēs Jam pakaļ 37 Un, Jū atroduši, saceja: Visi Tevis meklej. 38 Bet Jys atbiļdēja: Īsim cytur, uz citim kaimiņu mīstim. Ari tur Maņ jōsludynoj, jo tamdēļ Es asmu atgōjis.
39 Tad Jys gōja pa vysu Galileju, sludynōja jūs synagogōs un dzyna ōrā ļaunūs gorus.
K. Jezus padora vasalu špitaleigū.
40 Tad kaids špitaleigais, pīgōjis pi Jō un pakritis ceļūs, lyudze: Jo Tu gribi, vari padareit mani teiru. 41 Jezus apsažālōja par jū, izstīpe sovu rūku, pīsaskōre pi Jō un saceja: Es grybu, esi teirs! 42 Koleidz Jezus tū saceja, špitaleiba jū pamete, un jys palyka teirs. 43 Jezus tyuleņ jam pavēlēja īt tōļōk, 44 pīsaceidams: Nastōsti šytō nikam! Bet gon ej, un parōdi sevi goreidznīkam un upurej par sovu atteireišonu, kū Moizešs ir pīsacejis, kai līceibu jim.
45 Tūmār, tys aizgōjis stōsteja, kas nūticis, un tū vysu dareja zynomu tai, ka Jezum nabeja vairs varams, ļaudim radzūt, īīt mīstā. Un tōdēļ Jys palyka ōrpusē, vīntuleigōs vītōs. Tūmār, pi Jō gōja nu vysom pusem.
I.
Jōņs Kristeitōjs.
1 Jezus Kristus, Dīva Dāla, Evangelija sōkums: 2 Kai pravīša Izaja rokstūs ir teikts:
Raug, Es syutu īprīkš Tevis sovu eņgeli,
lai jys sagatavōtu Tovu ceļu.
3 Tuksnesī sauc bolss:
Gatavojit Kungam ceļu,
taisnas dorit Jō stygas.
4 Tuksnesī pasarōdeja Jōņs Kristeitōjs un sludynōja grāku atlaisšonai grāku vaidēšonas kristeibu.
5 Pī jō gōja vyss Judeas apgobols un jeruzalemīši. Jī tyka Jordana upē kristeiti un izzyna sovus grākus. 6 Jōņs beja gērbīs kameļa spolvu audumā un apsajūzis ar ōdas syksnu, un ēde sisiņus un meža madu. 7 Jys sludynōja saceidams: Pēc manis nōks Tys, kurs ir par mani spēceigōks. Es naasmu cīneigs, pakreitūt Jō prīškā, atraiseit Jō kūrpem saišku. 8 Es jyusus krystu yudinī, Jys jyusus kristeis Svātā Gorā.
K. Jezus pījam kristeibu.
9 Tamōs dīnōs Jezus atgōja nu Galilejas Nazeretes un Jordanā tyka nu Jōņa nūkristeits. 10 Un tūbreid, izejūt nu yudiņa, jys īraudzeja atsadoram dabasus un (Svātū) Goru, kai bolūdi, nūsalaižam (un palīkam) vērs Jō. 11 Nu dabasim atskanēja bolss: Tu esi muns nūmīļōtais Dāls; Tu maņ esi pateikams.
K. Jezus ītur gavēni.
12 Tūbreid Gors Jū nūvede tuksnesī. 13 Tuksnesī Jys nūbeja četrudesmit dīnu (un četrudesmit nakšu) un tyka valna kārdynōts. Jys dzeivōja zvēru vydā; un eņgeli Jam kolpōja.
Pirmī K. Jezus mōcekļi.
14 Pēc Jōņa apcītynōšonas, Jezus atgōja uz Galileju un sludynōja Dīva (vaļsteibas) Evangeliju, 15 saceidams: Laiks jau ir izapiļdejis, un Dīva vaļsteiba ir tyvu. Atsagrīzit nu grākim un ticit Evangelijam.
16 Īdams Galilejas jyurai garum, Jys īraudzeja Seimani un jō brōli Andrivi, matam jyurā teiklus; jo jī beja zvejnīki. 17 Jezus tim saceja: Ejte Maņ pakaļ. Es jyusus padareišu par ļaužu zvejōtōjim. 18 Jī tyuleņ, pamatuši teiklu, gōja Jam pakaļ.
19 Pagōjis drusku tōļōk, Jys īraudzeja Zebedeja dālu Jākubu un jō brōli Jōni, sēžūt laivā un lōpejūt sovus teiklus. 20 Un tyuleņ jūs paaicynōja, un jī, pamatuši laivā sovu tāvu Zebedeju un olgōčus, gōja Jam pakaļ.
K. Jezus padora vasalu valna apsāstū.
21 Tad jī atgōja uz Kafarnaumu; un tyuleņ sabata dīnā (Jezus), īgōjis synagogā, mōceja. 22 Nu Jō mōceibas breinōjōs, jo Jys mōceja tai, kai Tys, kam ir vara, bet na tai, kai Rokstim mōceitī.
23 Jūs synagogā beja vīns naškeistō gora apsāsts cylvāks. Jys klīdze, 24 saceidams: Kas Tev ar mums kūpejs, Jezus Nazarīt? Atgōji myusus iznycynōt? Es zynu, kas Tu esi, — Dīva Svātais. 25 Jezus tam pīdraudēja saceidams: Klus un ej nu jō ōrā! 26 Naškeistais gors nūrausteja tū, un, bļaudams lelā bolsā, izgōja nu tō ōrā. 27 Visi breinōjōs, un vīns ūtra vaicōja saceidami: Kas tys ir? Pavysam jauna mōceiba! Pat naškeistajim gorim Jys pīsoka, un tī Jō klausa.
28 Un tyuleņ Jō slava izaplateja uz vysom pusem pa vysu Galilejas pīrūbeža apgobolu.
K. Jezus Pītera mōjā.
29 Izgōjuši nu synagogas, jī aizgōja reizē ar Jākubu un Jōni uz Seimaņa un Andriva sātu. 30 Seimaņa sīvas mōte gulēja karstīnē, un jī tyuleņ Jam par tū pastōsteja. 31 Jys, pīgōjis klōt, pajēme jū aiz rūkas un pīcēle. Karstine tyuleņ jū pamete, un jei jim pīkolpōja.
32 Vokorā, pēc saules nūrītēšonas, sanese pi Jō vysaidus sliminīkus un valna apsāstūs. 33 Un vyss mīsts beja sasalasejis pi durovom. 34 Daudzejūs sliminīkus nu dažaidom slimeibom Jys padareja vasalus un daudz ļaunūs goru izdzyna ōrā, bet ļaunajim gorim runōt naļōve, jo tī Jū pazyna.
35 Reitam atejūt, Jys, agri pīsacēlis, aizgōja uz vīntuleigu vītu un tur lyudzēs. 36 Seimaņs un tī, kas ar Jū beja, steidzēs Jam pakaļ 37 Un, Jū atroduši, saceja: Visi Tevis meklej. 38 Bet Jys atbiļdēja: Īsim cytur, uz citim kaimiņu mīstim. Ari tur Maņ jōsludynoj, jo tamdēļ Es asmu atgōjis.
39 Tad Jys gōja pa vysu Galileju, sludynōja jūs synagogōs un dzyna ōrā ļaunūs gorus.
K. Jezus padora vasalu špitaleigū.
40 Tad kaids špitaleigais, pīgōjis pi Jō un pakritis ceļūs, lyudze: Jo Tu gribi, vari padareit mani teiru. 41 Jezus apsažālōja par jū, izstīpe sovu rūku, pīsaskōre pi Jō un saceja: Es grybu, esi teirs! 42 Koleidz Jezus tū saceja, špitaleiba jū pamete, un jys palyka teirs. 43 Jezus tyuleņ jam pavēlēja īt tōļōk, 44 pīsaceidams: Nastōsti šytō nikam! Bet gon ej, un parōdi sevi goreidznīkam un upurej par sovu atteireišonu, kū Moizešs ir pīsacejis, kai līceibu jim.
45 Tūmār, tys aizgōjis stōsteja, kas nūticis, un tū vysu dareja zynomu tai, ka Jezum nabeja vairs varams, ļaudim radzūt, īīt mīstā. Un tōdēļ Jys palyka ōrpusē, vīntuleigōs vītōs. Tūmār, pi Jō gōja nu vysom pusem.
